Preiļu Romas katoļu baznīca

Preiļos 1676. gadā muižkungs Borhs uzcēla nelielu koka baznīciņu un nodeva to jezuītu aprūpē.

1771. gadā vai 1772. gadā muižnieks Jāzeps Borhs uzcēla jaunu - Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas godam veltītu - baznīcu. To esot iesvētījuši dominikāņi. 1873.gadā Preiļu draudzes prāvests Jarockis bija nodomājis remontēt veco baznīcu tāpēc sasauca pagasta sanāksmi. Pagasta sanāksmē nolēma, ka nevis remontējama vecā baznīca, bet gan jāceļ jauna baznīca. Atļauja jaunas baznīcas celšanai tika saņemta 1878. gadā. Veco baznīcu nojauca, bet līdz jaunās baznīcas uzcelšanai (1886), dievkalpojumus noturēja muižas parkā, kur atradās 1817.g. grāfu Borhu būvētā kapela.

Baznīcas celtniecība tika pabeigta 1886. gadā, to iesvētīja Preiļu prāvests Pēteris Paulins Danusevičs. Tā paredzēta 1200 dievlūdzējiem. Preiļu baznīca ir 28 m gara (bez presbiterija un priekštelpas) un 31 m plata celtne ar skārda jumtu, celta no pelēkiem laukakmeņiem. Baznīcas tornis ir 30 m augsts, bet ar krustu 33,35 m.  Ap baznīcu ir dārzs, ko ieslēdz akmens mūra žogs ar skārda jumtu. Pie ieejas dievnamā ir sarkanu ķieģeļu vārti. Dārza abos stūros ir divas nelielas kapelas. Tornī atrodas trīs zvani. "Svētais Pēteris" - lielais zvans, "Svētais Francisks" - vidējais un "Svētā Terēzija" - mazais zvans. Ir ērģeles, ko 1938. gadā uzstādīja Kolbes firma. Par godu baznīcas 100 gadu jubilejai baznīcas dārzā uzstādīta Latgales mātes statuja (tēlnieks B.Buls) 1993. gadā pie baznīcas atklāts piemineklis politiski represētajiem (tēlniece Vija Dzintare).

 Mājaslapa: www.preili.lv/bazneica/divkolpuojumi.htm