Mūsos jau sen virmoja doma par braucienu uz Latgali. Uzreiz arī atzīšos, iespaidīgs tas sanāca, tādēļ domas un tur iegūtās emocijas ir daudz. Kā jau ierasts, esam modri, smaidīgi un gatavi piedzīvojumiem, jo saulīte ir ar mums un laika apstākļi mūs lutina.
Mūsu ceļš ved uz Aglonu. Sestdienas pēcpusdienā, kur tik veries, abpus ceļam pie katras mājas, kuras pirtiņa. Citam ar skursteni, citam gluži pretēji – melnā pirtiņa, dūmi veļas ārā pa visām spraugām. Skaistums, kuru var piedzīvot Latgalē. Netālu  aiz pašas bazilikas, nogriežamies no galvenā ceļa un pavisam drīz esam klāt ‘Zemeņu Krastiņos’. Iepazīstamies ar saimnieci, kura izrāda saimniecību, viesu guļvietas, pirtiņu un apkārtni.
Saimniece Anita, pirts baudai ir godam sagatavojusies, kā vēlāk izrādās – tā tiek uzņemts ikviens pirts rituāla baudītājs. Darbiņu un notikumu secība sekojoša:

1)    Izģērbšanās un zābaku nodošana sildīšanai - žāvēšanai; katram izdala savu zemeņu raksta paladziņu, kopā ar zemeņu micīti un plecu sildāmo rūtaino deķi...