Zaļi domājam, zaļi daram….

Biodegradablie podi jūsu dārzā.

Ikvienam dārzkopim labi pazīstami ir kūdras podi un to lieliskās īpašības. Šo podu pamatā ir  dabīgas izejvielas, tas ir pateicīgs materiāls dēsta audzēšanai un izstādot stādu paliekošā vietā, to var stādīt ar visu kūdras podu. Īsta bezatlikumu tehnoloģija! Bet, diemžēl, kūdras podi ātri mirtuma ietekmē kļūst neizturīgi un var izjukt pat nesagaidot dēsta izstādīšanas laiku.  Otrs variants ir plastmasa podi, ar tiem ir ērti, tie nemaksā dārgi, bet to mīnuss – tie visi agrāk vai vēlāk nonāk izgāstuvē un piesārņo vidi, kurā mēs dzīvojam.
Vācu kompānija Poppelmann ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību ir atraduši interesantu risinājumu, un ir izveidoti jauna tipa podi – biodegradablie podi.
Tie ir podi, kuru ražošanā tiek izmantoti 70-100% dabīgas izejvielas: kūtsmēsli, bambusa šķiedrām un līdz 30% naftas produkti. Tā rezultātā podi ir noturīgāki un tai pat laikā, pēc to izmantošanas, tie ir kompostējami, mikroorganismiem viegli noārdāmi.

Biodegradablo podu izveides pamatideja :

1.    Maksimāli samazināt naftas produktu izmantošanu podu rūpniecībā, jo jārēķinās, ka šie resursi ir izsmeļami un to izmaksas ir lielas.
2.    Panākt, lai tie funkcionāli pildītu savas funkcijas, būtu pietiekami stingri un saglabātu savu stabilitāti ārējās vides ietekmē.
3.    Ražot tādus podus, kas pēc to izmantošanas nenokļūtu atkritumu tvertnēs. Pēc aptuveniem aprēķiniem Latvijā ik gadu tiek izmantoti un pēc tam atkritumos nonāk ~4 miljoni plastmasas podu un dēstu kasešu. Šis apjoms ir līdzvērtīgs 50 lielajiem kravas furgoniem, kas ik gadu nonāk izgāztuvēs!

Pērn biodegradablie podi  tika izmēģināti arī Latvijā. Tika iestādītas alises.  No podošanas viedokļa nekādas atšķirības ar tradicionālo plastmasas podu nebija. Tie bija gana stingri un, vienīgais, ar nedaudz specifisku smaržu. Biodegradablie podi ir ar papildus caurumiem, pēc laistīšanas liekais mitrums ātri vien notecēja. Alisēm augot, nevarēja redzēt kādas būtiskas atšķirības starp to kāda materiāla podā tās tiek audzētas. Jau aptuveni pēc pusotra mēneša pods kļuva mīkstāks un sāka vairāk atgādināt kūdras podu. Pie pārvietošanas augšējās poda malas bija kļuvušas trauslākas. Ekspermentam turpinoties, daļu alises iestādījām zemē ar visu puķu podu un daļu izstādījām dārzā, bet podus ierakām zemē. Ideja stādīt alises ar visu podu tomēr neattaisnoja sevi, jo auga saknes pietiekamā daudzumā nesaņēma mitrumu un augs sāka nīkuļot. Savukārt, tradicionālā veidā izstādītās alises, auga griezdamās un jau pēc 2 mēnešiem pods bija kļuvis drupens. Savukārt, vēl pēc mēneša tas bija grūti atrodams augsnē.

Patreiz ražošanā ir 9-13cm liela diametra podiņi. To ražošanas izmaksas pagaidām vēl ir salīdzinoši dārgas un tādēļ tie ir 3-5x dārgāki par plastmasas podiem. Bet kompānijas strādā pie izmaksu samazināšanas un sortimenta paplašināšanas. Domājams, ka jau tuvākajā nākotnē mēs redzēsim podiņus, kuru izmantošanas cikls būs 1 gads un vairāk un izmēru dažādība ļaus tos izmantot gan puķu, gan dekoratīvo krūmu un koku audzēšanai ne tikai siltumnīcās, bet arī āra apstākļos. Kur rezultātā visi izmantotie podi nonāks kompostā un ikviens varēs būt ne tikai domās, bet arī darbos „ZAĻI DOMĀJOŠS”!

Raksts apskatīts : 10916 reizes.