Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca

Stāsta, ka pati pirmā baznīca krasta erozijas rezultātā ir ieskalota jūrā. Kā jau suitu novadam raksturīgi, šī ir katoļu baznīca, atšķirībā no pārējās – luteriskās Kurzemes. 

Tagad redzamais dievnama veidols ir tapis 1861. gadā un 1862. gadā tā konsekrēta Sv. Jāzepam par godu (titulus ecclesiæ). Baznīca paplašināta 1870. gadā, piebūvējot pie ieejas torni, kura apakšdaļa tagad izveido baznīcas priekštelpu. Baznīcā ir divi altāri. Tornī divi zvani.  

Viena no trim vēsturiskajām Suitu novada baznīcām, suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Celta 19.gs. Baznīcā ierīkoti vasaras vārti un informācijas stends.

Baznīcas tornis apskatei atvērts vasaras sezonā katru dienu.
Vasaras vārti veidoti no stikla, lai varētu redzēt baznīcas iekštelpas.

Pie baznīcas piekārta buru laiva, kas stāsta par vienas laivas glābšanu. Par Jūrkalnes ciema dibināšanu klīst leģenda. Reiz viduslaikos pie Jūrkalnes laivas iebrauca vētrā. Kuģa kapteinis apkalpei zvērēja, ka, ja viņi atradīs krastu, uzcels baznīcu vietā, kur viņi piestāja, kā pateicības zīmi Dievam. Drīz vien kuģim izdevās izkļūt no vētrainajām jūrām – tā šajā vietā tika uzcelta pirmā baznīca. Starp citu, tolaik Jūrkalni sauca Feliksberga – Laimingojės Kalnu. Arī viduslaikos ciemus vadīja Jorencels, Pilsbergs, Zemoi kai. 1786. gadā Hercogs Pīters Bairons koka ciema baznīcu pārbūvēja par cietu ķieģeļu bastionu. 1870. gadā Baznīcu priekšā ir torņi. Pašreizējā Jūrkalnes pilsēta piešķirta 1928. gadā.