Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes baznīca, Kirche

Vārkavā bija vecākā Daugavpils jezuītu misija. Tās iesākums bija 1718.gadā, kad grāfs Borhs uzdāvināja Vārkavas muižu Livonijas misionāru uzturēšanai. Kad šo misiju nodibināja, Dubnas krastā jau bijusi maza koka baznīciņa. Daugavpils jezuītu darbība Vārkavā izbeidzās 1803.gadā, kad ieradās pirmais prāvests Staņislavs Urbanovičs. Toreiz jau darbojās otrā no koka būvētā baznīca, kas kalpoja draudzei līdz brīdim, kad to aizveda un uzstādīja Vanagu kapos.

1873.gadā tika uzsākts darbs pie jaunās mūra baznīcas celšanas. Kā liecina akmenī iekaltais uzraksts, darbi pabeigti 1877.gadā prāvesta Andreja Čegisa vadībā. 1896.gadā baznīcu iesvētīja Mogiļevas bīskaps Albins Simons. 1922.gadā Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs baznīcu un lielo altāri konsekrēja.

Baznīca veltīta Vissvētās Trīsvienības godam, tā celta no šķeltiem akmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem stūros, dzegās un torņos. Baznīca ir 25 metrus gara un 18 metrus plata celtne ar trim altāriem, kuros atrodas skaistas svēto gleznas. Dievnamam ir arī lielas kora telpas ar ērģelēm, kas šī gadsimta sākumā nopirktas Lietuvā. Šīs ērģeles ir valsts nozīmes mākslas piemineklis, pati baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.