Vānes muiža

Baronu laikos kopā ar Aizupi muižas komplekss bijis viens no lielākajiem apkārtnes īpašumiem. 16. gadsimtā Vānes muižā savas pēdējās dienas aizvadījis Livonijas hronists, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera sekretārs un uzticības persona Solomons Henings (1528 -1589). Kopš 1821. gada Vānes muiža bija fon Hānu īpašums. Vānes muiža celta ap 1870. gadu, iespējams pēc Kurzemes arhitekta T.Zeilera projekta. Kādreiz tai bijis tā sauktais Berlīnes arhitektu skolai raksturīgais Tjūdoru tornis. Tā kā 1905. gada revolūcijas laikā pils nodedzināta, tai raksturīgās gotiskās formas gājušas bojā.

Ēka atjaunota tikai 1936. - 1940. gadam, un tajā ierīkota Vānes pamatskola. Otrā pasaules kara laikā skolā atradās vācu hospitālis. Ēkā atrodas Vānes sākumskola.

Muižas klēts 20.gs. 30-jos gados pārbūvēta par tautas namu. 1561. gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers Vānes un Aizupes muižas piešķīra savam padomniekam Solomonam Heningam. Bez plašā Vānes novada Ketlers viņam bija piešķīris arī namīpašumus Rīgā un Rēvelē, Kirepā, Vilkemitas un Mīlgrāvju muižas Igaunijā un Vidzemē, kas Heningu padarīja par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Livonijā. S.Henings dzimis Veimārā namnieku ģimenē, ieguvis labu jurista un teologa izglītību dažādās Vācijas universitātēs, bet 1553. gadā satikās ar komturu Gothardu Ketleru un iestājās viņa dienestā. 1554. - 1566. gadā viņš daudzas reizes tika sūtīts pie Lietuvas kņaza un Polijas karaļa, lai panāktu Livonijas padošanos Polijai, nezaudējot un paplašinot vācu muižnieku privilēģijas, gan arī uz Zviedriju un Vāciju, lai meklētu palīgus cīņai pret maskaviešiem. Kopš 1567. gada viņš bija Kurzemes hercoga padomnieks un baznīcas lietu kārtotājs. Henings mira 1589. gada 29. novembrī Vānes muižā un tika apbedīts paša dibinātajā baznīcā. Ap 1660. gadu viņa mirstīgās atliekas pēcnācēji apbedīja jaunajā mūra baznīcā. Heningu īpašumā esošais Vānes novads laika gaitā starp mantiniekiem tika sadalīts Aizupes, Vānes, Variebas, Sācenes muižās. Turīgā dzimta tomēr pamazām iznīka - jau 1723. gadā Vānē nedzīvoja vairs neviens Henings, bet pilnībā dzimta izmira 18. gadsimta beigās.
Mūža pēdējos gados dzīvodams Vānes muižā, S.Henings, balstoties uz savām dienasgrāmatām, sarakstīja darbu "Vidzemes un Kurzemes hronika. Kas ievērojams noticis Livonijā" (1594). Vānē tapis arī otrs S.Heninga darbs - 1589. gadā izdotais "Patiesīgais ziņojums par baznīcas lietu stāvokli Kurzemē"