Jūrmalas Ķemeru Svēto apustuļu Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo draudze, baznīca

Sākums bija 1891. gada vasarā. Svēto apustuļu Pētera un Pāvila piemiņas dienā tauta tika aicināta sniegt materiālo atbalstu jauna dievnama celšanai. Toreiz grūti bija noticēt, ka kas tāds tuvākajā laikā ir iespējams, bet jau pēc gada nepieciešamie līdzekļi bija savākti. Zemi iedalīja bez maksas. Bija sakrāti ziedojumi 5000 tūkstoši rubļu. Divus tūkstošus atsūtīja Sv. Sinodes oberprokurors K. Pobedonoscevs. Atradās arī celtniecības materiāli.

1892. gada 9. jūlijā Augstisvētītais Rīgas un Mītavas bīskaps Arsēnijs iesvētīja apbūves vietu un baznīcas pamatu ielikšanu. Arhitektūras projekta un tāmes aprēķināšanu, kā arī būvniecības dokumentācijas sagatavošanu bez maksas veica tālaika pazīstamais arhitekts V. Lunskis. Viņa vadībā celtniecības darbi tika veikti ātri un kvalitatīvi.

Pēc gada dievnams bija uzcelts. Tas stāvēja gleznainā vietā mūžsenu ozolu ielenkumā. Pretī atradās sērūdeņu Pārvaldes nama ēka.

Starp īpaši nozīmīgiem notikumiem šī dievnama vēsturē jāatzīmē svēto ikonu sagaidīšana, kas tika sūtītas uz Ķemeriem no svētā Atona kalna Grieķijā. Šīs svinības notika 1894. gada 10. jūlijā. Šajā dienā ar Valdnieka svētītajām rokām tika paceltas trīs ikonas: Dievmātes ikona „Ātrā palīdze”, Ibērijas Dievmātes un sv. Lielmocekļa un dziedinātāja Panteleimona. Ikonās atradās Dieva aizgādņu - Panteleimona, mantasnekārīgo Kosmas un Damiāna svēto relikviju daļiņas.

Pagājuši jau vairāk kā simts gadi kopš tiem laikiem. Visus šos gadus baznīcā notika dievkalpojumi. Liels dievlūdzēju pieplūdums bija pēckara gados, kad Ķemeri kļuva par PSRS nozīmes dziedniecības iestādi. Kūrorts ar savām unikālajām dziedināšanas spējām attīstījās un ieguva plašu atzinību.

Šodien baznīca ir labā stāvoklī un kalpo par Ķemeru un to apkārtnes pareizticības centru.