Valmieras Svētā Sīmaņa Evaņģēliski luteriskā baznīca

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas viduslaiku arhitektūras pieminekļiem, kurā atrodas vērtīgi mākslas pieminekļi – viduslaiku kapu plāksnes, gleznotāja Kārļa Kristiana Fogela – Fogelšteina altārglezna, 1739. gadā darinātā kancele, Eiropā nozīmīga mākslinieka Fridriha Ladegasta ērģeles un citi.

Baznīcas darba laikā vari uzkāpt baznīcas tornī, kur pa ceļam iespējams aplūkot gan baznīcas zvanu un pulksteņa mehānismu, gan arī nelielo, tornī iebūvēto izstāžu zāli, kur viena no gleznām “atdzīvojas”,sastopot savus viesus. No torņa skatu laukuma paveras iespaidīga ainava uz pilsētu un Gauju, savukārt, ja ir skaidras debesis, tad iespējams saskatīt pat Zilokalnu. Ja kāpšana augstos torņos tomēr nevilina, panorāmu vari vērot ar interaktīva ekrāna palīdzību baznīcas zālē, kas raida tiešraidi no torņa.

Baznīcas celtniecība ir sākta 1283. gadā, līdz mūsdienām teju pilnībā saglabājot baznīcas viduslaiku izskatu.

Tā kā baznīcas celšanas vieta tikusi iesvētīta un pamatakmens likts 28. oktobrī, Sīmaņa dienā, tai dots nosaukums par godu šim Kristus māceklim.

Kā atgādinājums par Livonijas karu ir baznīcas ziemeļu sienā iemūrētās divas akmens lodes, kas bija sadragājušas baznīcu. Savukārt pie baznīcas ieejas ir novietots ķēdes fragments no kauna staba, pie kura līdz pat 19. gadsimta sākumam sodīja ļaudis, kuri nebija pakļāvušies sava laika likumiem.

1883. gadā par Sv. Sīmaņa draudzes mācītāju kļuva pirmais latvietis – Jānis Neilands (1840-1915), kurš piedalījies Bībeles un Vidzemes dziesmu grāmatu jaunizdevumu sagatavošanā. Tam par godu netālu no baznīcas galvenās ēkas uzstādīts tēlnieka Andra Vārpas veidotais piemineklis.

Baznīca ir viens no Camino Latvia maršruta posma Strenči -Valmiera pieturpunktiem, kur iespējams saņemt gan dziedināšanu, gan zīmodziņu savā Svētceļnieka pasē.