Vecumnieku luterāņu baznīca

Mācītājs:Roberts Otomers

Dievkalpojumi svētdienās plkst. 10.00

Vecumnieku evaņģēliski luteriskā draudze

Draudzes padomes priekšsēdētāja - Dita Starta, vietniece – Sanita Zaharāne

Šajā kontā Jūs varat iemaksāt savu ziedojumu un ikgadējo Baznīcas locekļa nodokli.

VĒSTURE

Vecumnieku baznīca bija starp tiem 70 dievnamiem, kurus 1567.gada 28.februārī Kurzemē un Zemgalē pavēlēja nodibināt hercogs Gothards Ketlers. Par to liecina tās 1583. g. zvans.

Baznīcas dokumentos minēts, ka 1711. g. negaisā nodegusi pirms kāda laika celtā koka baznīca. 1735. g. 16. maija vizitācijas protokolā lasāms, ka tā „..vēl joprojām ir šķūnis ar salmu jumtu, tās durvju priekšā zvanu tornis sliktā stāvoklī”. Vairākus gadu desmitus dievkalpojumi notika šķūnī. 1770. g. par draudzes un hercoga Pētera līdzekļiem namdarmeistars Daniels Frīdrihs Gīrts, mūrniekmeistari Georgs un Fīlips Šmiti uzcēla jaunu koka baznīcu ar salmu jumtu, ko iesvētīja 1770. g. 11. martā. 1791. g. celtne ieguva sarkanu kārniņu jumtu. 1803. g. draudze nojauca pussagruvušo torni. 1835. g. sāk atjaunot ļoti nedrošo baznīcu, taču darbus nepabeidza, jo kļuva skaidrs, ka jāceļ jauna. Jaunās mūra celtnes pamatakmens likts 1840. g. 12. jūlijā. Būvdarbus ar Vecmuižas muižas nomnieka reihsgrāfa fon Neselrodes materiālu atbalstu būvdarbu uzņēmēja K. F. Harfa vadībā sāka mūrnieks Helds, galdnieks Nēlke, Jelgavas namdarmeistars Beiters, mūrniekmeistars Kohs no Prūsijas. Pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta celto dievnamu ar 230 sēdvietām iesvētīja 1845.g. 6. decembrī. 1902. g. baznīcu remontēja. I pasaules kara laikā dievnamu izpostīja, to atjaunoja tikai 1923. g. II pasaules kara laikā baznīcā bija iekārtota lazarete. Pēckara gados vietējā vara bija ieplānojusi dievnamā iekārtot kultūras namu, taču tas netika realizēts.

Vecumnieku muzejā atrodama informācija par mācītājiem, kuri kalpojuši draudzē:

No 1583. – 1637. gadam Vecumnieku draudzes mācītājs bija Vībergs, bet no 1637. – 1645. gadam tēva iesākto turpināja dēls Vībergs Heinrihs.

Līdz 1657. gadam kalpojušo mācītāju uzvārdi nav saglabājušies, bet 1657. – 1692. gadam Vecumniekos par draudzes mācītāju kalpoja Engelbrehts Pēteris Heinrihs, kas savā laikā bija arī Latvija kolonijas – Tobago salas mācītājs.

1708. gadā Vecumnieku baznīcā iespēra zibens un baznīca nodega. Sekoja mēra epidēmijas gadi, kuru laikā izmira līdz pat 80% iedzīvotāju. 1746. gadā Vecumniekos uzcēla jaunu koka baznīcu, kurā no 1830. – 1841. gadam kā mācītāja adjunkts kalpoja Krauss Johans Kristaps Gotlībs. No 1841. – 1862. gadam – Krauss Johans Teofils Sigismunds, Bauskas iecirkņa prāvests. 1845. gadā Vecumniekos pabeidz celt jaunu mūra baznīcu, kura iesvētīta 1845. gada 18. decembrī. No 1862. – 1908. gadam Vecumniekos kalpoja Krauss Hugo Emīls – pēdējais Krausu dinastijas pārstāvis.
1. pasaules kara laikā Vecumnieku baznīcu nopostīja, un tā tika atjaunota 1923. gadā. Pēc atjaunošanas

Vecumnieku draudzē kalpojuši mācītāji:
Fricis Ludvigs Bernchards Kornelijs Trefners (precīzs kalpošanas laiks pagaidām nav noskaidrots);
Pēteris Gulbis – pirmais latviešu tautības mācītājs Vecumnieku draudzē, no 1929. – 1937. gadam;
Teodors Vēdzele, no 1937. – 1944. gadam;
Jūlijs Vidulejs, no 1945. – 1946. gadam;
Arnolds Kakars, no 1946. – 1951. gadam;
Voldemārs Rubenis, no 1951. – 1961. gadam;
Haralds Kalniņš, no 1961. – 1965. gadam;
Alberts Ozoliņš, no 1966. – 1967. gadam;
Jūlijs Vidulejs, no 1971. – 1976. gadam;
Viktors Pārpucis, no 1976. – 1992. gadam;
Visvaldis Varnesis Klīve, no 1992. – 2000. gadam /prof. Dr, habil./;
Viesturs Vāvere, no 2000. – 2003. gadam;
Pāvils Brūveris, no 2003. – 2007. gadam, no 2007. Liepājas diacēzes bīskaps;
Juris Morics, 2007. – 2015. gadam.