Kuļņevas (Ilzeskalna) pareizticīgo baznīca

Kuļņevas pareizticīgo baznīcas celtniecību Jakova Kuļņeva brālis Ilzenbergas (Ilzeskalna) muižas īpašnieks Mihails Kuļņevs beidza 1832. gadā. Līdz 1899.gadam baznīca dēvēta par Ilzenbergas (Ilzeskalna), tad pēc svētās Sinodes pavēles pārdēvēta par Kuļņevas baznīcu un kalpoja kā kapliča, 1868.gadā tai no ķieģeļiem uzcēla zvanu torni. Baznīca ir taisnstūra celtne ar pusapaļiem sānu izvirzījumiem nišu veidā. Labajā nišā apbedīts Jakovs Kuļņevs, kreisajā – Mihaila Kuļņeva sieva. Kapu vietas atrodas zem grīdas, virs tām novietoti divi vienādi balti pieminekļi sarkofāgu veidā. Kapa vieta ir unikāls apskates objekts, kas ir reti sastopams Latvijas pareizticīgo baznīcās.

Baznīcas altāris veidots visā joma platumā, ir klasiskas formas ar korintiskām formām. Īpaši jāatzīmē ikonostass – milzu būve antīka portika veidā, kas greznota ar 19.gadsimtā darinātām gleznām. Tas ir valsts nozīmes aizsargājamais piemineklis.

Baznīca ir vairākkārt remontēta, lielākais remonts (gan ārpuses, gan iekšpuses) noticis 1912.gadā sakarā ar Jakova Kuļņeva 100-to nāves gadadienu. Tā ir laukakmens celtne ar šķembu, iespiedumu apmetumu.

1987.gadā baznīcā iespēra zibens, izcēlās ugunsgrēks – rezultātā tika pilnīgi sabojāts interjers, iebruka jumts, vēl vairāk cieta baznīcas iekštelpas. (Platpire, 2006)

2012. gadā tika pabeigts baznīcas kapitālais remonts, kas veikts ar Rēzeknes novada pašvaldības un Krievijas valsts finansiālo atbalstu.