Kaunatas Vissvētās Jaunavas Marijas Apmeklēšanas Romas katoļu baznīca

Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1850. gadā nodegušās koka baznīcas vietā. Baznīcā atrodas svētbilde "Svēto Elizabeti apmeklē Marija".

Par pirmās baznīcas celšanas laiku Kaunatā pastāv dažādi uzskati. Pēc Vitebskas gubernatora arhīva ziņām, tā celta 1697.gadā, Gustavs Manteifels raksta, ka tā celta 1715.gadā, pēc citiem avotiem Kaunatā pirmo baznīcu, kura vēlāk nodegusi, esot cēlis muižkungs Soltāns 1702.gadā. Zināms, ka tagadējo mūra baznīcu 1850.gadā nodegušās koka baznīcas vietā uzcēla Muižniece Zuzanna Druva. Šai pat gadā 10.septembrī baznīcu iesvētīja Jaunavas Marijas vārda godam.

Kaunatas baznīcas galveno altāri balsta sešas masīvas mūra kolonnas. Altārglezna, kurā atveidota Jaunavas Marijas un sv. Elizabetes satikšanās aina, patlaban atrodas restaurācijā Rīgā. Pēc mākslas zinātnieku vērtējuma, šis nezināma autora darbs pieder Latgales glezniecības 19.gs. mantojuma profesionāli augstvērtīgāko paraugu kopai.

Kaunatas draudze jeb misiju punkts pastāvējusi no 1690.gada. Sākumā to apkalpoja misionāru jezuīti no Daugavpils, Izvaltas, Rēzeknes, šo misiju sauca par Hilzenu misiju, jo muižnieki Hilzeni rūpējās par misionāru uzturēšanu. 1743.gadā Viļakas un Bratislavas stārasti ieguva Kaunatai pastāvīgu misionāru. 1772.gadā Kaunatā darbojās jau 2 pastāvīgi misionāri - jezuīti. 1777.gadā jezuītu misija savu darbību Kaunatā izbeidza.
Staņislava Kimbra laikā (1901.g. –1906.g.) tika uzcelta draudzes plebānija. Tagad kā draudzes plebāniju izmanto 1955.gadā prāvesta I.Broka celto dzīvojamo māju baznīcas dārzā.