Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca, Kirche

Stāvajā Baznīckalnā baltiem mūriem atrodas pēc hercoga Ketlera 1567. gadā izdotā rīkojuma celtā, vairākkārt pārbūvētā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca – vecpilsētas dominante. Gadsimtu gaitā tās arhitektūra veidojusies un papildinājusies ar romāņu un gotiskā stila iezīmēm. Taisnstūrveida garenbūvei piebūvēts šķērsjoms un sakristeja. Rietumu galā piebūvēts kvadrātveida plāna zvanu tornis ar piramidālu smaili, ko rotā lode, gailis un krusts. 1996. – 1998. gadā atjaunota baznīcas torņa smaile ar gaili un dakstiņu jumta segums, kā arī fasāde un iekštelpas. 1873. gadā dievnams kārtējo reizi pārbūvēts, šoreiz pēc Talsu novada dzīvojošā Prūsijas pavalstnieka arhitekta Teodora Zeilera (Seyler, 1827 – 1902) projekta. Baznīcas relikvijas apliecina tās vēsturi. Izcilākās starp tām ir kaļķakmenī veidotā Fišeru (Vischer) dzimtas epitāfija (1794) ar klasicisma stila iezīmēm un altārglezna „Kristus debesbraukšana” (1876, K. Šēnherts (C. Schönherr)).

1986.gadā altārdaļas logos ievietoja arhibīskapa Jāņa Matuļa atraitnes Mirdzas Kangares – Matules dāvinātās mākslinieka Ludviga Bērziņa ornamentālās vitrāžas.

1887.gadu remontēts baznīcas tornis, uzstādot torņa pulksteni, ko izgatavojis pieredzes bagātais ģildes meistars un Jelgavas rātskungs Jūlijs Felcke (Völtzke), vēlākā latviešu teātra pamatlicēja Ādolfa Alunāna vectēvs.

2017.gada augustā draudze atklāja mūsdienīgu, modernu pulksteni ar zvanu, tas ieskandina katru jaunu stundu. Baznīcas tornī ir arī divi bronzas zvani (vecākais — 1601).

Baznīcā kalpojuši daudzi izcili mācītāji. Karls Ferdinands Amenda (Karl Ferdinand Amenda) ir pazīstamākais, jo ar viņu saistās mūziķa un komponista Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) vārds.

Ir pieejams ratiņkrēslā