Lašu evaņģēliski luteriskā baznīca

Lašu draudzes pirmsākumi meklējami tajā tālajā 1596. gadā, kad pie pašreizējās Latvijas – Lietuvas robežas Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā Lašu muižnieks Taube Pabēržu miestā uzcēla baznīcu, ko apkalpoja Ilūkstes mācītājs. Un visus šos 423 gadus draudze nevienu brīdi nav pārtraukusi savu darbību un allaž blakus savam tiešajam uzdevumam – būt vietai, kur tiek vēstīts Evanģēlijs – ir bijis arī garīguma centrs visai apkārtnes ļaužu dzīvei. Arī visus piecdesmit okupācijas gadus draudze un tās locekļi baznīcā turpināja savu darbību, turpināja savu pastāvēšanu  1996. gada 13. oktobrī Lašu draudze atzīmēja 400 gadu pastāvēšanas jubileju. Svinības sākās ar piemiņas brīdi un svecīšu iedegšanu uz mūžībā aizgājušo draudzes locekļu kapiem. Vēlāk tika rīkota tikšanās Stendera muzejā un svecīšu iedegšana pie Gotharda Fridriha Stendera piemiņas akmens. Svinīgajā dievkalpojumā piedalījās arhibīskaps Jānis Vanags. Arī šodien blakus Dievkalpojumiem draudze turpina iesāktās tradīcijas ik gadu piedaloties Vislatvijas Baznīcu naktī, Vislatvijas Gaismas ceļā. Kā īpašs svētku akcents, kas ir raksturīgs tikai Lašu draudzei ir “Stendera svētki”,  kas veltīti Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologa un izgudrotāja, Sēlpils un Sunākstes mācītāja, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātāja, “Latviešu valodas vārdnīcas” (Lettisches Lexikon, 1789) autora  Gotharda Fridriha Stendera (1714 – 1796) piemiņai. Tie ir svētki ne tikai pašiem Lašu pagasta iedzīvotājiem, bet gan visa Ilūkstes novada  un visas Sēlijas iedzīvotājiem. Esošajā  draudzes Mācītājmuižā ir iekārtots šī izcilā cilvēka piemiņas muzejs. Šobrīd draudzes locekļu skaits ir 105 cilvēki. Zinot Latvijas iedzīvotāju straujo sarukumu kā lauku draudzei  un Lašiem (Eglainei) – tas ir normāli. Savukārt pašiem draudzes locekļiem, tas dod sparu strādāt ar lielāku atdevi draudzes labā.