Mūsos jau sen virmoja doma par braucienu uz Latgali. Uzreiz arī atzīšos, iespaidīgs tas sanāca, tādēļ domas un tur iegūtās emocijas ir daudz. Kā jau ierasts, esam modri, smaidīgi un gatavi piedzīvojumiem, jo saulīte ir ar mums un laika apstākļi mūs lutina.
Mūsu ceļš ved uz Aglonu. Sestdienas pēcpusdienā, kur tik veries, abpus ceļam pie katras mājas, kuras pirtiņa. Citam ar skursteni, citam gluži pretēji – melnā pirtiņa, dūmi veļas ārā pa visām spraugām. Skaistums, kuru var piedzīvot Latgalē. Netālu  aiz pašas bazilikas, nogriežamies no galvenā ceļa un pavisam drīz esam klāt ‘Zemeņu Krastiņos’. Iepazīstamies ar saimnieci, kura izrāda saimniecību, viesu guļvietas, pirtiņu un apkārtni.

Saimniece Anita, pirts baudai ir godam sagatavojusies, kā vēlāk izrādās – tā tiek uzņemts ikviens pirts rituāla baudītājs. Darbiņu un notikumu secība sekojoša:

1)    Izģērbšanās un zābaku nodošana sildīšanai - žāvēšanai; katram izdala savu zemeņu raksta paladziņu, kopā ar zemeņu micīti un plecu sildāmo rūtaino deķi.
2)    Kāju sildīšana zālīšu un sāls ūdenī + sava sapņa vizualizēšana no ezera māliem veidotā figūrā.
3)    Stāsts par ūdens molekulas kristālisko izskatu, attēlu demonstrēšana kopā ar labo domu piedomāšanu par procesa laikā lietojamo ūdeni + ezera balto mālu dzēriena baudīšana.
4)    Pirmā sildīšanās reize uz lāvas, masējot vienam otru ar egļu un/vai priežu čiekuru. Pačukstēsim, ka čiekuru izdala katram savu, kurš pats pasaka, kad pietiek, jo vienkārši aizveras ciet.
5)    Pirmā atdzesēšanās reize priekštelpā, kāju sildīšana siltajās zāļu vannītēs ar karsta ūdens papildinājumu + stāsts, par nākamo procedūru.
6)    Otrā sildīšanās reizē izmantojām skurbi – sāls+ soda+ pašu darināta priežu pumpuru eļļa, ar ko ieteica iesmērēt it visas vietiņas no kāju pirkstiem, līdz matu galiem; procesu papildināja norīvēšanās ar katra lietošanā izsniegto vērmeļu zariņu; noslēgumā kārtīga sāls nobrucināšana ar slotiņām, jo ārā iet vēl negribējās, mūsu ķermeņi beidzot bija sapratuši, ka var atslābināties.
7)    Otrā atdzišanas reize – kājas sildām vannītēs, kurās pielej malku piena, liekam uz sejas saldētu sēņu (stobriņsēnes – bekas, baravikas) masku, bet uz kāju pēdām uzliekam saldētas dzērvenes.
8)    Trešā sildīšanās reize – ieziežam katrs pats sevi un otram muguru ar saldētām zemenēm. Atzīsimies godīgi, tās bija TIK GARDAS, ka lielāko daļu izmantojām iekšķīgajam skaistumam, ne ārējam un mums tas izdevās godam.
9)    Trešā atdzišanas reize – sagaida sasildīti pie krāsns kāju sildāmie auzu spilventiņi, arī šoreiz katram tiek savs. Bet iekšķīgi piedāvāja malkot vasarā ievākto dažādu augu un ziedu tēju.
10)    Pēriens, ko veic saimnieks un pabeidz saimniece; sāk ar vēderu, tad muguru, uzmauc kājās villenes un uz ezeru prom. Āliņģi var redzēt, izrādās arī nakts tumsā, jo līdz tam ir novilkta elektriskā lampa uz statīva.
11)    Pēc pēriena, dodamies sasildīties uz lāvas, kur kājas iemērc siltā ūdenī, bet pēc tam sasilda ar siltām slotiņām uz pēdām.
12)    Kad iznākam no pērtuves, mūs aizdancina raitā solī pagalmā, pie pašām namdurvīm, kur ķermenim ļauj atveldzēties ar ezera mālu spēku (aplaista ar ūdeni, kurā izšķaidīti māli).
13)    Mazdrusciņ atžirgstam mūs ķermeņus iepriecina gan ar zemeņu masku (blenderētas svaigas saldētas zemenes), gan balto paniņu masu, gan matiem tiek kārtīgas lauku olas maska.

Pirts rituāls – cepuri nost, ne vairāk un ne mazāk, paņēma tieši visus mūsu spēkus, lai lauku klusumā varētu pēc tam mierīgi izgulēties un smelties spēkus nākamās nedēļas darba ritmam. Jāatzīmē, ka mūs migā sagaidīja gan silti izkurināta istaba, gan siltas gultas, jo ‘Zemeņu Krastiņos’ ir gultu sildītāji. Sakām milzīgu paldies Anitai un Igoram, jo sen nebijām baudījusi tādu skaistuma kopšanas procedūru. Latgalē tomēr ir kas mistisks un skaists.

Vērtīgās atziņas un paņemam sev līdz!
•    Zemeņu smaržu un garšu, jo „Zemeņu Krastiņos” vasara ir visu gadu
•    Pašrocīgi sietu niedru muguras sargu, kurš pērtuvē pasargā muguru no sakarsušajiem dēļiem
•    Dzērienu no baltajiem ezera māliem
•    Elektrisko pagarinātāju gaišumam, āliņģa peldēm tumšajā diennakts laikā
•    Priežu un egļu čiekurus masāžai – elegants un jauks dabas dots instruments
•    Auzu sildāmie kāju maisiņi
•    Priežu pumpuru eļļa, ko var katrs pats sagatavot
•    Vērmeļu zara smaržu
•    Brokastīs īstās lauku pankūkas ar svaigām zemenēm
•    „Zemeņu micītes”, kuras izsniedza pirms pirtī iešanas
•    Mieru, klusumu un atvērtību, ko Rīgā tik bieži viss nesastapt

Iesakām:
•    Noteikti, ciema kukulim aizvest ko ‘zemenīgu’, jo „Zemeņu krastiņos” zemenes nekad nebūs par daudz
•    Necerēt sagaidīt eiro remontu it visur un it visā, jo tas vienkārši nepieder pie lietas; tā zudīs viss skaistais un mīļais, ko ‘Zemeņu Krastiņos’ jums sniegs.
•    Turp aizbraucot vienkārši atslābināties un ļauties ierastajai, lauku kārtībai un ritumam. Izbaudiet šo jaukumu, Tas ir To vērts!