Slokas evanģēliski luteriskā baznīca

1854. gada 3. janvārī draudzes lietošanai tika nodota jauna mūra baznīcas ēka. Mūslaikos mēs redzam daudzkārt pārbūvēto un paplašināto baznīcu. Pirmo reizi baznīcas ēkai piebūvēja atsevišķu koka ģērbkambari. Draudzes mācītāja Fīrufa un draudzes priekšnieka R. Polmaņa vadībā šo pārbūvi iesvētīja 1869.g. 17. augustā. Bija lemts uzbūvēt baznīcai torni, bet I. Pasaules karš neļāva to īstenot. Un krievu karaspēks aizveda baznīcas zvanus. Arī vācu karaspēks divu gadu laikā apšaudīja Sloku. Mācītājs V.Rozenieks neskatoties uz apšaudi atjaunoja dievkalpojumus. Bet 1916.gadā bija aizliegts noturēt tos baznīcā. Kristieši uz dievkalpojumiem pulcējās attālākajās mājās un arī kapos. 1919.gadā lielinieki apšaudīja baznīcu, un tas nesa lielākos bojājumus.

Nākošo baznīcas pārbūvi ar mācītāja Rozenieka un draudzes priekšnieka Ungern Šternberga iniciatīvu pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa plāna veica Rīgas mūrnieku amata vecākais Kristians Ķērgalvis, kokapstrādes darbus veica E. Šteinerts. Ievērojamus līdzekļus pārbūvei sākot ar 1898. gadu sniedza Vidzemes konsistorija, ev. luteriskā Palīdzības biedrība, Baltijas celulozes fabrika Slokā, kā arī draudzes ziedojumi.

1903. gada 31. augustā draudze iegāja pārbūvētajā dievnamā Šo svinīgo dievkalpojumu iezvanīja jauns 18 pudu smags zvans.

1911.gadā 16. oktobrī Slokas baznīcā tika iesvētītas jaunas Walkera firmas ērģeles.

Pirmā Pasaules kara laikā baznīca un ērģeles cieta no sprādzieniem un krievu zaldātu marodieriem. Tomēr altāra glezna un ērģeles palika. Draudze, īpaši zvanītājs I.Bērziņš ar sievu Trīni, spēja nosargāt draudzes mantu. Ar saziedotajiem līdzekļiem līdz 1926. gadam baznīcu izdevās atjaunot. Otrā Pasaules kara laikā baznīcas ēka nesa salīdzinoši ar citām Latvijas baznīcām samērā nelielus zaudējumus. Tomēr bija nepieciešami lieli remonta darbi.

Slokas baznīca aptuveni 322 gadus apkalpoja luterāņus visā Jūrmalas teritorijā, sākot ar Buļļiem un beidzot ar Kalnciemu un zvejnieku ciemiem. Tikai 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā iedzīvotāju ērtības labad tika uzceltas Bulduru (1889.), Ķemeru (1897.) un Dubultu ( 1909.) baznīcas.