Latvija pārtop par digitālās ekonomikas centru, atstājot aiz sevis ofšoru banku pagātni

Vēl nesen Latvija starptautiskajā finanšu kartē figurēja galvenokārt kā valsts ar plaukstošu ofšoru banku nozari. Šodien tās pozicionēšana ir mainījusies kardināli. Rīgā aug jaunuzņēmumu skaits, darbojas Latvijas Bankas atbalstīti inovāciju mehānismi, un valsts ir pilnvērtīgs Eiropas finanšu sistēmas dalībnieks.

Kā aplūkots Thefintechtimes publicētajā apskatā par Baltijas digitālo ekosistēmu 2026. gadā, šī transformācija nav notikusi pati no sevis, bet gan strukturālu politisku un ekonomisku izvēļu rezultātā.

No NVS apkalpošanas centra uz ES dalībvalsti

2000. gados Latvija starptautiski bija pazīstama ar ievērojamu banku nozari, kas piesaistīja klientus galvenokārt no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības. Šī  specializācija nodrošināja ienākumus, taču reizē arī radīja reputācijas riskus un regulatīvu neaizsargātību. Pagrieziena punkts bija 2004. gads, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, bet vēl konkrētāku formu pārmaiņas ieguva 2014. gadā, eiro ieviešanas brīdī. Abi soļi ne tikai mainīja normatīvo vidi, bet arī pārorientēja finanšu sektoru uz Eiropas standartiem un tirgu. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju šobrīd pārsniedz 26 000 ASV dolāru pēc Pasaules Bankas datiem, kas liecina par nopietnu ekonomikas dažādošanu. Rīga ir saglabājusi savu lomu kā valsts finanšu, komerciālais un tehnoloģiju centrs, piedāvājot koncentrētu infrastruktūru un cilvēkkapitālu.

Regulētā vide kā pamats licencētām tiešsaistes platformām

Sport 24 ir Lietuvas sporta ziņu un iGaming redakcija, kas seko derību tirgum Baltijā un plašāk. Redakcija novēro, ka Latvijas finanšu tehnoloģiju vide nav interesanta tikai tehnoloģiju uzņēmumiem, bet arī tiem, kas darbojas licencētu tiešsaistes pakalpojumu jomā. Latvijas Bankas Inovāciju centrs nodrošina struktūru, kurā regulatori un uzņēmumi komunicē, nevis konfrontē, savukārt Vienotā euro maksājumu zona un elektroniskie maksājumu risinājumi veido darboties spējīgu, pārredzamu finanšu vidi. Tieši šī regulētā maksājumu, klientu identifikācijas un atbilstības infrastruktūra ir pamats, uz kura darbojas licencētas tiešsaistes sporta derību platformas. Tās ir tās pašas platformas, kur līdzjutēji meklē Pasaules kausa derību prognozes pirms lielajiem turnīriem.

Latvijas Bankas Inovāciju centrs un SEPA kā izaugsmes sviras

Latvijas Bankas Inovāciju centrs darbojas kā dialoga platforma, nevis vienvirziena regulatīvs instruments. Tā uzdevums ir palīdzēt finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem izprast prasības un vienlaikus sniegt regulatoriem ieskatu par nozares attīstības virzieniem. Šāda pieeja rada vidi, kurā atbildīga inovācija var noritēt, nepakļaujoties pastāvīgai nenoteiktībai par atbilstību. SEPA dalība ir vēl viens konkrēts priekšrocību avots. Piederība vienotajai euro maksājumu zonai ļauj Latvijā reģistrētiem fintech uzņēmumiem piedāvāt pārrobežu maksājumus, naudas pārvedumus un digitālos finanšu pakalpojumus pēc vienotiem standartiem. Elektronisko maksājumu apjoms turpina pieaugt, skaidras naudas lietojums savukārt samazinās, ko apliecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indikatoru rādītāji liecina, ka Latvija ir panākusi stabilu progresu gan digitālajos publiskajos pakalpojumos, gan uzņēmumu digitalizācijā un savienojamībā kopumā.

Nordigen, Jeff App un izaicinājumi mazā tirgū

Latvijas fintech ekosistēma nav tikai regulatīvs stāsts. Tajā ir arī konkrēti uzņēmumi ar starptautisku nospiedumu. Nordigen kļuva par vienu no Eiropas atpazīstamākajām atklātās banku darbības platformām un 2022. gadā tika iegādāts GoCardless, kas apliecina, ka Latvijā izaudzēti risinājumi spēj sasniegt globālu mērogu. Jeff App izmanto alternatīvos datus un mākslīgo intelektu aizdevumu lēmumu atbalstam, apliecinot, ka inovācija norisinās arī kredītu nozarē, ne tikai maksājumos. Startup Latvia dati rāda, ka valstī aug to tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaits, kas darbojas fintech, mākslīgā intelekta, deeptech, mobilitātes un programmatūras izstrādes jomās, un Rīga ir šīs aktivitātes galvenais mezgls. Taču strukturālie izaicinājumi ir reāli. Lietuva ir nostiprinājusies kā nozīmīgs fintech licencēšanas centrs, Igaunija savukārt starptautiski tiek uztverta kā digitālās sabiedrības modelis. Latvija ar savu salīdzinoši mazo iekšzemes tirgu ir spiesta formulēt un aizstāvēt savu atšķirīgo piedāvājumu.

Latvijas tēze digitālajā ekonomikā balstās uz ideju, ka maza nācija var konkurēt caur veiklumu un specifisko ekspertīzi, nevis tirgus apjomu. Regulētā maksājumu, identifikācijas un datu atbilstības infrastruktūra, ko šie gadi ir veidojuši, nav tikai tehnoloģisks sasniegums. Tā ir ilgtermiņa aktīvs, uz kura dažādas pakalpojumu nozares turpina celt savas darbības pamatus.

Raksts apskatīts : 72 reizes.