Zantes muižas pils un parks

Zantes muiža - bruņinieku muiža Zantes pagastā ar pusmuižu Mežmuižu, un Maz-Zanti (Jaun-Zanti). Zantes senais nosaukums ir Sante. Domājams, Zantes vārds cēlies no Hermaņa fon Zantena, kas, iespējams, šeit bijis pirmais lēņa valdītājs. Ap 1500. gadu Zante nonākusi Hermaņa fon Butlara īpašumā. Zantes muiža sadalīta pirms 1646. gada. Daļa no Vec-, vēlāk Liel -Zantes piederēja Annai fon Butlarei, kas bija precējusies ar Heinrihu fon Korfu, otra daļa - Jaun jeb Maz - Zante - palikusi Gerharda fon Butlara rokās.

1667. gadā kopējās īpašuma tiesības uz Zanti atceltas pavisam un izveidotas divas patstāvīgas muižas. Vairāk nekā simts gadus tās pastāvējušas kā atsevišķas vienības ar dažādiem dzimtkungiem, kas ļoti bieži mainījušies.
Laikā no 1667. līdz 1699. gadam Liel-Zantes īpašnieki bijuši: fon Korfs, fon der Brinkens, fon Pletenbergi, fon Hans, fon Brunovs. Tad 15 gadus Liel-Zante piederējusi fon der Zakeniem. Šai laikā muižas kungu māja ar visu muižas arhīvu nodegusi. Zantes īpašnieka Fromholda fon Zakena atraitne un bērni miruši no mēra 1710. gadā, un muiža 1714. gadā pārdota fon Fītinghofam. No 1717. gadā Liel-Zante piederēja Brinkeniem, fon Korfam. 1775. gadā Liel -Zanti un 1777. gadā - arī Maz-Zanti nopircis Kristofs Frīdrihs fon Firkss un atkal apvienojis savulaik sadalīto īpašumu.
Laikā no 1791. līdz 1881 gadam Zantes muiža piederējusi fon Mēdemam, fon Firksam, fon Rādeniem, fon Līvenam, fon Deršau.

Zantes muižas pils celta 19. gs. pirmajā pusē klasicisma stilā. Muižai bijuši daudz īpašnieku. 1881. gadā muižu nopirka Augusts fon Knige. Viņa laikā muižas saimniecība uzplauka. Tika uzcelti jauni staļļi, klētis, rijas. 1900. gadā muižā bija vējdzirnavas, ķieģeļnīca, karpu dīķi, tika audzēti šķirnes zirgi, liellopi un aitas.
1906. – 1909. gadam Zante piederēja Silvio Brederiham, kurš to pārdeva 44 vācu kolonistu ģimenēm un pārējo atlikumu Aizupes baronam Paulam fon Hānam.
1912. gadā muižas pārvaldnieks bijis Jaundziru muižas nomnieks Alfreds fon Lucau.
Agrārreformas laikā 1920. gadā muiža nacionalizēta un sadalīta jaunsaimniecībās.

1925. gadā skolu pārcēla uz bijušās muižas ēku, kur tā atrodas vēl tagad. No 1953. - 1963. gadam ēkā bijusi Zantes vidusskola, vēlāk - Zantes pamatskola. Zantes pamatskolas pirmie oficiālie pirmsākumi minami ar 1885.gadu, bet dažādi fakti liek domāt, ka skola bijusi jau agrāk. Pie muižas atrodas parks ar svešzemju koku stādījumiem un novietots piemineklis brīvkungam Augustam Knigem un viņa sievai Helēnei Koskulai.

No muižas kompleksās apbūves saglabājusies kalpu dzīvojamā ēka (ērbērģis, 19.gs.), klēts (19.gs.) un pienotavas ēka (1929.g.).

Pēc nostāsta, pie muižas atrodoties elles vārti, jo kādu no muižniecēm ”divi melni kundziņi ar baltām krāgām priekšā”, pārvērtušies par melniem suņiem, no pils lieveņa aizrāvuši uz elli.Informācija: I.Dišlere, A.Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).