Lēdurgas Evaņģēliski luteriskā baznīca

2007. gada vasarā Lēdurgas pagastā tika svinēta kristianizācijas 800. gadadiena, un arī Livonijas Indriķa hronikā ir atzīmēts, ka jau 1218. gadā Lēdurgā darbojies priesteris Gotfrīds (Gotfridus). 1767. gada 10. jūlijā, mācītāja Daniela Merķeļa kalpošanas laikā tiek iesvētīts jaunās mūra baznīcas pamatakmens.

Baznīca uzcelta vietā, kas agrāk saukta par Maiņkalnu un apkārtnes iedzīvotājiem kalpojusi par tirgus laukumu 4 ceļu krustojumā. Baznīcu projektējis un būvējis mūrniekmeistars Bernhards Joahims no Švarcvaldes. Pēc 5 gadu būvniecības, 1772. gada 2. septembrī jauno dievnamu iesvētījis ģenerālsuperintendents Lange, par ko liecina uzraksts baznīcas pamatakmeņos – 1767 den 10 Juli aufgefangen, 1772 den 2 September eingeweiht.

Dievnams lauku draudzei bija neparasti grezns, un vēl mūsdienās tas ir viens no ievērojamākajiem vēlīnā baroka laika pieminekļiem Vidzemē. Apliecinājums tam ir greznais altāris un rokoko stilā veidotā kancele. Ķieģeļu sienas, kas pārsegtas ar koka buru velvēm veido plašu telpu ar 600 apmeklētāju vietām. Baznīcā uzstādītas E.Martina 1902. gadā būvētās divu manuāļu ērģeles. Baznīcas interjeru grezno divi kroņlukturi, vienu no tiem ir dāvinājis pirmais brīvvalsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Pie baznīcas ieejas vārtiem aplūkojams tēlnieka Kārļa Baumaņa veidotais piemineklis Lēdurgā dzimušajam rakstniekam un apgaismības ideju iedzīvinātājam Garlībam Merķelim.

Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.