Kārlis Ulmanis. 1877.gada 4.septembris- 1942.gada 20.septembris Kārlis Ulmanis-pirmais brīvās Latvijas Valsts Ministru Prezidents un pēdējais Valsts Prezidents. Dzimis 1877.g. 4.septembrī Jelgavas apriņķa Bērzmuižas Pikšās, kur saimniekoja viņa tēvs Indriķis un māte Lizete. Izglītību sācis iegūt Bērzmuižas pamatskolā un turpinājis Jelgavas Aleksandra skolā, Jelgavas reālskolā, Austrumprūsijā Tapiavas piensaimniecības skolā, Šveices Federālajā politehnikumā Cīrihē, ASV Nebraskas Universitātē. Atgriezies Latvijā K.Ulmanis strādā par agronomu, darbojas Rīgas Lauksaimniecības biedrības centrālkomitejā un ir žurnāla Zeme redaktors. Piedalās tā laika lielākās politiskās partijas- Latviešu zemnieku savienība-dibināšanā. 1918.g. 18.novembrī K.Ulmanis tiek ievēlēts par pirmo Latvijas Valsts Ministru Prezidentu, strādā arī par Ārlietu ministru ,Zemkopības ministru un vēlāk kļūst par Latvijas Valsts Prezidentu. Ulmaņa ideāls bija latviska, būtībā lauksaimnieciska, neatkarīga, saimnieciski nodrošināta, plaukstoša Latvija. K.Ulmanis bija politiķis, kam raksturīga dzelzs griba, enerģija un fanātiska darba mīlestība, pieticība personiskajā dzīvē, dziļš un patiess patriotisms. Augstāk par visu turēja un mīlēja savu dzimto Latviju. Pirmā Latvijas Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877–1942) dzimtajās mājās muzejs dibināts 1993. gadā. „Pikšās“ izveidota tipiska 20. gs. 30. gadu lauku sēta, kas atspoguļo Latvijas lauksaimniecības attīstību šajā laikā. Šī Zemgales sētas sakoptā un harmoniskā vide aicina būt par savas zemes un valsts saimniekiem. Katru gadu muzejā tiek rīkoti tradicionālie pasākumi - svētki bērniem, mazpulcēnu salidojumi, K.Ulmaņa dzimšanas dienai veltīts pasākums, represēto tikšanās. Kā īpaši viesi muzejā tiek uzņemti kāzinieki (iepriekš pieteikties pa tel. 26670812). „Pikšas”- tā ir vieta, kur satiekas plašuma vēji un cilvēku likteņi, kur var gremdēties atmiņās vai nesteidzīgi baudīt Zemgales ainavu. Kontakti: Tel. 29364230 Darba laiks katru dienu 9.00 - 18.00 Ieejas maksa - pirmsskolas vec. bērniem un pensionāriem - ieeja brīva Skolēniem - 0,20 Ls Pieaugušajiem - 0,40 Ls Ļoti īsā laikā, starp diviem Pasaules kariem, Latvija uzplauka - ātri un spēcīgi. Tika gūti neapstrīdami panākumi lauksaimniecībā un valsts saimniecības izveidošanā; izglītībā(pat 94 skolu jaunceltnes gadā); kultūrā(nodibināts Kultūras fonds, Draudzīgā aicinājuma aktivitātes). Tiesa, pēdējos pirmskara gados Latvijā ,tāpat kā visā Baltijā bija arī demokrātijas ierobežojumi un nacionālās politikas saasināšanās, tomēr pāri visam bija liels nacionālais pacēlums un ideālisma pieaugums prāvā Latvijas sabiedrības daļā. Sarežģījās starptautiskā situācija. Eiropai pāri vēlās 2.Pasaules kara ēna. Pēc 1940.g. 16.jūnija padomju ultimāta K.Ulmanis, cerēdams uz –pēc iespējas mazākiem cilvēku upuriem-nedeva pavēli pretoties Sarkanajai armijai. 1940.g. 22.jūlijā K.Ulmani izsūta uz Maskavu, tālāk uz Ziemeļkaukāzu, vēlāk-uz Krasnovodsku Turkmēnijā. Liktenis bija skarbs. Tautas mīlētā Prezidenta Kārļa Ulmaņa dzīves ceļš izgaist kā miglā...Svešā tālumā...bez kapa kopiņas dzimtās Bērzmuižas kapos... Paliek Vārds. Vārds- kā simbols-brīvai, labklājībā plaukstošai Latvijai- ULMAŅA LAIKI. Plašā Zemgales līdzenuma viducī –starp Jelgavu un Dobeli –jūs gaida K.Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas”. „Pikšas”- Zemgales vecsaimniecība, Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas, kur viņš pavadījis bērnības gadus un 1889.gadā beidzis Bērzmuižas pamatskolu, devies mācīties uz Jelgavu. Laiku pa laikam atgriezdamies šeit, prezidents smēlās spēkus, šeit radās pirmās domas par tautas labklājību, pašcieņu un brīvību . „Pikšās” ,ar prezidenta ieceri, tika uzbūvēta viena no pirmajām tolaik modernajām kalpu mājām. „Pikšas” atspoguļo Kārļa Ulmaņa saimnieciskos un cilvēciskās pašcieņas ideālus, lai katrs cilvēks dzīvotu viņam cienīgu dzīvi, strādājot un vairojot savu un savas valsts labklājību. Neatņemama muzeja sastāvdaļa un arī aizgājušo laiku lieciniece ir senā lauksaimniecības tehnika (līdz 1941.gadam), kuru var skatīt un aptaustīt rokām. Senajām mašīnām šeit ir īpaša nozīme, jo K.Ulmanis, savā laikā, vairākas no tām iegādājās pats un tieši šeit trīsdesmitajos gados, kā rāda daudzas ģimenes fotogrāfijas, tās tika pirmo reizi iemēģinātas. Muzejs atrodas nomaļus no lielajiem ceļiem un cilvēku burzmas. Tas ir kā cilvēka roku, Dzimtenes mīlestības un Latvijas dabas veidots mākslas darbs. Šeit plašajā izstāžu zālē dažādās nodarbībās pulcējas bērni un studenti. Svētku reizēs „Pikšu ” pagalmā skan dziesmas un dejas ritina mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Šeit pulcējas vīri un sievas ar gadu sudrabu matos, un atmiņu smagumu plecos, lai atcerētos tālos Sibīrijas ceļus... „Pikšas ” viesmīlīgi uzņem gan tūristu grupas, gan vientuļus ceļotājus- ikvienam ļaujot izbaudīt plašo Zemgales ainavu, kas paveras skatam ; ikvienam ļaujot noglāstīt senos darba rīkus un tehniku, kas savulaik tik uzticami ir kalpojusi cilvēkam; ikvienam ļaujot sajust dūmu smaržu senajā manteļskurstenī un maizes krāsnī. „Pikšu” birzī stalti slejas šūpoles-mūžīgās attīstības simbols-aicinot mūs tiekties arvien pretim saulei!