5 lietas, ko ārsti vēlas, lai jūs zinātu par holesterīnu

Holesterīns ir viens no biežāk pieminētajiem rādītājiem asins analīzēs, taču vienlaikus arī viens no vismazāk līdz galam izprastajiem. Daudzi par to sāk domāt tikai brīdī, kad ārsts norāda uz paaugstinātu holesterīna līmeni, taču ikdienā šis rādītājs nerada nekādas sajūtas vai diskomfortu. Nav sāpju, nav acīmredzamu simptomu, un tāpēc nav iespējams laikus saprast, ka rādītāji ir kritiski. Tajā pašā laikā tieši holesterīna līdzsvars ir cieši saistīts ar

sirds un asinsvadu veselību. Gan zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBL-H), gan augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABL-H) līmenis ietekmē asinsvadu un sirds funkciju ilgtermiņā.

1. Holesterīns nav ienaidnieks, bet bez uzraudzības tas kļūst bīstams

Holesterīns ir organismam nepieciešama viela. Tas piedalās šūnu membrānu veidošanā, hormonu sintēzē un ir svarīgs nervu sistēmas darbībai. Ir holesterīns, ko organisms pats sintezē, galvenokārt aknās, un ir holesterīns, ko uzņemam ar uztura un pārtikas palīdzību.

Medicīnā holesterīnu iedala pēc tā pārvadīšanas veida asinīs. Augsta blīvuma jeb labais holesterīns (ABL) palīdz transportēt lieko holesterīnu no audiem atpakaļ uz aknām, kur tas tiek pārstrādāts un izvadīts. Savukārt zema blīvuma holesterīns, jeb zema blīvuma lipoproteīni, ir tas, ko ikdienā dēvē par slikto holesterīnu.

Ja zema blīvuma holesterīna līmenis ir paaugstināts, tas var uzkrāties asinsvadu sieniņās. Ilgtermiņā tas veicina asinsvadu sašaurināšanos un palielina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Tātad problēma nav pats holesterīns, bet gan tā līmenis asinīs un līdzsvars starp labajiem un sliktajiem lipoproteīniem.

2. Kāpēc paaugstināts holesterīns ne vienmēr liek par sevi manīt?

Viena no galvenajām holesterīna īpatnībām ir tā, ka tas parasti nerada simptomus uzreiz. Vari dzīvot ierastu dzīvi, strādāt, sportot vai būt mazkustīgs, un nejust nekādas izmaiņas. Pat ja holesterīna līmenis ir paaugstināts, visticamākais tu to nejutīsi.

Tieši šī iemesla dēļ sirds un asinsvadu slimības bieži tiek diagnosticētas salīdzinoši vēlu. Izmaiņas asinsvados notiek lēni, un slimību risks pieaug pakāpeniski. Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, sirds un asinsvadu slimības ir viens no biežākajiem mirstības iemesliem, un ilgstoši neārstēts sliktā holesterīna pieaugums ir viens no būtiskajiem riska faktoriem.

Tāpēc ārsti uzsver, ja pašsajūta ir laba, profilaktiskas analīzes ir nepieciešamas, lai laicīgi pamanītu izmaiņas holesterīna līmenim.

3. Analīžu cipari nav tikai medicīnas valoda

Saņemot analīžu rezultātus, redzēsi: kopējo holesterīna ciparu, zema blīvuma un augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīnu un triglicerīdus. Kopējais holesterīns sniedz vispārīgu priekšstatu, taču tas nav pietiekams, lai pilnvērtīgi novērtētu sirds asinsvadu risku.

Svarīgi ir saprast, kāds ir zema blīvuma holesterīna līmenis, kāds ir augsta blīvuma holesterīna rādītājs, un kā šie skaitļi izskatās kopā. Piemēram, kopējais holesterīns var būt normas robežās, bet ABL līmenis var būt ļoti zems, kas nozīmē, ka aizsargmehānismi organismā strādā vājāk.

Ārsts, izvērtējot analīzes, ņem vērā arī citus faktorus: vecumu, asinsspiedienu, cukura diabētu, lieko svaru, smēķēšanu, ģimenes slimību vēsturi. Tāpēc viens paaugstināts rādītājs ne vienmēr nozīmē akūtu problēmu, taču ar augstu vairāku faktoru kombināciju slimību risks var kļūt augsts.

Kad būtu jāsāk nodot holesterīna analīzes un cik regulāri tās atkārtot?

Sievietēm pirmās holesterīna analīzes parasti ieteicams veikt ap 25-30 gadu vecumu, pat ja nav sūdzību un pašsajūta ir laba. Šajā posmā rādītāji bieži ir normas robežās, taču tie kalpo kā labs atskaites punkts nākotnei. Ja analīžu rezultāti ir labi un nav citu riska faktoru, holesterīna līmeni parasti pietiek pārbaudīt reizi 4-5 gados.

Pēc 45-50 gadu vecuma, īpaši tuvojoties menopauzei vai pēc tās, holesterīna līmenis var sākt mainīties straujāk. Šajā periodā ārsti iesaka analīzes veikt reizi 1-2 gados, jo hormonālās izmaiņas var ietekmēt zema blīvuma holesterīna pieaugumu pat pie nemainīga dzīvesveida.

Vīriešiem holesterīna līmenis mēdz paaugstināties agrāk nekā sievietēm, tāpēc pirmās analīzes ieteicams veikt jau ap 20-25 gadu vecumu. Arī šeit sākotnējais mērījums palīdz saprast, kāds ir individuālais fons.

Ja rādītāji ir labi un nav papildu riska faktoru, analīzes parasti atkārto reizi 4-5 gados. Taču pēc 35-40 gadu vecuma holesterīna līmenis daudziem vīriešiem sāk pakāpeniski pieaugt, pat ja dzīvesveids nav būtiski mainījies. Šajā vecumā kontrolē nepieciešama reizi gadā vai divos.

4. Dzīvesveids ir tikpat svarīgs kā zāles

Lai gan holesterīnu ietekmē arī ģenētika, dzīvesveids ir viens no svarīgākajiem elementiem, ko cilvēks var kontrolēt pats. Uzturs, fiziskās aktivitātes, ķermeņa svars un ikdienas paradumi tieši ietekmē holesterīna līmeni asinīs.

Uzturs, kas satur daudz piesātināto tauku, pārstrādātu produktu un cukura, veicina paaugstinātu zema blīvuma holesterīna līmeni. Savukārt sabalansēts uzturs, kurā ir šķiedrvielas, dārzeņi, pilngraudu produkti un kvalitatīvi tauki, var palīdzēt uzlabot lipīdu profilu.

Fiziskās aktivitātes veicina augsta blīvuma lipoproteīnu palielināšanos, kas palīdz organismam efektīvāk regulēt holesterīnu un tā uzkrāšanos. Nav nepieciešami intensīvi treniņi, jo regulāras pastaigas, neliela izkustēšanās arī darba laikā un nedaudz aktīvāks brīvais laiks (piemēram, vakara pastaigas ar suni) var būt pilnībā pietiekami.

5. Zāles un uztura bagātinātāji nav "vājuma pazīme", bet drošības josta

Ne visos gadījumos ar dzīvesveida izmaiņām pietiek. Īpaši cilvēkiem ar jau esošām sirds slimībām, augstu slikto holesterīnu, cukura diabētu vai citiem nopietniem riska faktoriem ārsts var ieteikt ārstēšanu ar medikamentiem. Dažkārt ārstēšanas plānā tiek iekļauti arī uztura bagātinātāji, kas paredzēti sirds un asinsvadu veselību atbalstam, piemēram, ar mērķi regulēt zema blīvuma holesterīna līmeni.

Kā vecums un dzimums ietekmē holesterīna līmeni?

Ar vecumu vielmaiņa kļūst lēnāka, un aknu spēja regulēt holesterīna līmeni asinīs var mazināties. Tā rezultātā zema blīvuma holesterīns jeb tas, ko dēvē par slikto holesterīnu, asinīs var uzkrāties vieglāk nekā jaunākā vecumā. Vienlaikus augsta blīvuma holesterīna līmenis dažiem cilvēkiem ar gadiem samazinās, kas nozīmē, ka organisms mazāk efektīvi izvada lieko holesterīnu.

Pastāv arī būtiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Līdz noteiktam vecumam sievietēm estrogēns palīdz uzturēt labvēlīgāku holesterīna profilu. Tomēr pēc menopauzes hormonālās izmaiņas var izraisīt paaugstinātu zema blīvuma holesterīna līmeni, pat ja uzturs un fiziskās aktivitātes nav mainījušās. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc sievietēm pēc 50 gadu vecuma sirds un asinsvadu slimību risks pakāpeniski pieaug un pietuvojas vīriešu rādītājiem.

Vīriešiem savukārt holesterīna līmenis nereti sāk paaugstināties jau agrākā vecumā, un tas biežāk ir saistīts gan ar hormonālajiem faktoriem, gan ar dzīvesveidu. Tomēr arī šeit jāņem vērā, ka ar gadiem notiekošās izmaiņas organismā spēlē nozīmīgu lomu neatkarīgi no paradumiem.

Ir jāsaprot, ka paaugstināti rādītāji ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks dara kaut ko nepareizi. Bieži vien tie atspoguļo dabiskas organisma izmaiņas, kurām nepieciešama lielāka uzmanība, regulārāka kontrole un, ja nepieciešams, papildu atbalsts sirds un asinsvadu veselībai, piemēram, ne tikai uzlabot dzivēsveidu, bet arī sākt lietot uztura bagātinātājus, kā AteroLip.

 Holesterīns ir neatņemama organisma sastāvdaļa, taču tā līmenis ir jākontrolē. Tā kā paaugstināts holesterīns bieži neizraisa simptomus, regulāras analīzes ir vienīgais drošais veids, kā laicīgi pamanīt izmaiņas. Vislabākos rezultātus iegūsi, ja sekosi līdzi dzīvesveida, veidosi sabalansētu uzturu un, ja nepieciešama medicīniska palīdzība, konsultēsies ar ārstu regulāri un lietosi medikamentus.

Holesterīns ir neatņemama organisma sastāvdaļa, taču tā līmenis ir jākontrolē. Tā kā paaugstināts holesterīns bieži neizraisa simptomus, regulāras analīzes ir vienīgais drošais veids, kā laicīgi pamanīt izmaiņas. Vislabākos rezultātus iegūsi, ja sekosi līdzi dzīvesveida, veidosi sabalansētu uzturu un, ja nepieciešama medicīniska palīdzība, konsultēsies ar ārstu regulāri un lietosi medikamentus.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Raksts apskatīts : 58 reizes.