Latvijas pirts, biedrība

Vārds LĪGO ir jauns, tikai paris simtus gadus. Senāk bija Zāļu diena un Jāņu vakars. No Līgo, Līgo cēlies šīs svinamās dienas mūsdienu nosaukums. Līgo, Līgo ir līvu valodas vārds, kas nozīmē LAI TOP. Attiecīgi izsakot līgo, līgo mēs piesaucam LAI TOP. Tāpēc saulgriežu uguns rituālos bieži vien nesaka Līgo, Līgo, bet gan LAI TOP. Līgošana ir gaisa iekustināšana, līdzināšanās, salīgšana, līganā kustība augšā un lejā, dzīvības kustība, kas vērojama arī starp sievieti un vīrieti kā dzimtas turpinājums.

Jau sākot no Ziemassvētkiem, mēs gaidām Līgo dienu, jo gribam izjust to augšanas un ziedēšanas skurbumu, kāds mūs apņem šajā dabas kulminācijas brīdī, un gribam paši augt un ziedēt kā līdzīgi starp līdzīgiem ar puķēm un kokiem.

Taču ziedu mums nav, tāpēc mēs tos aizņemamies no kokiem un puķēm, lai pītu vainagus. Tos liekam galvā, izdaiļojam pagalmu, ēkas un pat lopiņus, jo mums gribas, lai viss apkārt būtu skaists un ziedētu.

Nudien, nekas tā neizdaiļo meitenes un sievas kā ziedu un zāļu vainagi, kas rotā galvas Līgo vakarā.

Šī tradīcija iet caur gadu simtiem un turpināsies mūžīgi, jo cilvēks ir dabas bērns un tam vienmēr patiks rotāties.