Jūrmalas Ķemeru Evaņģēliski luteriskā baznīca, церковь

Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca 1897. gadā bija pirmā mūra ēka Ķemeru kūrortā. Doma par baznīcas celtniecību bija radusies jau agrāk. Bet Krievijas cars atļāva celt luterāņu dievnamu tikai 1895.gadā, pirms tam – 1891.gadā, lūgums par luterāņu baznīcas celtniecību noraidīts, jo Ķemeros nebija pareizticīgo baznīcas. 1893.gadā Sv. Pētera Pāvila pareizticīgo baznīca bija celta no koka. Arī katoļu Sv. Jāņa Kristītāja baznīca, kura iesvētīta 1898.gadā bija no koka.

Baznīca tika celta pēc inženiera Heinriha Šēla projekta. Būvdarbus vadīja Ķemeru sēravotu iestādes vadītājs Dr. F. fon. Bergs un R. Polmanis. Ar viņu gādību tās būve galīgi nobeigta 1898. gadā. Baznīcas celtniecība izmaksājusi 17000 rbļ.

Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca iesvētīta 1897.gada 2. jūnijā (pēc vecā stila). Ķemeru draudzes locekļi tolaik bijuši piederīgi Slokas draudzei, jo baznīca bijusi atvērta tikai vasarās – kūrorta sezonas laikā.

Pirmā pasaules kara laikā Ķemeri bija kaujas līnijā; krievu karaspēks 1915. gadā atkāpjoties Ķemerus nodedzināja, uzspridzināja dziedniecības iestādi. Ir domājams, ka 1 pasaules kara laikā arī pazuda vai tika iznīcināta pirmā altārglezna – Rūdolfa fon cur Mēlena glezna „Kristus svētī”. Pēc tam altārgleznas vietā uz tumši zila fona bija uzzīmēts balts krusts.

II pasaules kara laikā cietusi arī baznīca – to skāruša trīs bumbas (šrapneļu pēdas bija vērojamas baznīcas grīdā, altāra telpā un tornī).

Ķemeru baznīcas pagalmā apbedīti astoņdesmit I pasaules karā kritušie latviešu strēlnieki (Visgarām dievnama kreisajā pusē, par ko liecina piemineklis, ko atklāja 1924.gada 14. septembrī.

Vēlāk baznīcas otrā pusē apbedīti daži 1919.gada maijā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie kapteiņa Zolta karavīri.