Cērtenes pilskalns

Vissenākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks, atrodas pilsētas D daļā, kalnainā priežu silā. Pilskalna dabiskā krauja bijusi tikai dienvidu nogāze pie Cērtenes upītes. Kalna augstums no upītes puses sasniedz gandrīz 25m augstumu. Lai pilskalnu nocietinātu, tam visapkārt izrakts līdz 12m dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām būvēm Latvijas pilskalnos. 100 m augšup pa Cērtenes upīti redzams, ka senāk bijis ierīkots dambis, kura uzstādinātie ūdeņi novadīti uz grāvi ap pilskalnu. Pirmais Cērtenes pilskalnu 1794.gadā aprakstījis tā laika kartogrāfs L. Mellins. Latviešu svētvietu un seno zināšanu pētnieks Ivars Vīks uzskatīja, ka Cērtenes pilskalns ir viens no mūsu senajiem dubultsvētkalniem. Vīks bija pārliecināts, ka Cērtene senatnē bijusi ievērojams un nozīmīgs centrs plašai apkārtnei, kur vienlaikus varējis uzņemt daudzus tūkstošus cilvēkus. Tagad pilskalns ir jauka atpūtas vieta, kur iekārtotas dabas takas, izvietotas kartes ar taku shēmām un norādēm, kā arī izveidota labiekārtota piknika vieta. Takas izmantojamas kā pastaigām, tā arī braukšanai ar velosipēdu, bet ziemā dienas laikā – ar distanču slēpēm. Cērtenes pilskalns ir aizsargājams kultūrvēsturisks dabas objekts, kas sevī glabā senus un interesantus nostāstus.