Sarkaņu Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Pirmā zināmā katoļu baznīca Sarkaņos bija neliela koka celtne, kas celta 17. gs. beigās vai 18. gs. sākumā. Par jauna dievnama celšanu Sarkaņos 1830. gadā sāka gādāt prāvests Antons Lapkovskis. Pateicoties Lapkovska atstātajiem līdzekļiem, kā arī draudzes locekļu ziedojumiem, baznīca tika uzcelta 1860. gadā un 1897. gadā to konsekrēja (iesvētīja) bīskaps F. Simons Jaunavas Marijas godam.

Sarkaņu baznīca ir vienkāršas četrstūrainas formas laukakmeņu celtne ar nelielu kvadrātveida tornīti virs jumta pie ieejas. Līdzās baznīcai uzbūvēts ķiegeļu mūra zvanu paviljons, dārzu ieskauj mūra valnis ar ķieģeļu – akmens vārtu stabiem.

Dievnama iekārta veidojusies pakāpeniski. Centrālais altāris un ērģeļu prospekts darināti neogotikas formās, sānu altāri un kanceles būvē izmantoti klasiskā ordera motīvi.

Centrālajā neogotikas stila altārī novietota 18. gs. Brīnumdarītājas Dievmātes glezna bagātīgā rokoko stila rāmī, gleznu sedz 1850.g. Adalberta Vrubļevska dāvināta sudraba riza, apakšā – pateicības votas.

Sarkaņi izsenis pazīstami kā nozīmīga svētceļojuma vieta, īpaši Vasarsvētku laikā.