Kļūdas istabas augu kopšanā, kuras pieļauj gandrīz visi

Istabas augs reti aiziet bojā pēkšņi. Vispirms tas dod signālus: lapas zaudē krāsu, malas sāk kalst, jaunie dzinumi kļūst plāni. Taču saimnieks bieži pamana problēmu un dara to, kas šķiet loģiski: biežāk laista, pārvieto podu vai pievieno mēslojumu. Rezultātā augam kļūst tikai sliktāk.

Lielākā daļa kļūdu rodas nevis uzmanības trūkuma dēļ, bet gan pārmērīgu rūpju dēļ. Augam nav nepieciešama ikdienas uzmanība. Tam vajadzīgi piemēroti apstākļi un nedaudz pacietības.

Laistīšana pēc noteikta grafika

Padoms laistīt augus reizi nedēļā šķiet ērts, taču tas nav lietderīgs. Augsne izžūst ar atšķirīgu ātrumu. To ietekmē temperatūra, poda izmērs, augsnes sastāvs, gadalaiks un pat puķu poda materiāls.

Pirms laistīšanas labāk pārbaudīt augsni ar pirkstu vai koka irbulīti. Ja virsējais slānis ir sauss, tas vēl nenozīmē, ka dziļāk nav mitruma. Īpaši bīstama ir pārmērīga laistīšana ziemā, kad augšana palēninās un ūdens iztvaiko lēnāk. Saknes paliek mitrā augsnē, tām trūkst gaisa, un tās sāk pūt.

Gaisma "uz aci"

Podi bieži novietoti tur, kur tie izskatās skaistāk. Piemēram, uz skapja, tālā plauktā vai istabas stūrī. Cilvēkam šāda vieta var šķist gaiša, bet augam tur jau sākas krēsla.

Par gaismas trūkumu liecina izstīdzējuši dzinumi, mazas lapas un izteikta noliekšanās loga virzienā. Pārvietošana tuvāk stiklam ne vienmēr palīdz, īpaši rudenī un ziemā. Šādā gadījumā noderēs augu lampas. Tās izmanto nevis visu diennakti, bet gan, lai pagarinātu īso dienasgaismas laiku. Lampu novieto ražotāja ieteiktajā attālumā, lai lapas saņemtu pietiekami daudz gaismas un nepārkarstu.

Mēslojums palīdzības vietā

Kad augs izskatās slikti, roka pati sniedzas pēc mēslojuma pudeles. Šķiet, ka tam vienkārši trūkst barības vielu: pievienosim mēslojumu, un lapas atkal kļūs zaļas. Taču, ja saknes ir pārlaistītas, telpā ir auksts vai pods atrodas tumšā stūrī, mēslojums situāciju neatrisinās. Drīzāk otrādi.

Mēslojums darbojas tikai tad, kad augs ir vesels un aktīvi aug. Vājas saknes nespēj pilnvērtīgi uzņemt barības vielas, bet to pārpalikums uzkrājas augsnē. Rezultātā uz lapām parādās sausi gali, augšana apstājas, un saimnieks nolemj pievienot vēl vienu devu.

Pirms mēslošanas ir vērts pārbaudīt:

• vai uz lapām nav plankumu, zirnekļu tīklu vai citu kaitēkļu pazīmju;
• vai augsne starp laistīšanas reizēm paspēj izžūt;
• vai augam pietiek gaismas;
• vai pods neatrodas pie auksta loga vai karsta radiatora.

Vispirms jāatrod auga sliktā stāvokļa iemesls, tas jānovērš un jādod augam laiks atgūties. Mēslojums noderēs vēlāk, kad augs atkal sāks augt. Šeit rūpes mēra nevis pēc pievienoto līdzekļu daudzuma, bet gan pēc spējas laikus apstāties.

Biežas pārmaiņas

Augiem nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunās vietas. Pastāvīga pārvietošana, poda grozīšana un pārstādīšana rada papildu stresu. Dažas sugas ir īpaši jutīgas pret straujām apgaismojuma un temperatūras izmaiņām.

Nevajadzētu pārstādīt ziedu uzreiz pēc iegādes, ja augsne ir labā stāvoklī un saknēm pietiek vietas. Labāk dot tam divas vai trīs nedēļas adaptācijai. Jaunajam podam jābūt tikai nedaudz lielākam par iepriekšējo. Pārāk plašā traukā augsne ilgstoši paliek mitra, tāpēc palielinās sakņu puves risks.

Laba kopšana sākas nevis ar jauniem līdzekļiem un sarežģītām procedūrām, bet gan ar novērošanu. Pārbaudiet augsni, sekojiet līdzi lapām un mainiet tikai vienu apstākli vienlaikus. Tad būs vieglāk saprast auga reakciju, atrast izmaiņu iemeslu un laikus novērst kļūdu.

Raksts apskatīts : 31 reizes.