Palsmanes evaņģēliski luteriskā baznīca

Pirms tagadējās mūra baznīcas Palsmanē bijušas divas koka baznīcas. Pirmā tika uzbūvēta 17. gs. sākumā, otrā – 1655. gadā. 

Par Palsmanes Evaņģēliski luterisko baznīcu

• Tagadējā mūra baznīca tika iesvētīta 1817. gada 16. oktobrī, tās celšanu organizējis mācītājs Frīdrihs Daniels Vārs, bet līdzekļus baznīcas celšanai ziedojuši vietējie zemnieki un Palsmanes muižas baronese Paulīne fon Kalena.
• Šī klasicisma stila astoņstūra formas mūra ēka ar zvanu torni vienā malā un ozolkoka iekšējo apdari pieder centrisko baznīcu tipam, kas kādreiz Vidzemē bija īpaši izplatīts, turpretī mūsdienās uzskatāms par lielu retumu. 
• Baznīcas būvapjoms nav būtiski mainīts no tā būvniecības pirmsākumiem līdz mūsdienām, bet tornis tika pārbūvēts 1928. gadā, kad tika pārbūvēta baznīcas torņa smaile un zvana iekares konstrukcija ar zvanu pacelta par vienu stāvu augstāk. 
• Līdz 1928. gadam baznīcas astoņu stūru četru līmeņu torni vainagoja astoņu stūru kupols, bet pēc torņa pārbūves baznīca ieguva smailu torni.
• 1878. gadā baznīcā tika uzstādītas ērģeles. 
• Baznīcas zvans un altāra glezna tika iesvētīti 1892. gadā. Altāra glezna ir itāļu gleznotāja Belīni darbs “Ģetzemanes dārzā”.
• Palsmanes draudze pastāvējusi jau kopš 1621. gada, bet savu mācītāju Palsmane ieguva 1697. gadā. 
• Atsevišķi pieminami daži tās mācītāji: Svante Dres – ievērojams dziesminieks, kura dziesmu teksti atrodami vecajās dziesmu grāmatās, Fridrihs Bernhards Blaufss – Bībeles II izdevuma komisijas loceklis, Fridrihs Daniels Vārs – dzejnieks, kartogrāfs, dziesminieks, kurš visu savu darba mūžu atdevis Palsmanei.
• Baznīcai ir piešķirts valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļa statuss.
• Blakus baznīcai atrodas piemineklis, kas veltīts Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Palsmanes draudzes karavīriem.