Maltas (Rozentovas) Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca

Baznīca celta 1780. gadā. Baznīcā ir trīs altāri, glezna "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna" un ir saglabājušies ļoti veci un īpatnēji feretroni.

Maltas (Rozentovas) pirmā baznīca bija neliela koka kapliča, celta 1780. gadā par muižnieka A. Falkerzāma līdzekļiem. Tā atradās Solomencas sādžā 2 km aiz Maltas, pie Garkalniem. Uzkalnā pie šīs kapličas bija arī kapsēta, kapliču nojauca un pārveda uz Rozentovu. Tā bija ļoti maza, tāpēc 1842.gadā to pagarināja, un vēlāk 1906.gadā prāvesta Feliksa Ruiko laikā ar poļu muižnieka Bogomoļca - Rozentovas muižas īpašnieka - atbalstu vēl palielināja. Šo divkāršo pagarināšanu var labi redzēt baznīcas griestos. Pēdējo reizi baznīca remontēta prāvesta Jāzepa Turlaja laikā 1985. gadā. Solomenci senos laikos bija ļoti apdzīvota vieta. Tagad tur dzīvo tikai dažas katoļu ģimenes. Vairs nav arī nekādu pazīmju ne no baznīcas, ne no kapsētas.
Baznīcā ir trīs altāri, tie visi ir no koka. Lielajā altārī ir Jaunavas Marijas statuja un virs tās – liels Krusts. Šajā altārī ir skaisti kokgriezuma elementi. Jaunavas Marijas altāris, uz kura stāv Mistiskās Rozes statuja, un virs altāra ir Kristus karaļa svētbilde. Baznīcā atrodas arī Jēzus Sirds altāris un tam blakus - Svētā Jāzepa statuja. Virs altāra atrodas Svētā Jura glezna. Baznīcas pagarinājumus var labi saskatīt baznīcas griestos. Otrajā būvē atrodas ērģeles un kora telpas, trešajā - tikai augsti koka dēļu griesti. Baznīca ir 24 m gara un 9 m plata. Baznīcā ir saglabājušies ļoti veci un īpatnēji feretroni (mazie altārīši). Viens no tiem ir no koka, kuram vienā pusē atveidots Sv. Juris uz zirga, bet otrā Visusvētākā Trīsvienība. Šāds feretrons ir vienīgais Latgalē. Otrais feretrons arī ir vecs un īpatnējs. Uz tā vienā pusē ir Svētā Jura glezna, bet otrā - Skopulāru Dievmātes glezna. Trešais feretrons ir Čenstohovas Dievmātes glezna zeltītā ietērpā.
Apkārt baznīcai ir mūra žogs ar dzelzs režģiem. Ieejot pa vārtiem baznīcas dārzā, pa kreisi ir zvanu tornis, tas būvēts no ķieģeļiem uz akmens pamata. Zvanu tornī ir 3 zvani. Šis tornis ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas pagalmā kopš 1926. gada ir misiju koka krusts. Baznīcas austrumu pusē, aiz baznīcas žoga, silā atradās vairākas senas kapsētas. Tur ir bijusi arī 1. Pasaules kara kritušo vācu kareivju kapi ar pusuzceltu pieminekli, kura akmenī iekalts vācu kāškrusts (tā sauca dzelzs divīzijas krustu). Šis piemineklis ir bijis gandrīz divstāvu nama augstumā un zem tā bijušas izbūvētas akmens velves, kuras bija domātas kā kapliča Zosnas muižas īpašniekam. Pašlaik ir saglabājušies tikai pamati. (Maltas pagasta padome 2005, ER).