Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa draudzes baznīca

Īss apraksts: Koka celtne uz akmens mūra pamatiem uzcelta 1800.gadā par tautas ziedojumiem, veltīta Svētā Miķeļa ercenģeļa godam. Celtne apšūta ar dēļiem; priekšā neliels kvadrātveidīgs tornītis, kas atjaunots 1994.gadā.

1882.gadā baznīcā veikts kapitālremonts, līdz ar to baznīca kļuva par 5 metriem garāka un nu tornītis ir uz piebūves, kurā atrodas kora telpas.

Baznīcā ir 3 altāri: lielajā altārī ir Sv. Miķeļa ercenģeļa glezna, sānu altāros - Svētā Antona un Jaunavas Marijas gleznas. Kā arī baznīcā atrodas gleznas un krucifikss, kas ir 50 gadus vecāki nekā pati baznīca. Slavena ir altārgleznu "Madonna ar bērnu". Sakristejā visus baznīcas pastāvēšanas gadus atradās ļoti vecs metāla krucifikss, kuru parasti izmantoja procesijās, tas bija apmēram 300 gadus vecs. Bet 1993. gadā baznīca tika izlaupīta un arī krucifikss tika nozagts. Zosnas katoļu draudze dibināta 1921.gadā, kas radusies, atdalot daļu teritorijas no Dukstigala draudzes un no Pušas draudzes pievienojot 5 sādžas. Zosnas katoļu baznīcai pieder Mēra kapsēta, tās aizsākumi meklējami mēra epidēmijas laikā, no kā arī radies nosaukums. (Cakuls, 1997)