Dricānu svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca

Dricānu teritorija sākotnēji bija Rēzeknes jezuītu aprūpē. Pēc baznīcas uzcelšanas 1777.gadā draudzi un baznīcu apkalpoja bernardiešu mūki no Viļāniem. Šajā laikā arī iespējams nodibinājās draudze. Baznīcu sākot ar 1797.gadu sāka apkalpot prāvests P. Tumans, viņš ir apglabāts baznīcas dārzā.
1859.gadā par baroneses Manteifeles un Katrīnas Uljanovas līdzekļiem tika uzcelta tagadējā mūra baznīca, kuru 1859.gadā priesteris K. Tarvids iesvētīja apustuļu Sīmaņa un Jūdasa godam. Baznīca celta romāņu stilā ar diviem torņiem un trim kokgriezumiem bagātiem altāriem gotikas stilā. Altārus darinājis kokgriezējs no Lietuvas. Centrālajā altārī ievietotas koka skulptūras – ciļņi "Kristus" un "Svētie Pēteris un Pāvils", labajā Svētā Gara altārī atrodas kokā griezta glezna, kura attēlo Svētā Gara atnākšanu Vasarsvētkos virs apustuļiem (19.gs.). Labā altāra abos sānos ir kokā griezts Svētā Franciska un Svētās Klāras tēls. Kreisā altārī vidū – Jaunavas Marijas tēls, bet sānos Svētā Antona un SvētāsTerēzes tēls. Līdzās altāriem atrodas brīvstāvošas apaļskulptūras, kurās attēloti apustuļi Sīmanis, Jūda Tadejs, Svētais Jāzeps un Jānis Nepomuks (19.gs.). Saglabājušies arī divi 19.gs. kokgriezuma krucifiksi un feretrons ar gleznojumu uz skārda. (Elksne 2006)