Latvija veido Baltijas digitālo koridoru, atstājot ofšora banku pagātni

Pēdējās desmitgades laikā Latvija ir konsekventi demontējusi savu reputāciju kā neskaidri regulētu ofšora banku centru, tās vietā veidojot regulētu digitālo infrastruktūru un fintech nozari. Trīs Baltijas valstis tagad darbojas kā savstarpēji saistīts digitālais koridors, kurā uzņēmumi, investori un talanti brīvi pārvietojas pāri robežām.

Licencēšana un uzticēšanās kā jaunais Baltijas standarts

Loterijuguru redakcija, sekojot Baltijas tiešsaistes pakalpojumu tirgum, norāda, ka Latvijas pāreja no necaurspīdīgas, vāji regulētas banku vides uz sistēmu, kurā licences un patērētāju aizsardzības standarti nosaka, kuriem operatoriem tiek uzticēts darboties, ir paradigmatisks piemērs visai reģiona digitālajai ekonomikai, pēc Thefintechtimes domām. Tas pats regulatīvais un uz uzticēšanos balstītais modelis izpaužas arī kaimiņvalstīs: tiešsaistes loterija Lietuvas tirgū darbojas kā nozares piemērs tam, kā licencēšana, maksājumu infrastruktūra un patērētāju aizsardzība nosaka, kuri digitālie operatori iegūst lietotāju uzticību. Redakcija šo kategoriju vērtē kā ārēji novērojama analītiskie skatītāji, nevis kā dalībnieki.

“Latvijas gadījums parāda, ka reģionāla mēroga uzticēšanās digitālajiem pakalpojumiem nāk no regulatīvās skaidrības, nevis no tirgus lieluma. Baltijā šis princips tagad attiecas vienādi uz fintech, kā arī uz citām digitālo pakalpojumu kategorijām.”

No CIS banku centra uz eiro zonas digitālo ekonomiku

Latvija 1990. gados un 2000. gadu sākumā izveidoja ievērojamu banku nozari, kas apkalpoja starptautiskos klientus, īpaši no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS). Regulatīvās reformas un mainīgie starptautiskie standarti pakāpeniski pārveidoja šo sektoru. Nākamais lēciens sekoja līdzi institucionālai integrācijai: Latvija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un pārgāja uz eiro 2014. gadā. Pasaules Bankas dati liecina, ka IKP uz vienu iedzīvotāju tagad pārsniedz 26 000 ASV dolāru.

Šo pārmaiņu pamatā ir diversificēta ekonomiskā bāze. Latvijas tautsaimniecību balsta loģistika, transports, informācijas tehnoloģijas, finanšu pakalpojumi, ražošana, mežsaimniecība un profesionālie pakalpojumi. Rīga kalpo kā valsts finanšu, komerciālais un tehnoloģiju centrs, piešķirot ekosistēmai skaidru ģeogrāfisku kodolu. Pāreja no nepārredzamas ofšora bankdarbības uz eirozonā integrētu digitālo ekonomiku nav notikusi abstrakti, tā atspēguļojas konkrētos rādītājos un nozaru struktūrā.

Infrastruktūras mehānismi, kas darbina fintech vidi

Strukturālie priekšnosacījumi Latvijas fintech attīstībai ir konkrēti un izmērāmi. Dalība Vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA) samazina pārrobežu šķēršļus uzņēmumiem, kas specializējas maksājumos, naudas pārskaitījumos un digitālajos finanšu pakalpojumos. Tas nozīmē, ka Latvijā dibināts fintech uzņēmums var tehniski un juridiski strādāt ar Eiropas klientiem tikpat efektīvi kā operators Berlīnē vai Amsterdamā.

Latvijas Banka izveidoja Inovāciju centru, lai nodrošinātu dialogu starp regulatoriem un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Centrs palīdz uzņēmumiem izprast regulatīvās prasības, vienlaikus sekmējot atbildīgu inovāciju. PSD2 direktīva pieprasīja, lai bankas sniedz pilnvarotajām trešajām pusēm piekļuvi klientu konta informācijai. Latvijas fintech sektors ir aktīvi izmantojis no šā regulējuma izrietošās iespējas kontu agregācijā, maksājumu iniciēšanā un finanšu datu pakalpojumos. Latvijas Bankas dati liecina, ka elektroniskie maksājumi turpina paplašināties, bet skaidras naudas lietojums pakāpeniski samazinās.

Nordigen, Jeff App un Latvijas vieta Baltijas koridorā

Skaidrākais pierādījums tam, ka Latvija ir specializējusies finanšu infrastruktūras slānī, ir Nordigen piemērs. Šī Latvijā dibinātā atvērtās banku darbības platforma 2022. gadā tika iegādāta GoCardless, apliecinot, ka Latvijas fintech uzņēmumi spēj konkurēt starptautiski specializētās finanšu tehnoloģiju jomās. Darījums nebija nejaušība, tas atspoguļo mērķtiecīgu B2B infrastruktūras kompetenci.

Jeff App, vēl viens Latvijas fintech uzņēmums, izmanto alternatīvos datus un mākslīgo intelektu aizdevumu lēmumu atbalstam, parādot, ka Latvija nav aprobežojusies tikai ar maksājumu sektoru. Saskaņā ar Startup Latvia datiem valstī darbojas arvien vairāk tehnoloģiju startupu fintech, deeptech, mākslīgā intelekta, mobilitātes un programmatūras izstrādes jomās, un Rīga ir šīs aktivitātes centrs.

Latvijas pozicionēšana Baltijas koridorā ir nianšu bagāta. Igaunija baud globālu reputāciju kā digitāla sabiedrība, Lietuva ir izaugusi par nozīmīgu fintech licencēšanas centru, un Latvija veido ekosistēmu ar saviem atšķirīgiem stiprumiem. Trīs valstis arvien vairāk darbojas kā savstarpēji saistīts digitāls koridors, kurā uzņēmumi, investori un talanti pārvietojas pāri robežām.

Latvijas nelielajam iekšzemes tirgum ir reālas sekas: veiksmīgiem fintech uzņēmumiem bieži ir jāpaplašinās starptautiski jau agrīnā attīstības stadijā. Piekļuve izaugsmes kapitālam joprojām ir ierobežotāka nekā lielākās Eiropas ekosistēmās, piemēram, Berlīnē, Londonā vai Parīzē. Taču tieši šis spiediens padara Baltijas koridora integrāciju no ģeogrāfiskas nejaušības par stratēģisku nepieciešamību. Mazais tirgus, kas piespieda uzņēmumus agrīni doties starptautiskā tirgū, savienojumā ar reģionālo sadarbību triju valstu starpā rada iespējas, ko nevar nodrošināt neviens no šiem tirgiem atsevišķi.

Raksts apskatīts : 79 reizes.