Vācu mācītājmuiža un parks

Vācu mācītājmuižas apbūve datēta ar 19.gs sākumu. To veidoja mācītāja dzīvojamā māja ar plašu pagalmu. No 1867. līdz 1905.gadam mācītājmuižā dzīvoja vācu draudzes mācītājs, ievērojamais latviešu valodas un etnogrāfijas pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826 - 1907).

Pateicoties viņa apņēmībai un enerģijai, 19.gs. otrajā pusē ticis izveidots muižas parks ar dažādu koku stādījumiem, kuri vesti ne vien no tuvās apkārtne, bet arī no tālienes. Kad Augusts Bīlenšteins kļuva par Dobeles vācu draudzes mācītāju, viņa lielākā aizraušanās bija iekārtot dārzu un kopt laukus. Tā tapa "maza paradīze, kas gan tēvam, gan bērniem un mājas draugiem allaž ir bijis prieka, pacēluma un laimes avots". Mācītāja dārzs bijusi izcila retu augu un koku vāktuve, kas tolaik pārsteigusi pat botānikas speciālistus.

Līdz mūsdienām no vācu draudzes mācītājmuižas senās apbūves saglabājusies koka dzīvojamā ēka, laukakmeņu mūra klēts, labības klēts (20.gs. 30.gados pārbūvēta par dzīvojamo ēku), pārbūvētā saimes māja un parks. Parka ainavu bagātina dīķis.

Vācu mācītājmuižas apbūve un parks ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Muiža apskatāma no ārpuses.