Varakļānu Svētās Marijas katoļu baznīca

Varakļānu katoļu draudze ir izveidojusies 18. gadsimtā, kad šeit darbojās Jezuītu ordeņa misija, jeb Borhu misija. Pirmā koka baznīca Varakļānos parādījās jau 1675. gadā. Šai baznīcai novecojot, grāfs J. Borhs 1740. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu. Tā nodega 1809. gadā. Savukārt, grāfs Mihaels fon der Borhs bija iecerējis lielas mūra baznīcas celtniecību pēc arhitekta V. Macotti projekta.  Vienlaikus ar muižas pils būvniecību 1783. gadā tika iemūrēti  baznīcas pamati, bet tālāka šī projekta īstenošana atlikta – līdzekļu trūkuma dēļ. Baznīca uzcelta 1854. gadā, kad muižas īpašumus mantošanas rezultātā bija pārņēmis grāfa M.Borha vecākais dēls grāfs Karols Borhs. Celtniecības darbus vadīja arhitekts Vītols. Līdzekļu trūkuma dēļ tā uzbūvēta samazinātā veidā, atkāpjoties no sākotnējā projekta. Līdz ar to cietis baznīcas ārējais un iekšējais izskats.

Baznīca ir klasicisma stila, ar diviem masīviem torņiem, vairākām ieejām ar granīta kāpnēm. Galveno ieeju rotā portiks ar sešām baltām kolonnām. Baznīcas altāri ir veidoti krāsaina Itālijas marmora apdarē, ar lielām svētbildēm. Centrā 17. gs. spāņu mākslinieka Muriljo gleznas “Bezgrēcīgās Jaunavas Marijas parādība” kopija. Labās puses altārī – Golgātas motīvs (Kristus ciešanu aina), kreisās puses altārī – grāfa M. Borha svētā aizbildņa erceņģeļa Miķeļa atveids (Rafaela gleznas kopija).

1854.gadā baznīcu iesvētīja dekāns D. Sermolēvičs, bet konsekrēja bīskaps V. Žilinskis, par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemašnai. Dievkalpojuma sākumā grāfs K. Borhs, nododot atslēgu dekānam, esot teicis: “Līdz šim es te biju saimnieks, nu palieciet jūs un kalpojiet Dievam Kungam garā un patiesībā”.  Šajā laikā draudzē bija apmēram 10 000 draudzes locekļu.