Latvijas Pirmā minerālūdens ražotne Stelpes ūdens

Dabīgo Stelpes minerālūdeni iegūst no Bauskas rajona Stelpes pagastā tīrā vidē esoša Stelpes (Nīzeres) avota. Šim sēravotam ir sena vēsture, tas valstī pazīstams un populārs kā ļoti veselīgs un dziedniecisks. Par pazemes sulfātu minerālūdeņu ārstnieciskajām īpašībām bija zināms jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests 2007.gada 30.jūlijā izsniedza beztermiņa atļauju dabīgā minerālūdens iegūšanai no urbuma „Stelpe – 2”, Nr.16786. Bauskas rajonā sastopami trīs minerālūdeņu avoti - Ozolaines (Kulšēnu) sēravots, valsts aizsardzībā, Bārbeles sēravots un Stelpes (Nīzeres) sēravots, vietējās nozīmes aizsargājams objekts. Minerālūdeņu sastāvs avotos Bauskas rajonā ir aptuveni līdzīgs un atbilst galda ārstnieciskajam sulfātu - karbonātu minerālūdenim ar vāju mineralizāciju. Avoti izvietojušies trijstūrī ar malu garumu 10-12-15 km. Trijstūra centrā atrodas maz pārveidota vide, kas varētu būt ideāla kūrortu - atpūtas vide. Vēl jo vairāk tāpēc, ka zona atrodas tikai 55 - 70 km no Rīgas. Pazīstamākais sēravots Latvijā ir Bārbeles sēravots, pie kura jau 16. gadsimtā tika ierīkota pirmā kūrmāja Latvijā. Tolaik avots fontējis ap 2 m augstumā un bijis viens no spēcīgākajiem avotiem. Kūrvieta savu nozīmi saglabājusi līdz pat 2. Pasaules karam. Minētie trīs avoti ir vienojošais – vidējais - posms starp Likēnu kūrortu (Lietuva, Birži) un Baldones kūrortu ar turpinājumu līdz Ķemeriem.