Meļķitāru Muldas akmens

Meļķitāru Muldakmens ir plaši pazīstams tūristiem kā senvēstures un dabas piemineklis. Akmens dēvēts par „visu muldakmeņu virsaiti”, jo tas ir lielākais šāda veida akmens Latvijā un devis savu vārdu savdabīgai kultakmeņu grupai — muldakmeņiem. 

Meļķitāru Muldakmens ir kā milzīgs rombisks kristāls, kas savdabīgi nostādīts uz vienas šķautnes. Akmens no katras puses maina savu veidolu. No viena skatpunkta tas ir kā piramīda, no cita kā rombs, un vēl no cita tas parādās kā četrstūris un arī kā trapece vai kā savdabīgs krēsls ar karalisku atzveltni. 

Akmens augstums ir 3 m, apkārtmērs 14,9 m, tilpums ap 25 m3. Akmens virspusē ir iedobums - līdz 2 m gara, 50 cm plata un 18 cm dziļa mulda. Vairākums pētnieku domā, ka dobums ir dabas veidojums. Mulda gandrīz vienmēr ir pilna ar ūdeni. Tā atrodas akmens ziemeļu pusē, no dienvidu saules stariem to aizsargā 70 cm augstais atzveltnis. Mulda atrodas 2,8 m augstumā no zemes un, nepakāpjoties uz augšu, tā nav redzama.
Muldā saiet līdz 80 l ūdens. Veicot aprēķinus, lai noteiktu Meļķitāru Muldakmens aptuveno svaru, balstoties uz tilpumu ~25 m3 un granīta vidējo blīvumu, tā svars ir aptuveni 67,5 tonnas.

Akmens no senseniem laikiem tautā tika saukts par Muldas akmeni, Velnakmeni, Upurakmeni, Svēto akmeni, arī par Senču dievnamu. Pie akmens jau tālā senatnē notikuši dažādi riti, svinēti Jāņi, kristīti bērni. Lai iegūtu svētību zemnieku sētai, laukiem, ļaudis akmenim ziedoja pirmā kūluma labību, vārpas, sviestu, pienu, naudu. Ūdens, kas sakrājās muldas veida padziļinājumā, lietots ārstniecībā. Akmens nozīmību veicināja arī tolaik tuvumā esošais Svētavots un Upurozols, bet tā vietu neviens vairs nezin. Par akmeni ir daudz senu teiku un nostāstu.

“Latvisko krustabu un kāzu ceremonija” (vada folkloras kapela “Karikste” Anitas Ostrovskas vadībā, +371 29497587).

Foto - Zemgales Plānošanas reģions