Andrupenes Romas katoļu baznīca

Andrupenes baznīcas vēsture aizsniedzas vismaz līdz 18. gadsimtam. Ziņu par šīs ēkas celtniecības pamatiem ir maz. 1715. gadā Latgales draudžu sarakstā šī vieta nav minēta. Parādās dokumentos un uzskaitījumā tikai 1761. gadā, kur atrodama ziņa, ka te bija oratorijs – publiska lūgšanu kapela. 1855. gada dokumentos pieminēts, ka dievnamā glabājas metrika – laulāto un kristīto reģistrs, kas norāda uz agrāku 18. gadsimta datējumu kādai šejienes baznīcai vai kapelai. Par 18. gs. pastāvējušā dievnama likteni ir maz ziņu, tāpēc nevar droši sacīt, ka tā ir bijusi tā pati koka būve, kas nodega 1830. gadā zibenspēriena rezultātā.

Nodegušās baznīcas vietā 1831. gadā uzcelta pagaidu baznīcas ēka. Pagaidu baznīcai nav bijis ilgs mūžs, jo toreiz valdošās dzimtas pārstāvis Ignats Šadurskis savā īpašumā 1849.-1850. uzcēlis tagadējo mūra baznīcu. Vēlākā laikā baznīcas ēka vairākkārt atjaunota, tai uzlikts jauns jumts. Lieli postījumi celtni nav skāruši arī 20. gs. Baznīca ir nozīmīgs piemineklis vidus arhitektūras mantojuma kontekstā.