Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Ciskādu pirmā baznīca bija koka, celta 1751.gadā par muižnieka Franča Sokolovska līdzekļiem, par godu Jaunavas Marijas aizbildniecībai.
1900.gadā Prāvests V.Tomašuns Ciskādos vecās baznīcas vietā uzcēla tagadējo mūra baznīcu. Būvdarbu laikā dievkalpojumus noturēja speciāli šim gadījumam celtā šķūnī. Baznīcu konsekrēja arhibīskaps V.Kļučinskis 1914.gadā Svētā Jāņa Kristītāja godam. Pirmā baznīca tika veltīta Jaunavas Marijas godam, un pēc esošiem datiem 1914.gadā jauno baznīcu iesvētīja Svētā Jāņa Kristītāja vārdā.
No vecās baznīcas ir saglabāts tēlnieka Stratužicka 1795.gadā grieztais lielais krucifikss un Jaunavas Marijas glezna sudraba apvalkā. Ciskādu baznīca ir ievērojama ar gleznu "Madonna ar bērnu", krucifiksu un ērģelēm. Romāņu stilā būvēta ķieģeļu celtne ir vietējo iedzīvotāju lepnums.

Sākotnēji Ciskādu draudzi apkalpoja Rēzeknes jezuīti, vēlāk – laicīgie priesteri.

Baznīcai pieder Kašu kapsēta, kas atrodas 13 km no baznīcas, un tā ir apmēram 600 gadus veca. Par šo kapsētu veci ļaudis stāstījuši, ka agrāk tā atradusies līdzenā laukā, bet tad no cilvēku kauliem izveidojies kapu kalns. 1976.gadā blakus vecajai kapsētai izveidota jauna. Baznīcai pieder arī Kantinieku kapu kapela. Tā ir mūra kapela Kantinieku kapos, kas atrodas lietošanas kārtībā. (Svilāns, 1995)