Vai veiksme ir iemācāma: ko ikdienas ieradumi pastāsta par mūsu lēmumiem spēlē un dzīvē

Veiksmi bieži pamana tikai brīdī, kad kaut kas jau ir noticis. Labs darījums, pareizs zvans īstajā laikā, veiksmīga spēles izvēle vai drosmīgs lēmums darbā izskatās nejauši. Tomēr aiz daudziem “paveicās” brīžiem stāv miegs, uzmanība, disciplīna un spēja neuzrauties emocijās.

Spēlēs veiksme sākas pirms pašas izvēles

Riskantās situācijās cilvēks reti pieņem lēmumu pilnīgi tukšā vietā. Viņš jau ir noguris vai izgulējies, mierīgs vai satraukts, uzmanīgs vai steidzīgs. Tas redzams arī spēļu vidē, kur pirms jebkuras darbības ir vērts saprast noteikumus, limitus un savu noskaņojumu.

Ja cilvēks pirms spēlēšanas pārskata informāciju par dažādām platformām, piemēram, sadaļu, kur apkopoti visi labākie ārzemju kazino, daudz prātīgāk ir skatīties ne tikai uz piedāvājumiem. Svarīgi ir pamanīt arī maksājumu nosacījumus, pārbaudes kārtību, spēļu veidus un savu personīgo robežu. Tas nav aizraujošākais posms, bet tieši tur bieži sākas saprātīgs lēmums.

Līdzīgi notiek ikdienā. Cilvēks, kurš no rīta jau kavē, nav paēdis un paralēli lasa darba čatu, vieglāk piekritīs neizdevīgam lēmumam. Tas nav mistisks neveiksmes vilnis. Tā ir uzmanība, kas jau ir sadalīta pārāk daudzos virzienos.

Ko cilvēks patiesībā sauc par veiksmi

Dažreiz veiksme ir sakritība. Tomēr bieži tā ir gatavība pamanīt iespēju, kad tā parādās. Psihosomatikas skatījumā par veiksmes definīciju var domāt arī plašāk – kā par cilvēka attiecībām ar savām izvēlēm, ķermeni un spēju rīkoties īstajā brīdī.

Tas labi redzams darbā. Divi cilvēki saņem vienādu iespēju pieteikties jaunam amatam. Viens atliek, jo nav sagatavojis CV un baidās no sarunas. Otrs jau mēnešiem pieraksta savus rezultātus, tāpēc ātri nosūta pieteikumu. No malas otrais izskatās “veiksmīgāks”, bet viņš vienkārši ir bijis gatavāks.

Spēlēs, finansēs un karjerā atkārtojas tie paši mazie paradumi:

• Cilvēks pārbauda noteikumus pirms lēmuma.
• Viņš nosaka robežu naudai, laikam vai enerģijai.
• Viņš nepalielina risku tikai tāpēc, ka ir dusmīgs.
• Viņš apstājas, ja sāk steigties bez skaidra iemesla.
• Viņš pieraksta kļūdas, nevis izliekas, ka tās nebija.

Šie paradumi nav īpaši iespaidīgi. Tieši tāpēc tie strādā. Tie nepaļaujas uz vienu lielu iedvesmas brīdi, bet samazina muļķīgu lēmumu skaitu.

Ikdienas režīms maina spēles sajūtu

Miegs, ēdiens un kustība izklausās pārāk vienkārši, līdz cilvēks sāk vērot savas izvēles nogurumā. Pēc četrām stundām miega pacietība kļūst īsāka. Pēc dienas bez normālas maltītes smadzenes ātrāk meklē ātru atalgojumu. Pēc pārāk ilgas sēdēšanas pie ekrāna grūtāk pamanīt, kad vajag pauzi.

Tāpēc cilvēks, kurš vēlas labāk pieņemt lēmumus, var sākt nevis ar motivācijas lekciju, bet ar vakara kārtību. Telefons nost no gultas. Vienkāršs brokastu variants. Noteikts laiks, kad tiek pārtrauktas spēles, darbs vai finanšu plānošana.

Tas neizklausās pēc veiksmes trenēšanas, bet ietekme ir ļoti konkrēta. Mazāk impulsīvu klikšķu. Mazāk “vēl tikai vienu reizi”. Mazāk lēmumu, kurus nākamajā rītā gribas attaisnot.

Stresa brīžos raksturs nav galvenais

Kad spiediens pieaug, cilvēks bieži domā, ka viņam trūkst rakstura. Patiesībā bieži trūkst pauzes. Stresa laikā ķermenis sāk strādāt ātrāk: elpa kļūst seklāka, žoklis saspringst, rokas kustas straujāk. Tādā stāvoklī lēmums šķiet steidzamāks, nekā tas ir.

Tas notiek ne tikai spēlē. Tas var notikt, kad jāparaksta līgums, jāatbild priekšniekam vai jāizlemj par lielāku pirkumu. Cilvēks jūt spiedienu un grib ātri noņemt nepatīkamo sajūtu. Ātrs lēmums uz brīdi dod mieru, bet ne vienmēr dod labu rezultātu.

Te palīdz ļoti īss pārbaudes brīdis. Pirms izvēles var uzdot sev trīs jautājumus:

• Vai šis lēmums būs saprotams arī rīt no rīta?
• Vai es šobrīd gribu izvēlēties vai tikai gribu beigt nervozēt?
• Vai summa, laiks vai risks atbilst manai sākotnējai robežai?

Šādi jautājumi nepadara cilvēku aukstu vai pārlieku piesardzīgu. Tie vienkārši atgriež galvu normālā tempā. Dažreiz ar to pietiek, lai neizdarītu lieku kustību.

Ieradumi nav jāmaina ar lielu troksni

Daudzi mēģina mainīt visu vienā pirmdienā. Jauns režīms, jauns budžets, jauna apņemšanās un vēl jauns pašdisciplīnas plāns. Pēc dažām dienām tas kļūst par vēl vienu neizpildītu solījumu.

Labāk darbojas mazākas izmaiņas. Latvijas Avīzes rakstā par to, kā mainīt ieradumus un uzlabot savu dzīvi, labi iederas doma par praktiskiem, izpildāmiem soļiem. Cilvēkam nav vajadzīgs perfekts režīms. Vajadzīgs sākums, kuru var atkārtot arī parastā dienā.

Piemēram, pirms riskanta lēmuma var ieviest divu minūšu pauzi. Pirms spēles vai finanšu izvēles var pierakstīt robežu. Pirms darba sarunas var sagatavot trīs faktus, nevis cerēt, ka viss izdosies uz vietas.

Veiksmei patīk cilvēki, kuri nepārkarst

Iemācīt veiksmi kā matemātikas formulu nevar. Toties var uzlabot vidi, kurā cilvēks pieņem lēmumus. Skaidrāka galva, normāls miegs, noteiktas robežas un spēja apstāties dod vairāk labu iznākumu nekā haotiska paļaušanās uz noskaņojumu.

Tas nenozīmē, ka katrs rezultāts būs kontrolējams. Spēlēs, darbā un dzīvē vienmēr paliek nejaušība. Taču cilvēks var panākt, ka nejaušība viņu nesastop pilnīgā nogurumā, stresā un steigā.

Tieši tur parādās praktiskā “iemācāmās veiksmes” daļa. Nevis garantēt iznākumu, bet biežāk nonākt stāvoklī, kurā labs lēmums vispār ir iespējams.

Raksts apskatīts : 27 reizes.