Latvijas karteMeklēt kartēMeklētājsKatalogsSludinājumiLasītavaMani datiReklāma

Dārza veidošana un ielabošana

20.04.2009
Aivars Pogulis, mag. agr., mag. oec.
www.viss.lv
Viss mājaiDārzs un sēta

Augsnes ielabošanas pasākumi

Zemeslodes sauszemes virsmu sedz ļoti dažādas augsnes. Dažādība veidojas cilmiežu, reljefa, klimata, bioloģiskā, laika un cilvēku faktoru ietekmju rezultātā.

Augsne - Zemes garozas auglīgā virskārta, kas veidojusies virszemes un pazemes ūdeņiem, gaisam un dažādajiem dzīvajiem organismiem iedarbojoties uz iežiem un minerāliem.

Augsnes veidošanās sākas vienlaikus ar iežu dēdēšanu, kas notiek ļoti lēni - vairākos gadu tūkstošos, un šis process turpinās nepārtraukti vēl joprojām - tā ir viena no nepārtrauktā dzīvības procesa izpausmēm uz Zemes.

Iežu sairšana un pārmaiņas notiek ūdens, temperatūras svārstību, oglekļa dioksīda (CO2) un skābekļa (O2) ietekmē. Dēdēšanas procesā ieži iegūst jaunas īpašības: kļūst ūdens un gaisa caurlaidīgi, palielinās to daļiņu virsmas laukums, rodas jauni, ūdenī viegli šķīstoši savienojumi, kas pakāpeniski palielina iežu mitrumietilpību.

Tomēr iežu dēdēšanas procesi iežus un minerālus nevar pārvērst augsnē, jo nespēj tai piešķirt svarīgāko īpašību - auglību. Par augsnes veidošanās īsto sākumu uzskata laiku, kad uz iežu dēdēšanas produktiem parādās veģetācija un mikroorganismi. Uz iežu virsmas vispirms sāk augt ķērpji (notiek intensīva bioloģiskā un daļēji ķīmiskā iežu dēdēšana), tad sūnas. Ilgstošā ķērpju bioloģiskās darbības rezultātā no iežiem veidojas iežu irdnes un primitīvās augsnes slānis ar organiskajām vielām un minerālvielām, kas satur fosforu, sēru, nedaudz kālija un citus elementus. Savukārt sūnas ieviešas visur, kur ir pietiekams mitrums (ir pielāgojušās augšanai arī sausā vidē uz akmeņiem un klintīm), kā arī sadalās organiskās vielas. Sūnas rada anaerobu vidi, aizkavē augu atlieku sadalīšanos. Šiem augiem atmirstot veidojas pirmatnējā organiskā viela. Tiem, sadaloties mineralizācijas procesā atbrīvojas barības elementi, kurus tālāk izmanto augstākie augi savām dzīvības norisēm. Augiem atmirstot un organiskajai vielai sadaloties, veidojas no jauna savienojumi, kuras var izmantot nākamās augu paaudzes. Un tikai pēc tam, drupu jeb iežu irdnes materiāls pakāpeniski kļūst par augsni, par kvalitatīvi jaunu dabisku ķermeni. Augsnes attīstības sākumā iežu irdne ir mazauglīga, jo tajā ir niecīgs augu barības vielu krājums. Pakāpeniski, ilgstošā evolūcijas gaitā radās zemākie un augstākie augi, un līdz ar labvēlīgāku apstākļu rašanos veidojas piemērotāki apstākļi zaļo augu attīstībai. Šajā mirklī notiek intensīvs augsnes veidošanās process. Zaļie augi sava organisma uzbūvei, organiskās vielas veidošanai iznes no iežiem vajadzīgās barības vielas, no gaisa saista slāpekli un izmanto ogļskābo gāzi fotosintēzes procesā. Augstākie augi veido spēcīgāku sakņu sistēmu, kura iespiežas dziļāk iežu irdnē, kas pārveidojas par augsni, un no visas tās kopējās kārtas paņem vajadzīgos barības elementus - fosforu, kāliju, kalciju, magniju, sēru, mangānu, dzelzi, slāpekli un dažādus mikroelementus un to visu koncentrē trūda akumulācijas horizontā, kas atrodas augsnes virspusē. Labākie trūda akumulācijas horizonta veidotāji ir tādi augi, kas dod daudz viegli mineralizējamu, ar kalciju bagātu organisko masu. Kalcijs nepieciešams, lai saistītu trūdskābes un aizkavētu to izskalošanos. Daudz kalcija atbrīvojas no zālaugu atliekām.

Augsnes īpašības, un to iespējamo izmantošanu nosaka ne tikai tās virskārta, kuru apstrādā - aramkārta (aršanas dziļumam atbilstošs augsnes slānis), bet arī lielā mērā iežu irdne, kas atrodas dziļāk, un, no kuras ir veidojusies augsne - cilmiezis.

Par cilmiezi sauc zemes virspusē esošo iežu slāni, kurā bioloģisku un bioķīmisku procesu, kā arī cilvēka darbības rezultātā veidojas augsne.

Cilmiezis nesaistīts minerāls horizonts (vai slānis), no kura ir veidojusies augsne un kuram nepiemīt īpašības, kas raksturo citus horizontus. Var būt zināmā pakāpē pārveidojies ķīmiskās dēdēšanas rezultātā. Pastāv cieša sakarība starp augsnēm un to cilmiežiem.

Latvijas apstākļos cilmiezis parasti atrodas dažu centimetru līdz metru dziļumā no augsnes virspuses, būtiski ietekmējot gan uz tā esošās augsnes īpašības, gan arī augu augšanas apstākļus, jo saknes nereti sasniedz to. Augšņu cilmiežu novērtējums ir būtisks, lai raksturotu noteiktas platības piemērotību augu audzēšanai. Augšņu veidotāji ieži galvenokārt ir sadēdējušo iežu irdnes materiāli (māls, smilšmāls, mālsmilts, smilts), kas radušies no magmatisko un metamorfo iežu sadēdēšanas. Cilmiežu loma augsnes veidošanās procesā ir ļoti liela, jo cilmieži, ūdens un gaiss ir galvenie elementi, no kuriem augu un mikroorganismu līdzdalībā veidojas augšņu sega. No cilmiežiem atkarīga augšņu veidošanās procesu intensitāte, augšņu fizikālās un ķīmiskās īpašības, augu barības vielu daudzums augsnē, augsnes ūdens, gaisa un siltuma režīms. Latvijā visizplatītākais augšņu cilmiezis ir morēnas (satur 5-20 % kalcija karbonāta K. Krūmiņa dati) akmeņainais smilšmāls un mālsmilts. Visvērtīgākie cilmieži ir tie, kuri spēj uzkrāt augu augšanas faktorus un ar tiem nodrošināt labāku augu attīstību. Par tādiem uzskata karbonātus saturošos cilmiežus, jo īpaši ar karbonātiem bagātu lesu vai lesveida smilšmālus, kas veido irdenu sakārtu. Mazvērtīgi ir bezkarbonātu smilšmāli, aluviālais smilšmāls un vismazāk vērtīgi ir smilts nogulumu cilmieži. Vispiemērotākās augsnes lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām ir smilšmāla augsnes.

 

Cilmieža raksturojums

RādītājsRaksturojums
Izcelsme Latvijā galvenokārt sastopami ir kvartāra periodā ledāja atstātie nogulumi un tā kušanas ūdeņu pārskalotie un pārvietotie materiāli, kā arī pēcleduslaikmetā veidojušies purvu un vietējie nogulumi. Viendabīgs vai daudzdaļīgs. Morēna vai citādi veidojies, ar dažādu granulometrisko sastāvu. Pie cilmieža pieskaita nogulumiežus, saprolītu (nesaistīts, sadēdējis iezis, kas saglabājis savu sākotnējo struktūru, taču kļuvis irdens, un to var griezt ar nazi), nesaistītu pamatiezi u.c. ģeoloģiskos materiālus, kuru gaissausie fragmenti, ievietojot ūdenī 24 h laikā, atvilgst.
Raksturīgie procesi Dažādi ģeoloģiskie procesi: pārskalošanās, nogulsnēšanās, dēdēšana, šķirošana, šķīdināšana, atkārtota nogulsnēšanās, lēna karbonātu izskalošanās.
Rakšanas iepēja Dabiski mitrā stāvoklī iespējams rakt ar lāpstu.
Krāsa Brūna, dzeltena, pelēka. Smilts cilmieža krāsa - dzeltena (trīsvērtīgo dzelzs savienojumu ietekmē), bet mālam - sarkanbrūna. Karbonātiem bagāto cilmiežu krāsa gaišāka.
Struktūra Parasti bez struktūras.
Organisko vielu klātbūtne Var iesniegties augu saknes. Nav ieskalotas organiskās vielas.
Karbonātu klātbūtne Ar vai bez karbonātiem. Konstatē izmantojot 10 % sālsskābi.
Reakcija Parasti tuva neitrālai vai, saturot karbonātus vāji bāziska, bet sasāļotos cilmiežos - bāziska.

Uz cilmiezi iedarbojas:

• Nokrišņi - sekmē vielu šķīšanu un piedalās izskalošanas procesā transportējot organiskās vielas, mālu daļiņas, ķīmiskos savienojumus virzienā no augsnes virsas uz leju. Nodrošina nepieciešamo mitrumu augiem barības vielu uzņemšanā. Nokrišņi un mitruma iztvaikošanas attiecības kopā ar vietas raksturīgo augu valsti veido un pārveido cilmiežus atbilstoši attiecīgajai dabas zonai.

• Organiskās skābes - rodas organiskās vielas sadalīšanās procesā, izdalās no augu saknēm. Veicina cilmieža pārveidošanos, sekmē minerālo savienojumu šķīšanu tādejādi atbrīvojot augu barības vielas vai nodrošinot to pāreju augiem uzņemamā formā, kā arī piedalās augsnes izskalošanās procesa norisē.

• Mikroorganismi - organiskās liekas pārveidotāji, dzelzs savienojumu reducētāji vai oksidētāji. Skābās augsnēs pārsvarā darbojas sēnes, bet neitrālās - baktērijas. To daudzums augsnē pieaug līdz ar organiskās vielas satura paaugstināšanos.

• Dzīvnieki - sliekas, kukaiņi, kurmji u.c. veicina organisko vielu sajaukšanos ar augsnes minerālo daļu, veicina to drenāžu, skābekļa pievadīšanu un mitruma novadīšanu.

• Augi - nodrošina organiskās vielas veidošanos, augu barības elementu transportēšanu no dziļākajiem slāņiem uz augšu, veicina izskalošanās procesu, izdala skābes, kas šķīdina grūti šķīstošos savienojumus vai sekmē minerālu sadēdēšanu, ietekmē augsnes sakārtu izmainot tās porainību, transpirējot ūdeni izžāvē augsni, piedalās augsnes irdināšanā, mitruma uzkrāšanā, temperatūras režīma regulēšanā. Svaigu egļu un priežu skuju reakcija ir pH 3.5 - 4.5, lapu koku un zālaugu - pH 5.0 - 6.5. Skābā augsnes reakcijā augu atlieku sadalīšanās gaita ir lēnāka, kur darbojas sēnes un sekmē skābuma palielināšanos, un līdz ar to veicina straujāku minerālu dēdēšanu.

• Cilvēks - saimnieciskā darbības rezultātā radikāli izmaina augsnes un cilmieža dabisko stāvokli, laikā gaitā cilmiezī notikušos procesus atbilstoši savai attiecīgai rīcībai - mainot lauku lielumu, novācot apaugumu (nocērtot mežus, krūmājus), nosusinot purvus, mežus un pārpurvotas zemes, rokot maģistrālos kanālus un novadgrāvjus, iztaisnojot upju gultnes, ierīkojot dīķus un ūdens krātuves, rokot bedres dažādu būvju vajadzībām, ierīkojot un izstrādājot derīgo izrakteņu karjerus, izlīdzinot reljefu nostumj augsnes auglīgo kārtu ieplakās atsedzot zemaramkārtas vairāk vai mazāk pārveidotos slāņus, ka arī cilmiezi augstākajās vietās, arot vai citādi apstrādājot dažādu kultūraugu audzēšanai, sajaucot augsnes dažādos slāņus, apberot esošo augsni veidojot jaunus, dabai neraksturīgus nogulumus un augsnes slāņus, lietojot dažādus agromelioratīvus pasākumus izmaina augsnes fizikālās, fizikāli mehāniskās, ķīmiskās, bioloģiskās u.c. īpašības, ka rezultātā ievērojami pārveidojas vides apstākļi.. Cilvēka rīcībā radušos ietekmi uz augsni var vērtēt divējādi gan pozitīvi, gan negatīvi.

Cilmiežu un augšņu granulometriskajam sastāvam ir liela ietekme:

• Augšņu veidošanās procesos.

• Augšņu agronomiskjā izmantošanā.

• Augšņu mežsaimnieciskajā izmantošanā.

No granulometriskā sastāva ir atkarīgas gandrīz visas augsnes īpašības:

• Fizikālās īpašības (augsnes īpatnējais svars, augsnes tilpummasa, augsnes porainība).

• Fizikāli mehāniskās īpašības (augsnes plastiskums, augsnes lipīgums, augsnes briešana, augsnes saistīgums, augsnes īpatnējā pretestība, augsnes gatavība, augsnes aruma zole, augsnes garoza).

• Augsnes hidrofizikālās īpašības (augsnes ūdens caurlaidība, augsnes ūdens pacelšanās spēja, augsnes ūdens ietilpība, augsnes ūdens iztvaikošana).

• Augsnes aerofizikālās īpašības (augsnes gaisietilpība, augsnes gaiscaurlaidība).

• Augsnes termofizikālās īpašības (augsnes siltumietilpība, augsnes siltumvadītspēja

• Ķīmiskās īpašības.

• Bioloģiskās īpašības.

Augsnes īpašību raksturojums

Rādītāji Smilts augsnes Māla augsnes Putekļainas augsnes
Augsnes veids Parasti sastopami podzoli un podzolaugsnes. Parasti ir virsēji glejotas vai gleja augsnes.  
Struktūra Parasti bezstruktūras. Bieži bez struktūras. Putekļu frakcijā dominē primārie minerāli.
Fizikālās īpašības Irdenas. Smagas, blīvas. Māla daļiņas var sagulties blīvi, bet var arī izveidot dažāda izmēra mikroporas un makroporas atkarībā no augsnes ķīmiskā sastāva, resp., no piesātinājuma ar kalciju. Skābās māla augsnes ir blīvas, sausā stāvoklī plaisā, bet pēc kaļķošanas, koloīdiem koagulējoties plaisāšana ievērojami samazinās un uzlabojas caurlaidība. Kaļķainās augsnes norāda uz lielu porainību. Sablīvētā augsnē neapmainās gaiss, nav labvēlīgi apstākļu aerobo baktēriju darbībai un augi var nīkuļot, vai pat aiziet bojā. Vismazākā porainība ir gleja augsnēs. Putekļainās augsnēs pat pie neliela slīpuma ātri veidojas intensīva ūdens erozija.
Fizikāli mehāniskās īpašības Vāji saistīgas. Smilts augsnēs ir daudz rupjo poru, kas neaiztur smalkās augsnes daļiņas un tās pakļautas izskalošanai. Uzduļķotiem ūdeņiem plūstot pāri smilts pamatnēm, tās kļūst ūdeni mazcaurlaidīgas. Nav plastiska, nav lipīga. Trūds smilts augsnes padara saistīgākas. Saistīgumu smilts augsnēm var uzlabot ar mālu. Saistīgas. Māla un arī smilšmāla augšņu smalkajos kapilāros aizturas gan rupjāko suspensiju, gan arī koloidālā lieluma daļiņas. Liels tilpumsvars un īpatnējais svars. Mitrā stāvoklī stipri uzbriest, jo ir liela ūdensietilpība. Sausā stāvoklī žūstot veido blīvu garozu un dziļi saplaisā. Augsnei plaisājot satrūkst augu saknes un daļa augu aiziet bojā. Plastiskums un lipīgums ir svarīgākā mālu īpatnība. Uzlabojot smagākām augsnēm struktūru krasi samazinās pielipšana un līdz ar to pavasarī tās var uzsākt apstrādāt mitrākā stāvoklī. Kalcijs lipīgumu samazina, nātrijs palielina. Trūds māla augsnes padara irdenākas. Piemīt zināms saistīgums, plastiskums un uzbriešanas spēja. Stipri sakalst veidojot blīvu garozu, augi tajās aizkalst.
Hidrofizikālās īpašības Bieži cieš no mitruma trūkuma. Liela ūdens caurlaidība, maza ūdenssaistīšanas spēja, mazs kapilārais ūdens pacelšanās augstums (līdz 30-35 cm rupjā smiltī, bet līdz 70 cm smalkā smiltī), jo satur maz trūda un māla daļiņu. Putekļainai un smalkai smiltij (0,25-0,01 mm) kapilaritāte augstāka. Trūds smilts augšņu ūdenscaurlaidību samazina, jo tam ir liela ūdens ietilpība, tas salīmē smilts daļiņas. Bieži cieš no lieka mitruma. Ūdeni mazcaurlaidīgas. Bieži vien ir pārlieku mitras un pārpurvojušās. Smaga māla augsnes uzbriestot var uzsūkt ūdeni līdz 100% tilpuma un vairāk. Smagās augsnēs trūds veicina agregātu veidošanos, līdz ar to ūdens caurlaidība uzlabojas. Ūdens pacelšanās augstums pa kapilāriem lesveida smilšmāla var sasniegt 3-4 m, dažās smilšmāla augsnēs pat 6-7 m. Ja augsnes granulometriskais sastāvs kļūst stipri smags, ūdens pacelšanās augstums ir niecīgs apmēram 0.02 mm vai atsevišķos gadījumos vispār apstājas. Putekļainās augsnes ir ar vāju ūdenscaurlaidību. Putekļu frakcijai piemīt augsta kapilaritāte. Kapilārie ūdeņi var pacelties vairākus metrus. Zemgales līdzenumā augsnes dažās vietās satur līdz 30% putekļu frakcijas, tādēļ tās atgādina lesveida augsnes. Putekļainās smiltis piesātinoties ar ūdeni kļūst plūstošas.
Aerofizikālās īpašības Pastiprinātas aerācijas rezultātā organiskās vielas ātri sadalās un augu barības vielas ieskalojas dziļākajos horizontos. Vāja blīvām bezstruktūras augsnēm, jo kapilārās poras pildītas ar ūdeni.  
Termofizikālās īpašības Smilts augsnes siltā laika sasilst ātri. Pavasarī ātri apžūst un iesilst un līdz ar to agrāk var uzsākt apstrādi. Māla augsnes siltā laikā lēnāk sasilst, bet aukstā laikā lēnāk un seklāk atdziest. Tāpēc māla un arī smilšmāla augsnes uzskatāmas par aukstām augsnēm. Pavasarī lēni apžūst un iesilst. Augsnes apstrāde jāveic noteiktā mitruma stāvoklī, kad velēna labi drūp un veidojas laba struktūra. Apstrādājot vajadzīgs liels vilkmes spēks.  
Ķīmiskās īpašības Satur maz koloīdu, līdz ar to adsorbcijas kapacitāte maza. Vāji piesātinātas ar bāziskām vielām, līdz ar to augsnes reakcija parasti ir skāba. Podzolētajās smilts un mālsmilts augsnēs trūkst magnija. Ļoti maz kālija ir nabadzīgos jūrmalas smiltājos, kas satur maz laukšpatu, vizlu un mālu minerālu. Liela vielu saistīšanas spēja un buferspēja. Satur augiem nepieciešamos barības elementu vairāk nekā smilts augsnē, it īpaši kālija - atrodas grūti šķīstošajos laukšpatos un vizlas. Vairāk kālija ir māla augsnēs, kas veidojušās uz morēnām, jo tās satur daudz sekundāro māla minerālu. Kultūraugsnes, kuras izveidojušās uz māla cilmieža satur vairāk fosforskābes.  
Bioloģiskās īpašības Satur maz augu barības vielu līdz ar to auglība zema. Kāpu teritorijās, meždegās, kur sliktas smilšu fizikālās īpašības, šo augšņu auglība ir sevišķi maza. Neauglīgas ir podzolētas ar trūdu, laukšpatiem un bāziskiem minerāliem nabadzīgas irdenās kvarca smilts augsnes.    
Drenāža   Mākslīgi veidotā drenāža darbojas vāji tomēr tai ir pozitīva ietekme. Intensīva drenēšana uzlabo māla un smilšmāla augšņu mitruma stāvokli ne vien slapjā, bet arī sausā vasarā. Grūti nosusināt. Drenas ātri aizsērē. Grāvju malas saplūst.
Izmantošanas iespējas Ja smilts cilmiežos atrodas minerāli, kas satur kalciju un kāliju (plagioklazs, ragmāns, augīts, apatīts, vizlas), tad šeit labi aug meži. Nav lietderīgi izmantot kokaudzētavas, augļu dārzus.  

 

Raksturīgākie augšņu problēmu veidi, atziņas un problēmas novēršanas pasākumi

Problēmu veidi Ielabošanas pasākumi
Nepiemērota augsnes struktūra - Ūdensizturīgas struktūras veidošanā ir māla minerāliem, dzelzs un alumīnija oksihidrātiem. Pierādīts, ka visizturīgāko struktūru veido trūdskābes ar montmiorillonītu grupas minerāliem un hidrovizlām. Lielāka ūdensizturība rodas nosusinātām gleja augsnēm, kur divvērtīgie dzelzs savienojumi oksidējas par trīsvērtīgajiem. - Lai izveidotu un ilgāku laiku uzturētu labu ūdens izturīgu struktūru, augsnes sistemātiski un vajadzīgajā daudzumā jāmēslo ar organiskajiem mēsliem, jākaļķo vai jālieto ģipsis. - Smilts augšņu bagātināšana ar mālu un organisko materiālu. - Jāaudzē augi ar bagātīgu, dziļu un spēcīgu sakņu sistēmu (daudzgadīgie zālāji, lucerna, āboliņš, rapsis, u.c.). - Jārada labvēlīgi apstākļi slieku darbībai - slieku koprolīti ir ļoti ūdens izturīgi. - Augsne jāapstrādā fizikālās gatavības stadijā (optimāls mitruma saturs) - mitras augsnes smērējas, sausas saputekļojas. - Augsnes zemaramkārtas irdināšana (10-15cm un dziļāk zem aramkārtas), lai mazinātu sablīvējumu ar dziļirdinātājiem vai kurmjalošana, kas visvairāk aktuāla māla un smaga smilšmāla augsnēm. - Augsnes sintētisko strukturētājvielu izmantošana.
Paaugstināts skābums - Ja augsne ir skāba, sakņu sistēma ir maza, neattīstīta. Bet visraksturīgākā pazīme - sakņu galiņi ir brūni (kā apdeguši), tie ir nedzīvi un viegli notrūkst. Skābā augsnē galvenās augu barotājas - mazās saknītes - spurgaliņas nespēj dzīvot, jo tās ir ļoti maigas. - Augsnes skābumu var noteikt pēc augiem - indikatoriem. Ar laiku savairojas augi, kuriem patīk palielināts augsnes skābums: tīruma pērkone, tīruma gaurs, trejkrāsu vijolīte, mazā skābene, ganības vilku kūla, tīrumu kosa, lielā ceļteka. Ja novēro minētās pazīmes savā dārzā, noteikti jādomā, kā situāciju mainīt. - Skuju kokiem un acālijām patīk skāba augsne, tām piemērota skābā kūdra - Krāšņumaugi, kas nepanes skābu augsni: dienziedes, flokši, kannas, peonijas, kreses, ipomejas, magones, puķuzirnīši, asteres. - No augļu kokiem skābā augsnē neaugs ķirši, plūmes, persiki un vīnogas. - Papildinot krāšņumdārzu, noteikti jāpievērš uzmanība stādāmās vietas sagatavošanai bārbelēm, ceriņiem, forsītijām, hortenzijām, irbenēm, budlejām, efejām, jāņogām, klintenēm, kļavām, sausseržiem, segliņiem, spirejām, veigelām, mežvīteņiem, akācijām, vītoliem un zelta lietiem. Taču ar laiku arī šajās vietās mainīsies augsne, tāpēc iesakām padomāt par augsnes kaļķošanu. - Veidojas sistemātiski un ilgstoši lietojot fizioloģiski skābus minerālmēslus. - Augsnes paskābināšanos veicina lietus, ja nokrišņu ir daudz, ūdens kalciju un magniju (elementus, kas mazina augsnes skābumu) ieskalo dziļākajos augsnes slāņos. - Kalcijs un magnijs no augsnes tiek iznests ar augu ražu. - Sistemātiski jāveic augšņu kaļķošanas pasākumi ar krītu, dolomīta miltiem vai lapkoku pelniem. - Skābajās podzolētajās augsnēs kā fosfora minerālmēslojuma veidu ieteicams lietot - fosforītmiltus.
Sasāļošanās, sārmaina augsnes reakcija - Sasāļotās augsnes galvenokārt ir piesātinātas ar nātrija, kālija, kalcija un magnija elementiem. Ģipšošana nepieciešama augsnēm, kuras satur vairāk par 10% nātrija no kopējās augsnes adsorbcijas kapacitātes. Augsnē saistītā nātrija aizstāšana ar kalciju veicina augsnes koloīdu koagulāciju. - Novērš augsni ar ģipšošanu - ģipša lietošana. - Latvijā ģipsi lieto, kā sēra mēslošanas līdzekli.
Nepietiekams augu barības vielu nodrošinājums - Jālieto organiskais un minerālais mēslojums. - Jāoptimizē augsnes reakcija (lieto kaļķošanas materiālus - skābām augsnēm, ģipsi - bāziskām augsnēm)
Smilts augsne - Jālieto lielas organisko mēslu un minerālmēslu devas (regulāri lietojot iegūst labas ražas). - Jāpievieno māls, kā arī sadalījušies kūtsmēsli vai komposts savādāk māli ātri izskalosies ārā. - Smilšainu augsni ieteicams uzlabot ar kūdru. Tas palīdz noturēt mitrumu un barības vielas. - Smilts, kā arī kūdras augsnēs (ko izmanto smilts augšņu ielabošanā) jālieto paaugstinātas kālija mēslojuma normas. - Ielabošanā jāizmanto karbonātus saturošus mālus - tas uzlabo adsorbcijas spēju, mitruma režīmu, hidrofizikālās un ķīmiskās īpašības, augsnē saistās vairāk augiem nepieciešamās barības vielas, saglabājas mitrums un paaugstinās auglība.
Māla augsne - Viens no galvenajiem uzdevumiem ir augsnes struktūras veidošana, jo Latvijas māla augsnēs visumā ir maz aktīvo augsnes struktūras stabilitāti veicinošo māla minerālu. - Jālieto daudz organisko mēslu. - Nepieciešama minerālmēslu lietošana. Māla augsnes mazāk jāmēslo ar kālija minerālmēsliem, toties reizēm var izjust fosfora deficītu. - Augsnes ar skābu reakciju jākaļko. - Ja augsne ir smaga vai mālaina, ieteicams veikt tās uzlabošanu ar smilti, kas veicinās gaisa apmaiņu augsnē un ūdens caurlaidību. - Dziļirdināšanas un kurmjalošanas ietekmē uzlabojas māla un mālaino augšņu gaisa un mitruma režīms. Pēc uzirdināšanas māla augšņu mitrumietilpība pieaug no 24.6 līdz 26.3 %, bet vīšanas mitrums samazinājies par 2.5 %. Pēc dziļirdināšanas augsnes aktīvais slānis spējīgs akumulēt par 10 - 20 mm lielāku mitruma daudzumu - uzlabo augu augšanas apstākļus gada sausajos periodos.
Kūdras augsne

- Intensīvi apsaimniekojot kūdru tā slānis laika gaitā var izzust, taču piearot pakāpeniski klāt zem tā atrodošos minerālgrunti ievērojot pareizu agrotehniku ar laiku var izveidot auglīgu, ar trūdvielām bagātu augsni. Šādai augsnei salīdzinājumā ar tipisku kūdras augsni ir daudz pozitīva:

1) lauksaimniecības mašīnas šādā augsnē mazāk grimst,

2) nedraud aizdegšanās briesmas,

3) samazinās vēja erozijas iespējamība,

4) uzlabojas augsnes temperatūras režīms - optimālā temperatūra šādā augsnē iestājas 2 - 3 nedēļas agrāk,

5) samazinās vēlo pavasara un agro rudens salnu varbūtība,

6) uzlabojas augsnes agrofizikālās un agroķīmiskās īpašības - samazinās augsnes skābums, palielinās augiem uzņemamo barības vielu daudzums,

7) uzlabojas audzēto kultūraugu produkcijas kvalitāte.

Minētais attiecināms daļēji uz kūdrājiem, kuru pamatnē ir labi filtrējoša smilts. - Seklos purvos ar smilšainu pamatni kūdras slāna saplakšana un izzušana ir jāaizkavē ar visiem līdzekļiem - vietās, kur iztvaikošana pārsniedz nokrišņus var sekmēt tuksneša veidošanos. - Pēc nosusināšanas kūdras augsnēm bagātīgi jādod fosfors un kālijs.

Augsts gruntsūdens līmenis, mitras augsnes - Jāveic gruntsūdeņa līmeņa pazemināšana ierīkojot drenāžu. - Jo slapjāki nokrišņiem bagātāki ir gadi, jo smagākās augsnēs augi prasa dziļākus grunstūdens līmeņus. Jo vieglākas pēc granulometriskā sastāva ir augsnes un sausāki ir gadi, jo augstāk ir pieļaujami gruntsūdens līmeņi. - Zemaramkārtas drenēšana ierīkojot tos vismaz 30 cm dziļumā ar atbilstošo slīpumu drenāžas sistēmas. - Ieplakās uzkrājušās virsūdens novadīšana ierīkojot virszemes noteces vagas.
Stādīšanas laiks, vieta, kopšana

- Stādīšana pavasarī jāuzsāk, tikko augsne atkususi, tomēr jāraugās, lai nebūtu pārāk mitra. - Vispirms jāstāda sausajās augsnēs, tad - mitrajās. - Smagā augsnē par labāko stādīšanas laiku uzskata pavasari, kad augsne tiktāl apžuvusi, ka strādājot nelīp. - Vieglā augsnē arī rudens stādījumi ieaug labi. - Rušināmo kultūraugu audzēšana purvos veicina:

1) kūdras sadalīšanos un mineralizāciju,

2) izraisa tās saputekļošanos

3) ierīkojot tīrumu augseku sekmē vēja eroziju

- Novērota sakarība, ka mazāka auguma stādi ieaugas vieglāk un vēlāk uzrāda labāku augšanas gaitu pie labvēlīgas kopšanas, tie ir arī lētāki par liela izmēra stādiem. - Stādvietu var veidot kā tranšeju (parasti, dzīvžogiem), bedri (parasti, soliteriem). To var veikt ar lāpstu, mehanizētiem urbjiem u.c. mehānismiem. Nedrīkst stādvietu iežāvēt - tā jāsalaista. - Stādvieta jārok pietiekoši liela, ar 10-20 cm. lielu rezervi uz visām pusēm ap stāda sakņu kamolu, kur var iepildīt augsnes ielabotājmateriālu . - Pie paša stādīšanas procesa vēlams ievērot stāda vainaga apgriešanas pamatlikumu: jo labāk saglabājušās stāda saknes, jo mazāk tam jāapgriež vainags. - Pie konteinerstādiem apgriešana ir mazāk aktuāla, tomēr stādot salapojušus stādus vasarā ir saprātīgi jānovērtē situācija un jārīkojas pēc vajadzības. - Ierīkojot dzīvžogus, apgriešana ir specifiska un jāpieskaņo konkrētai sugai un situācijai. - Stādot nedrīkst iežāvēt saknes! Pareizi ievietot sakņu kamolu stādāmajā bedrē, nesaliecot saknes. Nebūtu labi, ja pēc iestādīšana saknes „raudzītos ārā". - Loti svarīgs moments - ievērot pareizu stādīšanas dziļumu. Mazāku kociņus un krūmus stāda līdz sakņu kaklam, tas ir tikpat dziļi cik tie ir auguši, jo jāņem vērā, ka augsne nosēžas. Stādot lielos stādus, lielās stādu bedrēs, augsne tajos nosēžas vairāk, tādēļ stādi jāstāda nedaudz augstāk par zemes virsmu. Lai pēc augsnes nosēšanās sakņu kakliņš atrastos normālā augstumā, vieglās augsnēs stādiem jābūt 3-5 cm, bet smagās 5-10 cm augstāk par zemes virsmu. Atsevišķas sugas, piemēram, ceriņi, jāstāda iespējami sekli, lai neveidojas atvases. - Iestādīto stādu nepieciešams rūpīgi salaistīt un noblīvēt augsni. - Iestādītais stāds pēc vajadzības ir jāpiesien. Garāki un lokanāki stumbriņi ir jāpiesien pat divās vietās. Izvēlēties pareizo mietu garumu. Mieti jāiedzen bedrē pirms auga ievietošanas. Mietus vēlams izvietot no stumbriņa D - DR virzienā. Izvēlēties pareizo piesiešanas materiālu un neapžņaudziet stumbriņu.

 

Cerēt uz veiksmīgu izdošanos var tikai tad, ja ievēro vairākus nosacījumus:

1. Jāpazīst attiecīgās vietas augsnes un ģeoloģiskā situācija.

Zemes veidošanās attīstības procesā ģeoloģisko procesu rezultātā ir sastopami dažāda veida nogulumu, kuri raksturojas ar savām konkrētām īpašībām, uzbūvi, izmantošanas lietderīgāko veidu. Zemes virsma tiek raksturota ar dažādām reljefa formām un veidiem. Līdz ar to katra vietas situācija ir lokāli īpaša un unikāla, tāpēc tam ir nepieciešams pievērst lielu vērību. Tāpat rīcību un lēmumu pieņemšanu, kā rīkoties katrā gadījumā ietekmēs ūdens resursu sastopamības, atrašanās dziļuma, ekstrēmu izpausmju un kvalitātes raksturlielumi.

Tāpēc ne vienmēr pietiks ar to, ka pazīstam vietas situāciju tikai zemes virspusē. Situācijas raksturojums var mainīties no tā vai atrodamies reljefa pacēlumā, līdzenumā, ieplakā, blakus upei, ezeram vai jūras krastam. Viens no raksturlielumiem, ko izmanto augšņu klasificēšanā ir gruntsūdens atrašanās dziļums. Tā automorfo augšņu klasē ietilpstošo augšņu tipiem (velēnu karbonātaugsnes, brūnaugsnes, podzoli, podzolaugsnes, antropogēnās augsnes un nepilnīgi izveidotās augsnes) gruntsūdens dziļums būs dziļāk par metru, bet pushidromorfo augšņu klasē ietilpstošo augšņu tipiem (podzolētās glejaugsnes, glejaugsnes un aluviālas augsnes) gruntsūdens līmenis var pacelties tuvāk zemes virskārtai un atrašanās dziļums jau būs sastopams jau seklāk par metru, bet hidromorfo klasē ietilpstošajām kūdras augsnēm gruntsūdens var pacelties līdz ar zemes virskārtu.

Zemes izstrādes procesos jāatceras, ka obligāti ir jāsaglabā augsnes auglīgā slāņa daļa, kas mēdz būt līdz 15 cm erodētās patībās un pārsniedz 50 cm aluviālo un deluviālo augšņu, kā arī kultūraugšņu gadījumos. Vidēji augšņu aramkārtas slāņa biezums mēdz būt apmēram līdz 24 cm un var atšķirties no augsnes iekultivēšanas pakāpes.

Tāpat nozīmīga informācija ir par cilmiežu materiālu, kas ir grunts daļa, kas ietekmēs ne tikai būvniecību, bet arī dažādu augu audzēšanu apkārtējās vietas ainavas veidošanai.

Pilnīgas informācijas iegūšanai vajag veikt izpētes darbus. Ne vienmēr pietiek ar aramkārtas izzināšanu - agroķīmisko rādītāju (augsnes reakcija, organiskās vielas saturs un dažādu augu barības elementu saturs) noteikšanu, bet ir nepieciešams skaidri zināt, kas slēpjas zemaramkārtas slāņos. Tādēļ ir nepieciešams paņemt augsnes paraugus un veikt analīzes arī no dziļākiem augsnes slāņiem. Jāņem vērā, ka augsnes sastāvs dažādos tās slāņos virzienā uz leju no augsnes virskārtas ir atšķirīgs, tādēļ paraugi jāņem arī no dažādiem slāņiem. Labākais padomdevējs būs grunts inženierģeoloģiskā izpēte, ko veic profesionāli dienesti, izdarot īpašus urbumus, nosakot grunts sastāvu un gruntsūdeņu līmeni. Tāpat jāpārzina dažādu augu prasības pret augšanas vides apstākļiem (augsnes reakcija, augsnes auglības līmenis, augsnes granulometriskais sastāvs, gruntsūdens atrašanās dziļums, augsnē dominējoši procesi, ūdens ķīmiskais sastāvs, cilmiežu materiāls un tā mineraloģiskais un ķīmiskais raksturojums.

 

Augsnes izpētes dziļums

Izpētes vieta Paraugu skaits Paraugu iegūšanas vieta Parauga iegūšanas dziļums, cm
Tīrumos (graudaugi, rušināmaugi, ilggadīgie zālāji, atklātā lauka dārzeņi) 1 Vienmērīgi visā platībā 0 - 20
Ogulāju stādījumi 2 Rindstarpās 1. - 0 - 20 2. - 21 - 40
Augļu dārzos 2 (3) + 1 Pa atsevišķām sugām apdobēs vainaga zonā 1. - 0 - 20 2. - 21 - 40 3. - 41 - 60 + līdz 1 m (cilmieža izpēte)
Siltumnīcās 1 Lecektī 0 - 20 vai visā dziļumā
Podos visā dziļumā
Rozēm: 1 x - janvāra beigās, februārī; 2 x - jūnijā, jūlijā 0 - 20 (30)
Puķu zirņiem 0 - 10 (15)
Dekoratīvie dārzi, apstādījumi un zālieni 1 - 2 (3) + 1 vai katram augsnes slānim atsevišķi Atkarībā no audzējamo sugu sortimenta paredzētajās vietās 1. - 0 - 20 2. - 21 - 40 3. - 41 - 60 + līdz 1 m (iekļaujot cilmieža izpēti)

 

2. Apbūves gabala izvēle.

Tas nepieciešams, lai iepriekš zinātu, cik tas slikts vai labs ir attiecīgais apbūves gabals, un ko ar šeit var darī­t. Atkarībā no tā, vai plānotajā mājas vietā ir smilts, māla, grants, kūdras vai pat dūņu slāņi nāksies pieņemt atbilstošos lēmumus par tā lietderīgāko apbūvēšanas un izmantošanas veidu. Stabilākās gruntis mājas būvniecībai ir rupjdrupu gruntis, kuru sastāvā ietilpst grants, oļi un šķembas, jo tās maz deformējas, ir izturīgas un grūti izskalojamas. Piemērotas ir arī rupjās smilšainās. Savukārt mālainās gruntis ir stabilas tikai sausā vai maz samitrinātā stāvoklī, bet, uzsūcot mitrumu, tās ievērojami palielina tilpumu, māls kļūst plūstošs un sala ietekmē pakļaujas izcilājumiem. Vājas pamatnes ir arī gruntis, kas satur augsnes kārtu, kūdru vai dūņas, tās noteikti jānomaina ar smilšainu grunti. Pieredzējušie celtnieki ir pārliecinājušies, ka Latvijas apstākļos nav vēlams ierakties dziļāk par 1.2-2 m. Citādi gruntsūdeņi var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus. Galvenais izvēles kritērijs nav ārējais izskats, bet gruntsūdeņu līmenis zem būves.

 

3. Ainavas plānošana.

Ja dārzu iecerēts iekārtot no jauna, vispirms nepieciešams vietu uzmērīt, lai varētu izgatavot projektu. Nākamais solis ir projekta skice, tad tāmes sastādīšana un visbeidzot - dārza iekārtošana. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izveidot dārza zonējumu - pie ēkas ieejas izplānot dekoratīvo zonu ar priekšdārzu, t. s. dzīvojamo dārzu, kurā atrodas dārza mēbeles, kamīns, notiek saviesīgā dzīve. Tikpat būtisks ir celiņu plānojums un tā seguma izvēle, lai celiņi izskatītos gaumīgi un būtu pieskaņoti ēkām. Dārzi nebeigsies tikai ar zālieniem, tur atradīsies arī augi, koki un krūmi.

Apstādījumi vieni paši par sevi nepastāv, tie ir saistībā ar apkārtējo arhitektūru, apkārtējo ainavu un tiem ir jāsniedz gandarījums to ierīkotājiem un visai sabiedrībai. Lai dārza ainava būtu skaista visos gadalaikos, veido jaukta tipa stādījumus. Veidojot dārzu tas ir ilgstošs un nepārtraukts process, jo par dārza izskatu var spriest tikai apmēram trešajā gadā pēc tā izveidošanas. Dārzs cilvēkam ir tikpat nozīmīga vieta kā jebkura telpa dzīvojamā mājā vai sabiedriskā vietā. Tas priecē acis, tajā - it īpaši vasarā - tiek pavadīts daudz laika.

 

4. Dārza veidošana un ielabošana.

Stādīšanas pasākumi ir jāsāk ar vietas sagatavošanu: zemes darbi lielākā vai mazākā mērogā. Paši smagākie ir grunts sagatavošanas darbi. Viens no nepieciešamajiem pasākumiem ir gruntsūdens līmeņa pazemināšana, jo pavasaros, augsnes iekšējam ledum kūstot nedrenētos laukos veidojas ilgstošs augsnes pārmitrinājums, kas:

1)      aizkavē lauku darbu sākšanu un mikroieplakās veicina virsūdens lāmu uzkrāšanos, kura rezultātā iet bojā augi,

2)      augsnē sākas anaerobie procesi un sekmē augšņu glejošanos, kuru savukārt pavada filtrācijas spējas samazināšanās un augsnes auglības krišanās,

3)      atmiekšķējas un izšķīst sala ietekmē radītie augsnes struktūragregāti, tādejādi samazinot augsnes porainību un līdz ar to arī aerāciju.

Augšņu drenēšanā vienlaikus tiek risinātas vairākas problēmas:

1)      pazemina gruntsūdens līmeni,

2)      uzlabo augsnes struktūru,

3)      rada apstākļus kas ļauj augiem attīstīt spēcīgāku un dziļāku sakņu sistēmu, un tām atmirstot rada zemaramkārtas slāņa bagātināšanos ar organisko vielu, kas piedalās pie augsnes struktūras veidošanas.

Uzlabojoties augsnes struktūrai samazinās neproduktīva iztvaikošana, jo pieaug augsnes ūdens akumulācijas spēja. Drenētās augsnēs salīdzinājumā ar nedrenētām sausās vasarās augiem pieejamie mitruma krājumi ir par 10 - 20 mm lielāki. Palielinās ūdens filtŗācijas spēja.

Tālāk seko auglīgas augsnes uzvešana, teritorijas līdzināšana, planēšana, blietēšana, zāliena sēšana.

Jaunais dārzs bieži var atgādināt tikai akmeņu kaudzi, ko klāj plāna augsnes kārtiņa vai arī tās nemaz nav. Tomēr pieliekot pūles ir iespējams paveikt daudz. Nepieciešams vietu atbrīvot no būvgružiem, akmeņiem, tos savācot un izmantojot lietderīgāk pēc nozīmes vai arī tie jāaizvāc. Augsne jānolīdzina, jāuzirdina, lai uzlabotu aerāciju, jāuzved organiskais mēslojums, auglīgā augsnes kārta, tad atbilstoši katra auga prasībām to jāuztur un jākopj.

Daļu augšņu īpašību var uzlabot vai novērst izmantojot dažādus agromelioratīvus pasākumus:

• Aramkārtas slāņa padziļināšana.

• Augsnes kaļķošana vai ģipšošana optimizējot augsnes reakciju.

• Zemaramkārtas irdināšana.

• Augšņu bagātināšana ar augu barības vielām izmantojot organiskos mēslošanas līdzekļus (kūtsmēsliem, zaļmēslojumu, kūdrošana utt.) vai minerālmēslus.

• Augšņu bagātināšana ar smilti, mālu, kūdru.

Apkārtējā reljefa veidošana veicama vispirms. Ja dārzā ir paredzēta ūdens tilpne (dīķis, baseins), tad to vajadzētu izrakt vispirms. Izrakto zemi var izlīdzināt dārza nogāzēs vai arī veidot kādu interesantu reljefu, kura izveidē tiktu izmantota šī grunts. Lietderīgi atcerēties, ka saudzējamais resurss ir augsnes virsējā auglīgā kārta - aramkārta, kuru vajag noņemt un saglabāt neatkarīgi no tā kādus darbus paredzēts veikt attiecībā uz reljefa izmaiņām, vai būvēm.

Veidojot jauno dārzu vispirms jāņem vērā vietas apstākļi:

1)      gaismas daudzums un spilgtums,

2)      atklāta vieta vai noēnojums,

3)      augsnes īpašības,

4)      nogāzes ekspozīcija,

5)      vēja virziens un stiprums,

6)      mitruma līmenis.

Vadoties pēc šiem faktoriem, jāpiemeklē arī augi. Augi ar krāsainu lapojumu tiešu sauli nepanes, piemēram, rododendri, it īpaši mūžzaļie. Šos augus labāk stādīt ēnas pusē vai zem koka, tad tie neapdeg un zied krāšņi.

 

5. Izvēlēto augu augšanas vides apstākļu noskaidrošana.

Katram augam ir savas augšanas vides prasības. Šeit vērībā jāpievērš ne tikai aramkārtas raksturojumam, bet arī zemaramkārtas raksturojumam. Noteikti jāņem vērā šādi raksturlielumi:

• Dārza ierīkošanas vietas topogrāfiskais raksturojums.

• Nogāžu veidu raksturojums.

• Dārza mikroklimata raksturojums.

• Augsnes granulometriskais sastāvs.

• Augsnes minerālo daļiņu mehāniskā iedalījuma sadalījuma īpatsvars.

• Augsnes agroķīmiskie rādītāji (augsnes reakcija, organiskās vielas saturs, augu barības elementu saturs).

• Gruntsūdens līmenis.

• Ūdens ķīmiskais sastāvs.

• Augsnes mitrinājuma raksturojums.

• Augsnes slāņu raksturojums.

• Cilmiežu raksturojums.

• Āderu joslas, to krustpunkti.

Piem.,

Rozēm vislabāk patīk dziļi kultivētas (zeme jāsagatavo diezgan dziļi: 50-60 cm), labi drenētas smilšmāla vai mālsmilts augsnes ar lielu humusa saturu un praktiski var audzēt jebkurā dārza augsnē. Var audzēt māla augsnē, tikai jāpievieno papildus ir kūdra, rupja smilts un jānodrošina laba gaisa un ūdens caurlaidība. Smilts augsnē audzējot ielabošanā ir jāpievieno ne tikai māls, bet arī sadalījušies kūtsmēsli vai komposts. Nav piemērotas smagas un pārāk mitras augsnes. Nepatīk, ka rudenī vai pavasarī uzkrājas liekais ūdens. Ja ir tāda augsne, tad nepieciešams izveidot drenāžu, augsnes uzbēršanu, lai radītu apstākļus, lai liekais ūdens notecētu. Nepieciešama saulaina vieta augšanai. Rožu krūmu audzēšanai vispiemērotākās ir augsnes ar mehānisko sastāvu: smilts 65 %, māls 10-20 %, humuss 7-15  % un kalcija karbonāts 5-9 %. Vispirms rožu stādīšanas vietā norok augsnes virsējo slāni un novieto to atsevišķi, lai pēc tam sajauktu ar kūtsmēsliem vai kūdru. Apakšējo neauglīgo augsnes slāni norok un saber atsevišķā audzē. Ja rokot 50-60 cm dziļumā konstatē, ka ir, piemēram, māls vai cits ūdens maz caurlaidīgs materiāls, tad vēlams šajā bedrē iepildīt 10-15 cm lielu slāni ar rupju smilti vai arī var smalku granti. Tālāk virs šī slāņa piepilda augsnes virskārtu, kas iepriekš labi sajaukta ar organiskajiem mēsliem. Virspusē 8-10 cm biezā slānī uzber mazāk auglīgu augsni, bet to ir ieteicams samaisīt ar organiskajiem mēsliem.

Augļkoku vispiemērotākā ir velēnu karbonātu vai vāji podzolētā augsne. Pārējos augšņu tipus jāielabo (jānosusina, jākaļķo, jādod organiskais mēslojums). Augsnes reakcija neitrāla. Pēc granulometriskā sastāva augļaugu audzēšanai piemērotas iekultivētas smilts, smilšmāla vai mālsmilts augsnes. Augļkoku stādīšanai liela nozīme ir arī augsnes apakškārtai, tai jābūt vidēji caurlaidīgai. Neder smags māls, dolomīts, kaļķakmens, oļi, plūstoša smilts. Jāizvēlas vieta ar līdzenu reljefu vai dienvidu nogāze, kas pasargāta no ziemeļu vējiem.

Smiltsērkšķus var sekmīgi audzēt mālsmilts un smilšmāla augsnēs vai vieglās augsnēs, bet tikai tad, ja tās ir pietiekoši mitras, gaišās, atklātās vietās, ar optimālo viegli skābu augsnes reakciju. Jāizvairās no vietām, kur tuvu augsnes virskārtai satopama augsnes glejošanās. Vispiemērotākās ir palienes, pietiekoši mitras (bet ne pārpurvojušās) zemienes, kur gruntsūdens līmenis vasarā ir ap 1 m. Kad lapas izplaukušas necieš ilgstoši stāvošu ūdeni augsnes virskārtā. Izvēlētai vietai jābūt ar dabisku noteci, beznoteces ieplakās smiltsērkšķu saknes smok no skābekļa trūkuma, krūmi iznīkst. Ja vieta pasausa, jāgatavojas uz pamatīgu laistīšanu. Piejūras smiltsērkšķi ir tipiski zemieņu augi, uz pauguriem tie nīkuļo. Kā jau agrīnā pēcleduslaikmeta floras augi no salnām un sala tie nebaidās, tāpēc droši stādāmi zemās vietās. Ziedi salizturībā var sacensties pat ar kārkliem. Smiltsērkšķu kailsakņu stādus stāda tikai pavasarī, tikko augsne atkususi. Smagākās augsnēs stādus stāda tikpat dziļi, kā tie auguši kokaudzētavā, bet vieglākās augsnēs - par 3-4 cm dziļāk. Smiltsērkšķu saknes atrodas tuvu augsnes virskārtai, tāpēc vēlākos gados augsnes irdināšana ap krūmiem nav vēlama, labāk smiltsērkšķi jutīsies  zālienā. Īsi un regulāri pļauts zāliens neatņem smiltsērkšķiem ūdeni un barības vielas, labi izskatīsies, kā arī neļaus dārzam aizaugt ar sakņu atvasēm.

Ozoli nīkuļo, ja zem augsnes kārtas ir dolomīts.

Lapegļu stādīšana ir ieteicama tieši rudenī.

Rietumu tūjai nepieciešama trūdvielām bagāta, vidēji mitra smilts māla augsne. Labi jūtas gan saulainā vietā, gan pusēnā. Jutīga pret ilgstošu sausumu.

Kadiķim patīk vidēji mitra, labi drenēta, vāji skāba vai neitrāla augsne. Nav ieteicama ļoti bagāta un smaga augsne. Aug saulainā vietā vai pusēnā (gaismas prasības dēļ dēvē par saules pielūdzēju), Lai izvairītos no saules apdegumiem, pavasarī ieteicams apklāt ar agrotīklu.

Ligustrs augsnes ziņā nav izvēlīgs, vēlams neliels noēnojums, sausumizturīgs.

Irbeņlapu fizokarpam patīk viegla līdz vidēji bagāta mitra augsne, aug saulainā vietā vai pusēnā, mitrumprasīgs.

Parastai čužai jeb klinšrozītei patīk saulaina vai viegli noēnota vieta un vislabāk jūtas vidēji mitrā, caurlaidīgā, vidēji bagātā, skābā līdz viegli sārmainā augsnē.

Robainai hortenzijai nepieciešama barības vielām bagāta, vidēji mitra augsne, skābā augsnē ziedu krāsa ir izteiktāk rozā, aug vēju aizsargātā, saulainā vietā vai pusēnā.

Zāliena kvalitāti lielākoties ietekmē teritorijas sagatavošana. Pirms zemes sagatavošanas zāliena sēšanai un dobēm vajadzētu ierīkot gaismas ķermeņu instalāciju, laistīšanas sistēmas un atzīmēt celiņu, laukumu robežas, un noņemt velēnas auglīgo slāni būvniecības vietās vadoties pēc augsnes slāņa biezuma un celiņa kategorijas. Lai zāliens veidotu izturīgu velēnu un viendabīgu zaļo klājienu, pie ierīkošanas jānodrošina vismaz 10-15 cm biezs melnzemes slānis. Zālāja ierīkošanai nederēs pārāk skābas augsnes, piemēram, kūdra, bet vislabāk būtu izvēlēties smilšmālu. Tas uzsūc mitrumu, nepaliek mīksts pēc pirmajiem lietiem, līdz ar to būs pats piemērotākais, lai veidotu stingru pamatu kvalitatīvam zālājam. Safrēzē velēnas virskārtu (augsnes virsējā slāņa sasmalcināšana) neatkarīgi no tā vai tiks pievesta klāt melnzeme vai nē. Pēc tam sastrādāto vietu ar grābekli nogrābj un vadoties pēc zemes kvalitātes, var atstāt to pašu zemi (ja augsne ir auglīga), vai arī pievest klāt citu zemi un vienmērīgā kārtā izlīdzināt pa visu teritoriju. Bieži vien pietiek augsni ielabot ar minerālmēsliem, kompostu, kvalitatīvu organisko mēslojumu vai papildināt sastāvu ar māliem vai skaidām, vai citu materiālu augsnes struktūras uzlabošanai.

Bedres, ieplakas un citas nelīdzenas vietas jāaizpilda ar zemaramkārtas augsnes materiālu pirms tam noņemot auglīgo slāna daļu.

Ja nodomāts pārplānot agrāk stādītu dārzu, augi jāpārstāda, ievērojot vienkāršu likumu - tie, kas zied rudenī, jāpārstāda pavasarī, bet tie, kas zied pavasarī, pārstādāmi rudenī. Piemēram, ziemcietes stāda pavasarī un pārstāda rudenī. Jebkura koka sakņu sistēma ir tieši tikpat liela, cik lapu vainags.

 

6. Atgādinājumi.

Lielākā daļa cilvēku parasti interesējas, kāda augsne ir pieejama tuvākajā apkārtnē - itin bieži tur, kur notiek kādi būvdarbi vai labiekārtošana, augsnes virsējais slānis tiek noņemts un ir pārvietots citur.

• Nebūtu vēlams pilnībā paļauties uz vietējās avīzēs publicētajiem sludinājumiem par melnzemes, kūdras vai māla piegādi.

• Pastāv uzskats, ka melnzeme ir viskvalitatīvākā visiem nolūkiem, turklāt jo melnāka, jo labāka. Taču tā nav.

• Nav jāsatraucas, ja gadījies nopirkt ne to labāko zemi, jo jebkuru no tām ir iespējams uzlabot un pielāgot jebkuriem apstākļiem, tikai tai nepieciešama attiecīga atbilstoša apstrāde.

• Bieži vien, ja zeme ir ņemta no visai liela dziļuma, tā ir „nedzīva", tajā pat zāle labi neaugs.

• Mežos raktā augsne nebūs kvalitatīva.

• Īpaši jāuzmanās, ja zeme tiek ņemta pilsētā, piemēram, būvlaukumā, tā var būt stipri piesārņota ar dažādiem atkritumiem.

• Jāuzmanās vai zeme netiek ņemta no ceļu un automaģistrālu blakus piegulošajām joslām, jo tās būs piesātinātas ar automašīnu radītajiem smago metālu savienojumu iznešiem.

• Pirms iegādājas augsni vislabāk pašiem aizbraukt un pārliecināties par izvēlētās augsnes kvalitāti. Ideālā gadījumā tai būtu jābūt izraktai un nostāvējušai vismaz vienu gadu - tādējādi notiek augsnes virskārtas piesātināšanās ar skābekli un tā kļūst auglīga.

 

Raksts apskatīts : 19156 reizes.

Brizmet, SIA, metālapstrāde
Brizmet, SIA, metālapstrādeSIA "Brizmet" nodarbojas ar metālapstrādi un metālizstrādājumu ražošanu pēc pasūtījuma. Virpošanas un frēzēšanas darbi. Pie mums strādā speciālisti ar lielu pieredzi mētālapstrādes jomā.
Svētku pils, viesu nams
Svētku pils, viesu namsViesu nams Svētku Pils atrodas Atpūtas vietā “4 Saules” un mūsu viesiem iespējams relaksēties pirtī, doties laivu braucienos, grillēt smaržīgus ēdienus un pavadīt laiku kopā pie dabas, baudot sauli, siltumu un vasaras smaržu.
SVAIGU ZIVJU VEIKALS, Sushifish.lv
SVAIGU ZIVJU VEIKALS, Sushifish.lvSvaigas Zivis, kūpinātas zivis un zivju produkti, jūras veltes, delikateses. Suši virtuve no svaigākajām izejvielām. Bezmaksas Sushi un zivju piegāde Jūrmalā (Lielupe, Bulduri, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri, Sloka, Ķemeri ) un Jūrmalas apkārtnē.
Elenda, dārza dizains un apzaļumošana
Elenda, dārza dizains un apzaļumošanaDārza un teritorijas labiekārtošana. Dārzu dizains, projektēšna un konsultācijas. Dīķi, strūklakas, lapenes, kamīni, bērnu laukumi un daudz kas cits.
Rojas rodes, viesu nams
Rojas rodes, viesu namsRojas Rodes ir savrupa brīvdienu māja ar visām ērtībām un atsevišķu slēdzamu ieeju netaļu no jūras.
Ozianna, kempings
Ozianna, kempingsKempings Ozianna. Blakus atrodas Dabas parks Daugavas loki, atpūta pie ūdeņiem, makšķerēšana.
Stikla Serviss, SIA
Stikla Serviss, SIAStikla Serviss pamatdarbības virziens ir stikla tirdzniecība. Noliktavā pieejams vairāk kā 100 dažāda veida stiklu - parastais stikls 2-12mm biezumā, dzidrinātais, dekoratīvais, spoguļi, krāsotie, matētie, drošības stikli, kamīnstikls,
The Fontaine hotel, viesnīca
The Fontaine hotel, viesnīcaFontaine Hotel. Burvīga viesnīca divās restaurētās koka ēkās. Oriģinālais interjers 19 istabām piešķir īpašu noskaņu un šarmu.
Dižāpas, kempings
Dižāpas, kempingsAtpūta pie Usmas ezera, piecvietīga mājiņa, čigānu pirts, telšu vietas, piknika vietas, laivu noma.
ML-SERVISS, Auto aprīkojuma centrs-autoserviss, AUTOHAK pārstāvniecība
ML-SERVISS, Auto aprīkojuma centrs-autoserviss, AUTOHAK pārstāvniecībaSIA “ML-SERVISS” strādā kopš 1997 .gada.Uzņēmums arī piedāvā plašu autoaksesuāru sortimentu vieglajiem, džipiem un kravas automobīļiem. Uzņēmumam ir savs specializētais autoserviss, kur iegādātās preces uzstādīs mūsu profesionālie darbinieki.
Visi banneri