Kuldīgas Svētās Annas Evaņģēliski luteriskā baznīca

Kuldīgas pilsētā ir divas luterāņu baznīcas. Viena no tām – Sv. Annas baznīca, kas ir arī jaunākais dievnams pilsētā. Tā celta par ziedojumiem neogotiskā stilā, par ko liecina baznīcā esošie dekoratīvie zvaigžņu tipa velvju griesti. Ziedojumi Sv. Annas baznīcas būvēšanai tika vākti jau no 1606.gada, bet vienmēr tos novirzīja citām steidzamākām vajadzībām, līdz beidzot 300 gadus vēlāk tā tika uzcelta.

Pašreizējo interjeru ar gleznām un vitrāžām baznīca ieguva Latvijas Brīvvalsts gados. Tad baznīca ieguva arī savu vērtīgāko mantojumu – ērģeles, kuras tolaik konstruēja viens no izcilākajiem igauņu ērģeļbūvētājiem Augusts Terkmanis.

Baznīcā atrodas arī kristāmtrauks, ko 1660. gadā Hercogs Jēkabs ziedoja Kuldīgas vācu draudzei. Vēlāk vācu draudzes mācītājs to uzdāvināja jaunajam latviešu dievnamam.

Viens no lielākajiem baznīcas lepnumiem bija trīs logu vitrāžas, no kurām vidējo logu izbūvēja par Valsts prezidenta K. Ulmaņa ziedojumu, vienu sāna logu par pilsētas valdes un otru par apriņķa lauku pašvaldības ziedojumu. Vitrāžās arī iekļauti tādi latviski un pilsētai piederīgi elementi, kā pati Annas baznīca un senais ķieģeļu tilts. Vitrāžas iedzīvotājiem bijušas tik dārgas un sirdij tuvas, ka 1945.gadā frontei tuvojoties, tās izņēma un apraka baznīcas dārzā, lai tās pasargātu no iespējamās karadarbības. Tur tās glabājās septiņus gadus, līdz tās no jauna izraka un ievietoja atpakaļ tām paredzētajā vietā.

Kā vēl viena svarīga altāra telpas sastāvdaļa ir divi īpaši krēsli – viens ar krustu, kas domāts arhibīskapam un otrs ar trīs zvaigznē, kas domāts Valsts prezidentam. Lai gan vēl līdz šai dienai krēslā, kas paredzēts prezidentam, neviens no Latvijas prezidentiem vēl nav sēdējis, krēsls joprojām atrodas tam paredzētajā vietā sv. Annas baznīcā un uzticīgi gaida īsto brīdi.