Laucesas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca, Kirche

Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas koka celtne tika uzbūvēta 1921. – 1923. gadā, 1797. gada celtās, bet 1920.g. nodegušās koka baznīcas vietā. Laucesā bija viena no vecākajām Zemgales baznīcām, kuru jau 1665. gadā apkalpoja jezuīti no Ilūkstes. Tā atradās muižnieku Līdinghauzenu-Volfu īpašumā. Laucesas baznīca ir 30 x 12 m liela, no ārpuses apšūta ar dēļiem un krāsota. Ieejas durvis ir no gala, sāniem un sakristejas. Baznīcai grīda un griesti koka. Ir kora telpas ar harmoniju. Presbiterijs no baznīcas atdalīts ar dievgaldu. Tā abās pusēs sakristejas. Lielajā altārī sv. Pētera un Pāvila glezna. Viens sānu altāris veltīts Jaunavas Marijas skapulāram, bet otrs – Kristus ciešanu godam. Baznīcas priekšā, virs jumta, ir neliels tornītis, kam blakus divi mazi tornīši. Apkārt baznīcas dārzam mūra žogs ar 14 sarkanu ķieģeļu stabiem. Šis žogs palicis vēl no iepriekšējās baznīcas. Dārza kreisajā stūrī ir zvanu tornis, kas celts no baļķiem. Netālu no šī torņa apbedīts prāvests Tadejs Ronkaitis (1859. —1928).