Latvijas karteMeklēt kartēMeklētājsKatalogsSludinājumiLasītavaMani datiReklāma

Smaržaugi dārzā

31.03.2009
Dārzs un sēta

Dārzs krēslas stundās

Dārzu cilvēks uztver kā vizuālu augu grupu un to formu kompozīciju. Taču galvenā nozīme ir maņu orgānu uztverei - krāsai un smaržai.

PASAULĒ PAZĪSTAMI SMARŽU DĀRZI, KAS VEIDOTI NEREDZĪGIEM CILVĒKIEM, kuri ejot pa dārzu uztver smaržu, kas mainās diennakts laikā. Tāpēc izvēloties augus katrā no dārza zonām - reprezentatīvajā - no ielas līda ieejai mājā; atpūtas vietā, dzīvojamā dārzā, kurš ir it kā dzīvojamās istabas turpinājums ar dārza mēbelēm, puķu kastēm u.c. ,kā arī bērnu rotaļu zonā, varētu padomāt par smaržīgiem un aromātiskiem augiem.

Daudzi no mums visu dienu pavada darbā, un dārzs kļūst par to vietu, kur gūstam mieru un atpūtu no dienas darbiem. Kāpēc gan neizveidot šādu dārzu, kas visu savu skaistumu sniedz tieši šajās krēslas stundās, pēc saules rieta, nakts ieskaņā, kad mums ir laiks priecāties par šo vidi un saņemt visu pozitīvo ko var sniegt daba. Lielāko daļu informācijas mēs saņemam vizuālā veidā, bet atcerēsimies, ka smarža arī bagātina mūsu iztēli. Aromāts iedarbojas uz mums arī ārstnieciski, tas maina noskaņojumu un pašsajūtu. Aromāts var būt viens no svarīgākajiem kritērijiem ainavas arhitekta darbā. Plānojot dārzu neaizmirsīsim par aromātiskajiem augiem.

Veicot augu atlasi dārzam bieži vien pārlieku aizraujamies ar krāsu un formu, neapzinoties, ka bieži vien šie augi ir hibrīdaugi, kuriem smaržas īpašības ir visai niecīgas. Un tad ar laiku sāk likties, ka dārzam kaut kas pietrūkst. Iemesls ir vienkāršs, no dārza pamazām pazūd aromāts. Lai dārzam atgrieztu smaržas, dažkārt lieti noderēs atcerēties  vecmāmiņas  receptes - kā atlasīt augus un kā tos kombinēt lai aromāts būtu tikpat dominējoša lieta, kā ziedu krāsas un formas.

Speciālisti vēsta, vairāk kā aptuveni 500 dažādi augi izdala spēcīgus aromātus. Atlasot aromātiskos augus smaržu dārzam, nepieciešams ņemt vērā to ziedēšanas laikus.  Vai arī kombinēt, tos kas smaržo tikai dienā un tos kas aktivitāti parāda vakarā. Vienlaikus ziedoši augi viens otru nomāks ar saviem aromātiem, smaržas sajauksies  un zudīs dārza šarms un pievilcība. Tuvu logiem un blakus atvērtām terasēm nav vēlams lielā daudzumā stādīt hiacintes, narcises un baltās lilijas. Ziedu spēcīgais aromāts var veicināt pat alerģisko saslimšanu vai astmas paasināšanos. Jāizvairās nelielā platībā stādīt blakus vienlaikus vairākus augus ar spēcīgu aromātu. Pārāk daudz spēcīgas smaržas (pat ļoti patīkamas)  iedarbojas kairinoši.

 Ceriņus, neīstos jasmīnus filadelfus, ievas, bārbeles noteikti ir jāstāda dārzā, kur ir vējainākas vietas, lai pārlieku spēcīgais aromāts nenodarītu ļaunumu veselībai. Jāievēro noteikums, jo spēcīgāks aromāts izdalās no auga, jo tālāk tas jāstāda no mājas logiem. Īpašu uzmanību jāpievērš ievām, to smarža var izsaukt smagas galvassāpes.

Ir dekoratīvi skaisti koki un ziedi, kas izdala ne visai patīkamus aromātus. Tāpēc tos būtu vēlams stādīt tālāk no mājām, klajākās dārza vietās. Piemēram parastais pīlādzis ziedēšanas laikā ir ar ne visai tīkamu aromātu. Un bieži vien mēs pat īsti nesaprotam, ka šī nepatīkamā smarža nāk tieši no šī te skaistā ziedošā koka. Dažas vilkābeles sugas arī mums piedāvā ne visai patīkamas sajūtas. Parastā ceriņa tuvākais radinieks Ungārijas ceriņš izdala daudz asāku un smagāku aromātu. Nepatīkams aromāts ir no ligustra ziediņiem.  Arī irbenes smarža ziedēšanas laikā ne viesiem ir pa prātam.

Aromātiskais dārzs piedāvā izsmalcinātus ziedu aromātus. Veidojot šādus dārzu nedrīkst aizmirst par saviem ģimenes locekļiem, jo aromāti var veicināt alerģiskas izpausmes reakcijas riska grupas cilvēkiem. Aromātaugus cenšas stādīt vējainās vietās, lai maigais ziedu aromāts izplatītos pa visu dārzu.

Smaržīgā vijolīte, Viola odorata L.

Daudzgadīgs, 2,5 - 15 cm garš augs. Zied no aprīļa līdz maija vidum. Ziedi lieli, tumšvioleti, ļoti smaržīgi. Pavairo ar sēklām, kuras rudenī iesēj atklātā gruntī. Dzinumi parādās nākoša gada pavasarī. Var pavairot ar ceru dalīšanu. Vēlams cerus dalīt ik pēc 3 gadiem. Stāda mēreni mitrās, irdenās, labi drenētās, auglīgās augsnēs. Sausā laikā jālaista. Saulainās vai viegli aizēnotās vietās. Dāsna ziedēšana vērojama saulainākās vietās. Lielākajā Eiropas daļā (neiekļaujot galējos rietumus un ziemeļus), kā arī dažviet Āzijā un Ziemeļāfrikā savvaļā sastopama suga. Eiropas ziemeļdaļā tā ir no apstādījumiem savvaļā pilnīgi pārgājusi suga.

 Vijolīte ir mīlēts augs daudzām pasaules tautām. Tās ir vienas no vecākajām dārzu kultūrām. Jau senie grieķi un romieši no vijolītēm vija vainagus un vītnes ar ko svētkos izdaiļoja telpas. Eiropas klosteru dārzos smaržīgā vijolīte bija arī viens no pirmajiem augiem ko sāka stādīt. Edinburgas botāniskā dārza arhīva pierakstos ziņas par vijolīti datētas ar 1683. gadu.  Smaržīgā vijolīte laba ir pavasara ziedu buķetēs, izmanto steidzinātai uzziedināšanai ziemā. Lieliski izskatās kopā ar citiem pavasara augiem. Ieteicams stādīt piemājas dārzos, parkos, kā zemsedzes augu.

Parastā kreimene, Maijpuķīte Convallaria majalis L.

Daudzgadīgs lakstaugs. Zied maijā, jūnijā baltiem ziediem. Aromāts raksturīgs šim augam un plaši pazīstams, diezgan stiprs. Savvaļā sastopama mežos, birzēs un krūmājos. Kā dekoratīvu augu audzē parkos, dārzos un apstādījumos jau no 15. gadsimta. Izmanto steidzinātai uzziedināšanai ziemā. Pavairo  ar sakņu spraudeņiem vai stādiem, rudenī, kad sāk dzeltēt lapas. Vēlams mulčēt ar kūdras vai skaidu slāni (2-3cm). Sausā laikā pēc iestādīšanas ir obligāti jāpalaista.  Izstāda -  20-100 stādi uz 1km2 . Stādīšanas bedres dziļums 1-2,5 cm. Stāda smilšmāla, bagātās ar trūdvielām, pH 4,5-6,0 augsnēs. Ieteicams stādīt piemājas dārzos, parkos, kā zemsedzes augu. Aug ēnainās, daļēji noēnotās  vietās. 

Francija 1. maiju dēvē arī par Maijpuķītes dienu. Šajā dienā iemīlējušies cilvēki dāvina viens otram šo puķi. Par auga izcelsmi stāsta sengrieķu leģendas.  To apliecina arī Roberts Greivs (plašākā sengrieķu mītu un leģendu sistemātiskā apkopojuma autors). Maijpuķīšu klātbūtnē vāzē ceriņi vai rozes novītīs ātrāk.

Kā kultūraugu audzē plantācijās (Francija, Vācija), ziedus ievāc tālākai pārstrādei parfimērijas un farmakoloģijas nozarēm.  Augs ir indīgs, īpaši ogas. Tāpēc tautas medicīnā praktiski neizmanto. Auga ķīmiskajā sastāvā (lapās un ziedos) ir glikozīdi, kas iedarbojas uz sirdi. Farmācijā gatavo tinktūras, kuras izmanto pie neirozēm , kā nomierinošu līdzekli. Jāuzmana bērni, jo var saindēties pat iedzerot ūdeni, kurā ir stāvējuši saplūktie ziedi. Saindēšanās pazīmes - slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, galvas reiboņi.

Parastie ceriņi, Syringa vulgaris L.

Zied maijā, jūnijā. Ziedēšanas ilgumu var palielināt stādot vairākas šķirnes, 2 nedēļas pēc parastajiem ceriņiem  sāk ziedēt ungāru ceriņi (20-25 dienas).  Jūnija beigās, jūnija sākuma zied Amūras ceriņi, kas diemžēl nav populāri. Kā pēdējie zied Meijera ceriņi. Parastajiem ceriņiem ir visspēcīgākais aromāts. Ungāru ceriņiem ir maigāks aromāts. Amūras ceriņiem ar saldena, medaina smarža. Var stādīt apjomīgos konteineros un novietot pagalmā. Aug saulainā vai nedaudz noēnotā vietā. Augsnes ziņā diezgan pieticīgi, taču labāk aug ar barības vielām bagātā, smagā augsnē. Meijera ceriņa šķirne Syringa meyerii'Palibin'- reibinoši salda smarža, ieteicams stādīt 3 augus kopā atpūtas vietā vai pie terases.

Krūma zinātniskais nosaukums - syringa grieķiski nozīmē - stabule. Pirms dažiem gadsimtiem tie ienākuši no Austrumāzijas un Dienvideiropas un jau kļuvuši gluži kā pašu māju iemītnieki. Pasaulē ir divdesmit piecas savvaļas ceriņu sugas. Mūsu slavenais selekcionārs Pēteris Upītis dažām ceriņu formām devis šādus cildenus nosaukumus: 'Tēvzeme', 'Dobeles sapņotājs', 'Esības prieks', 'Gaiziņkalns'. Ceriņu kopšanā galvenais uzdevums ir noziedējušo ziedu izgriešana, jo sēklu briedināšana prasa daudz barības vielu. Tad ceriņi nākamajā gadā bagātīgāk ziedēs. Kad krūmi sasnieguši apmēram 5 gadu vecumu, jāsāk regulāra veco dzinumu izgriešana, tas sekmēs krūma atjaunošanos.

Hiacinte, Hyacinthus orientalis L.

Zied aprīlī, maijā. Ziedu krāsa no baltā līdz zilganajiem, violetajiem toņiem. Izteikts aromāts. Hiacintēm patīk labi mēslota, kaļķaina augsne, kas labi laiž cauri mitrumu. Tikai šādā augsnē hiacintes labi augs un bagātīgi ziedēs. Pavairo ar sīpoliem. Jārok ārā katru gadu, tās stāda septembra beigas, oktobrī, var pat vēlāk. Vasarā  vienu nedēļu jānodrošina sausums un karstums līdz pat 30oC, pēc tam gandrīz divus mēnešus sīpoli jāuzglabā 250C temperatūrā, bet septembrī temperatūra var nokristies līdz 170C. Ja hiacinšu sīpolus neizrok, to augšanas vieta jānosedz ar melnu ruberoīdu vai plēvi, kas pasargā sīpolus no mitruma un pievelk saules starus. Attālums 10-15cm, dziļums 8-15 cm, jeb trīs sīpola augstumu dziļumā. Nedrīkst stādīt vietā, kur ziemas atkušņos uzkrājas ūdens. Smagās augsnēs zem sīpola jāveido drenāžas slānis no grants vai smilts. Pārstāda katru gadu.

Vārds hiacinte ir cēlies no grieķu vārda „Hyacinthus", tā ir dievība visam, kas aug. Sīpoli cēlušies no Vidusjūras reģiona . Hiacintes visbiežāk izvēlas to izteiktās smaržas dēļ. Sīkziedu hiacintes, kuru sīpoli negaršo grauzējiem. Šo puķi var saukt par hiacinšu ciltsmāti. Tai ir mazākas vārpas, ziedi uz tās izkārtoti retāk. Šīs hiacintes nav katru gadu jārok ārā, ir mitruma izturīgas.

Smaržīgā vakarene, Hesperis matronalis L.

Zied pavasarī, vasaras sākumā. Sāk ziedēt otrajā gadā pēc iesēšanas. Ziedi ir balti vai blāvi violeti, atveras vakaros un naktīs. Ziedi ir ļoti smaržīgi (īpaši mitrākā laikā), no tā arī cēlies nosaukums vakarene.  Vairojas arī no pašizsējas.  Sēj maijā - jūnijā atvērtā gruntī. Austā - septembrī  izstāda 25-30 cm attālumā. Auglīgās, viegli sārmainās augsnēs. Pārāk mitrā augsnē pūst. Divgadīgs vai daudzgadīgs aukstumizturīgs augs 40-100cm augstumā. Augam patīk saulainas vietas, sliktāk aug ēnainās vietās. Uz ziemu nav jāapsedz. Dienvideiropas un Rietumāzijas suga, kas kultivēšanas dēļ plaši izplatījusies daudzviet Eiropā. Latvijā plaši kultivēts augs, vietām pārgājis savvaļā. Atsevišķi eksemplāri un grupas nezālienēs, dārzu malās, vecos parkos, ceļmalās un gar dzelzceļiem. Sader kopā ar dekoratīvām zālēm un papardēm. Dārzā var stādīt blakus vēlu dīgstošiem un ziedošiem daudzgadīgajiem augiem.

Mirabilis jalapa, Nakts skaistule, Mirabilis L

Zied jūlijā - septembrī. Ziediem ir ļoti īss ziedēšanas periods. Tie atveras pievakarē, kad mazinās saules aktivitāte un zied līdz nākošās dienas rītam. Ja ir apmākusies diena var turpināt ziedēt līdz vakaram. Ir patīkams aromāts, kas pastiprinās vakarā. Daudzgadīgs augs siltākās zemēs, pie mums nereti kultivē kā viengadīgu augu.  Šīs šķirnes ziediem var būt dažādi krāsotas ziedlapas (baltas, dzeltenas, oranžas, aveņu sarkanas, purpursarkanas, divkrāsu). Jāstāda pavasarī, kad vairs nav salnu. Dīgšanas optimālā temperatūra +18-20oC. Sēklu dīgšana 10 dienā, masveidā 14 dienā.  Atvērtā gruntī izstāda stādus 60 cm attālumā vienu no otra. Priekšroku dod smilšmāla augsnēm ar neitrālu vai viegli sārmainu reakciju. Sausās vietās ir regulāri jālaista. Augam patīk saulainas un siltas vietas. Augs nav kaprīzs un nepieprasa speciālu kopšanu. Augs vidēji sasniedz 50-60cm augstumu. Rudenī sakneņus izrok un glabā līdzīgi kā dāliju gumus. Dārzos izmanto galvenokārt tikai vienu šķirni (M. jalapa L.).  Auga dzimtene ir Dienvidamerika. No Peru Eiropā tika ievesta 16. gadsimtā.

Dienziedes (dienlilijas), Hemerocallis L.

Pārsvarā dienziedes masveidā zied vasaras otrajā pusē, kad daudzi citi augi jau ir noziedējuši. Dienziedes atkarībā no ziedēšanas laika iedala dienas, nakts, un ilgāku laiku ziedošajās. Nakts ziedi atveras vakarā vai naktī un novīst nākošajā vakarā, nomainoties ar jauniem ziediem. Ziedēšanas laiks ir atkarīgs no gaismas un siltuma daudzuma. Tāpēc ir rūpīgi jāizvēlas šķirnes kas iederas mūsu klimata apstākļos. Ziedēšanas laiks mainās no 3 nedēļām līdz visai vasarai. Dažas šķirnes zied vairākas reizes gadā. Šķirnes ar gaiši dzeltenīgiem ziediem ir ar izteiktāku smaržu, kas aktivizējas pievakarē un naktī, bet aromāts var mazināties lietainās dienās.  Ja pēc vairākiem gadiem augs sāk mazāk ziedēt, tad to vajag sadalīt un pārstādīt, vislabāk to darīt agrā rudenī. Ieteicams stādīt tajās dārza vietās kur pavadām vakara krēslas laiku, pie terasēm un baseiniem. Vācieši dienziedes dēvē arī par „inteliģento sliņķu kultūru", jo neviena ziemciete nav tik mazprasīga augsnes, vietas izvēles, klimata un kopšanas ziņā kā dienziede, kas vienā vietā var augt pat 10 gadus. Tās praktiski nebojā arī kaitēkļi, slimības un grauzēji. Tādēļ var teikt, ka tā ir ideāla puķe mūsdienu aizņemtā cilvēka dārzā.

Dienziežu jeb dienliliju (Hemerocallis) selekcija no savvaļas sugām sākās tikai 20.gadsimta trīsdesmitajos gados ASV. Pasaulē ir aptuveni 25 dažādi veidi šo augu un vairāk kā 52 tūkstoši šķirnes. Dienziedes dabā parasti ir dzeltenā vai oranžā krāsā. Selekcionāri ir radījuši visdažādāko nokrāsu un krāsu kombināciju ziedus. Auga lielums ir mainīgs (20 cm - 1m). Efektīvi ziedi izskatās speciāli apgaismotās vietās. Nakts šķirņu augu ziedus veiksmīgi izmanto grieztā veidā vāzēs dekorējot vakara viesību galdus. Krāšņuma un vienkāršās kopšanas dēļ dienziedes ieguvušas milzīgu popularitāti ASV. Ar ziediem var droši dekorēt ari ēdienu (salātus). Austrumu tautām ir ieraža no ziediem pagatavot arī pašus ēdienus.

Filadelfs  parastais (neīstais jasmīns, jeb vasaras jasmīns)  Philadelphus coronarius L.

Krūma dažādās šķirnes spēj nodrošināt ziedēšanu no jūnija sākuma līdz augusta sākumam. Vidēja lieluma (garums līdz 4 m) hortenziju dzimtas vasarzaļš krūms.  Līdzīgā aromāta dēļ, bieži vien šis krūms tiek dēvēts par jasmīnu. Dažām kultivētajām šķirnēm (hibrīdiem) ziedi praktiski nesmaržo. Spēcīgs aromāts ir „Philadelphus x lemoinei", ´Philadelphus coronarius´, „Avalanche" šķirnēm. Sīklapu filadelfam piemīt aromāts ar zemeņu vai anīsa smaržas akcentu. Pievērsiet uzmanību aromātam, izvēloties krūmu šķirni! Vienkopus grupās stāda attālumā vienu no otra 0,5-1,5 m, dzīvžogos - 0,5 m. Pārstādīšanai sakņu bedres dziļums 50-60cm, labi pārnes pārstādīšanu. Nepieciešama auglīga augsne ar labu drenāžu (15 cm). Mitrās augsnēs izstīdzēs. Lai veicinātu labu ziedēšanu krūms ir papildus jāmēslo. Toties pārāk sausā vasarā vēlams laistīt. Prasīgāki nekā ceriņi. Saulainā vietā (noēnojumā neziedēs). Ātraudzīgi, ziemcietība vidēja (jāpievērš uzmanība šķirnes veidam attiecībā uz sala izturību). Savvaļā D, DA Eiropā sastopams krūms. Spēcīgi augošs, skaists un smaržīgs krūms. Ziedi lieli, balti (Ø līdz 3 cm), ļoti smaržīgi, skarveidīgās ziedkopās ar 4-10 ziediem. Aukstākās ziemās var apsalt krūma virszemes daļa, tad pavasarī apsalušie zari ir jānogriež. Krūms labi atjauno dzinumus pēc apgriešanas. Dekoratīvās formas veidošanai zarus apgriež agri pavasarī. Labi savietojams kopā ar citiem krūmiem - hortenzijām, spirejām.

Sausserdis parastais Lonicera caerulea L.

 Zied maijs - jūnijs, ziedēšanas periods  20-25 dienas. Ziedi ar brīnišķīgu aromātu. Vakarā aromāts pastiprinās. Ne visām šķirnēm ziedi ir izteikti aromātiski. Jāpievērš uzmanība iegādājoties stādus. Sausserži nav kaprīzi, aug gan saulainās, gan mazliet ēnotās vietās, bet krāšņi zied, ja ir gana saules, barības vielām bagāta, irdena un mitra augsne. Pārlieks slapjums nevienam nepatīk. Stāda pavasarī, bet var arī vēlāk rudenī, tikai tad jaunais augs jāuzmana no sala - labāk piesegt ar skujkoku zariem, lapām. Vēlams pirkt vismaz divus gadus vecus stādu, bet vēl labāk - 3-4 gadus sasniegušos, jo vairums šķirņu aug lēni un zied ne agrāk par trešo gadu.  Labāk aug no valdošiem vējiem aizsargātā vietā. Latvijā vīteņsausserži ir ļoti populāri augi. No seniem laikiem pazīstama ir Lonicera caprifolium, jeb „saldā mīla vai mīlestības koks". Lielisks augs vertikālajai apzaļumošanai.  Spēj uzrāpties pat 5m augstumā.  Ieteicams stādīt krāsu kompozīcijās, piemājas dārzos, kā kāpelētājaugu.

Smaržīgās naktsvijoles Platanthera bifolia L.

Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs, 30-60cm augstumā. Zied jūnijā, baltiem, krēmkrāsas ziediem. Aug mitrās pļavās. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.  Valts aizsardzībā šī puķe ir vairākās Eiropas valstīs, kā arī Ukrainā, Baltkrievijā, Baltijas valstīs, Krievijā. Lai augu aizsardzībai pievērstu sabiedrības uzmanību, par 2008.gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies smaržīgo naktsvijoli. Naktsvijoli apdraud arī pļavu nosusināšana, uzaršana, apbūvēšana un vienkārši nekopšana, ļaujot tām aizaugt ar krūmiem. Augs izceļas ar savu neparasto smaržu, kas izdalās naktīs, lai piesaistītu taurenīšu uzmanību, kas apputeksnē ziedus. Ziedēšanas beigās augs smaržu izdala arī dienas laikā. Pavairojas ar pašizsēju.  Ziedēt sāk aptuveni 11. gadā pēc sēklu izplatīšanās.  

Matiola, Matthiola bicornis L.

Zied jūnijā, jūlijā, gaišiem ziediem. Audzē viengadīgus un daudzgadīgus augus. Augs iecienīts pasakainās ziedu smaržas dēļ, kas iepriecinās jūs rāmajos vasaras vakaros. Sēj pavasarī atklātā laukā pastāvīgā vietā.  Lai ziedētu vēlākos mēnešos sēju atkārto. Daudzgadīgajām šķirnēm labas sala izturības īpašības. Pārpiķē 10-15 cm attālumā. Augsnes var būt pat ļoti nabadzīgas. Var augt gan saulainā, gan pusēnainā vietā. Matiolas sēj kopā ar rezēdām pamīšus, lai abas jaukās smaržas vakaros reibina, bet tālāk no mīlestības kociņa - to ierasti stāda pie loga.

Kokveida karagāna (dzeltenā akācija), Сaragana arborescens L.

Augstums - 2-5 m. Zied dzelteniem ziediem jūnijā, jūlijā, kad lapas ir pilnībā izplaukušas.  Masveidā zied 2 nedēļas. Ziediem ir ass aromāts. Pavairo ar sēklām un stādiem. Pavasarī seklas stāda atvērtā gruntī, pirms sēšanas sēklas diennakti mērcē ūdenī. Dekoratīvās šķirnes pavairo uzpotējot vai ar spraudeņiem. Labi aug vidēji auglīgā, smilšainā augsnē. Nav prasīgas pret augsnes kvalitāti. Labi iztur krasas dabas apstākļu maiņas, sausuma periodu. Mēslo bagātinot augsni ar slāpekli. Ieteicams stādīt piemājas dārzos, parkos, rindu stādījumiem, dzīvžogiem, grupās. Cērpot var veidot 40-120 cm augstus dzīvžogus.  Aug sausās saulainās vai daļēji noēnotās vietās.

Mums pazīstamākās ir kokveida karagana jeb dzeltenā akācija (C. arborescens) un krūma karagana.  Dekoratīvi koki ir dzeltenās akācijas, bet bērni var saindēties ar sēklām, kas nogatavojas smalkajās pākstīs. Sugā ir vairāk kā 70 veidi, dabiskā izplatīta Sibīrijā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos. Lielākoties savā starpā veidi maz atšķiras, tāpēc dekoratīviem mērķiem izmanto 2-3 šķirnes. Lieliski medusaugi.

Sudraba eleagns, Elaeagnus argentea Pursh L.

Zied  maijā, jūnijā.  Ziedēšanas periods - 10-15 dienas. Mazie neuzkrītošie ziedi izdala brīnišķīgu aromātu. Labi pārnes pārstādīšanu. Pavairo ar sēklām, sakņu atvasēm un spraudeņiem. Labi aug smilšmāla un mālsmilts augsnēs. Gaismu mīloša augs, bet var augt arī nedaudz noēnotās vietās.

Savvaļas kultūras sastopamas Ziemeļamerikā. Krūms ar zaru kroni un augstumu 2,5-3m. Lapu koks. Sudrabotās lapas labi izdalīsies uz kopējā dārza zaļā fona un atdzīvinās kompozīciju. Labi ir apgriežams un tāpēc var izmantot dzīvžogu veidošanai. Medusaugs. Laba ziemcietība. Kā kultūraugu izmanto  no 1813. gada. Pieauguša koka vai krūma lielums 1-3 m, zaru vainags 5 m.

Neļķes,  Dianthus plumarius L.

Zied jūnijs - septembris.  Ziedu krāsu gamma ir daudzveidīga - no baltas krāsas līdz intensīvi purpurai, caur visiem rozā un sarkanajiem toņiem. Zied dāsni un ilgu laiku. Izsmalcināts aromāts. Izstāda no stādiem vai sēklām atvērtā gruntī.  Auglīgas, labi drenētas augsnes, neskābas, smilšmāla augsnes. Nepanes pārlieku lielu mitrumu. Kompaktas, noder universālai pielietošanai. Lieliski izskatās dobēs, podos un buķetēs. Aug labi apgaismotās vietās. Jūtīgas pret ziemas atkušņiem. Pavasaros kaprīzas pret straujām diennakts temperatūras maiņām, tāpēc var nedaudz piesegt.

Nosaukums cēlies no griķu vārdiem „Di" - Zevs un „anthos" - zieds, ko var tulkot arī kā „Dievišķais zieds". Dzimtā vairāk kā 300 veidi, sastopami Eiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijā. Viengadīgs vai daudzgadīgs augs. Ideālos apstākļos daudzgadīgie augi dzīvo 3-5 gadus. Veido efektīvas augu apmales, košas dobes, alpinārijus. Kalpo kā augsnes segaugs (līdzīgs zālājam), starp celiņu flīzēm un betona apmalēm.

Flokši, Phlox paniculata L.

Zied jūnijs - septembris. Plaša ziedu krāsu gamma. Labs specifisks aromāts. Priekšroku dod irdenām, auglīgām, pietiekoši mitrām augsnēm. Laba sala izturība. Lai labāk ziedētu jāizvēlas saulainas, maz noēnotas vietas. Labi izskatās dobēs un lielās grupās zālienā.

Rezēda, Reseda alba L. Smaržīgā rezēda, Reseda odorata L.

Zied jūnijs - septembris. Viengadīgs augs ar neuzkrītošiem sniegbaltiem ziediem. Izsmalcināts aromāts.

Pavairo ar sēklām, kuras izsēj martā priekš stādiem vai atklātā gruntī aprīlī - maijā.  Sāk dīkt pēc 7-14 dienām. Stādus izstāda 15-25 cm attālumā. Bagātas kaļķus saturošas un trūdvielām bagātas augsnes. Mīl saulainas un mitras vietas. Izmanto grupu stādījumos, podos, balkoniem, grieztiem ziediem, kā arī paātrinātai ziedu izdzīšanai. Augam patīk menerālmēslu piebarošana.

Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā. Nosaukums cēlies no latīņu 'resedare' - ārstēt, nomierināt. Senatnē tika izmantots tautas medicīnā kā sāpju mazinošs līdzeklis. Dzimtā ir vairāk kā 50 augu veidi, izplatīti Dienvideiropā, Priekšāzijā. Augs nav kaprīzs. Augam ir skaidri noteikta forma.

Naktssveces,  OENOTHERA

Zied jūnijs - septembris. Zied purpura, dzelteniem, baltiem, rozā ziediem. Ziedi atveras vakarā naktī, dienā tikai lietainās apmākušajās dienās. Izsmalcināts aromāts pārsvarā visām sugām (krūmveida un misūrī ).

Pavairo ar sēklām izsējot atvērtā gruntī maija beigās, jūnija sākumā. Jālaista. Var pavairot ar ceru dalīšanu maijā vai septembrī - oktobrī. Sēklas sēj 5-10 mm dziļumā. Stādus izstāda 5-10 cm attālumā. Vieglas, labi drenētas, neitrālas, barības vielām bagātas augsnes. Grupveida stādījumos, pusēnainās vietās.

Nosaukums cēlies no grieķu vārda 'oinos' -'ther' - savvaļas zvērs. Senatnē uzskatīja, ka savvaļas zvēri, paostījuši šo augu, kas bijis apšļakstīts ar vīnu, kas ticis nostādinās uz šī auga saknēm, kļuvuši uz reiz paklausīgi. Dzimtā uzskaita vairāk kā 80 veidus. Izplatīts galvenokārt  Amerikā un Eiropā. Viengadīgi un daudzgadīgi augi. Kā kultūraugu vairāk audzē kā divgadīgu augu. Uz ziemu piesedz ar lapām.

Smaržīgā puķu tabaka, Nicotiana alata L.

Zied jūnijs - augusts. Iecienīta dārza puķe, bagātīgi zied ar baltiem un sarkaniem patīkamas smaržas ziediem. Ir šķirnes, kuru ziedi dienā aizveras, bet vakarā un apmākušās dienās atveras. Zied bagātīgi un ilgi. Pareizāk audzēt ar dēstiem, tie izaug 40 - 45 dienās. Sēja agri pavasarī martā, aprīlī segtās platībās un aprīļa beigās, maija sākumā atklātā laukā. Stādus izstāda 30-40 cm attālumā. Piemērotākas ir vieglas un vidēji smagas mālsmilts vai smilšmāla augsnes (pH 6 - 6,4) ar labu ūdens caurlaidību un zemu humusa saturu. Visas tabakas sugas ir siltumprasīgas. Tabakai vajag daudz gaismas. Sausā laikā augi jālaista. Iztur vieglas salnas.

Nesatur nikotīnu un nav izmantojama smēķēšanai. Puķu tabaka pie mums ievesta no Amerikas.

Pastāv viedoklis ka nosaukums cēlies par godu Žanam Nikotam, franču sūtnim Portugālē, kas XVI gs. atveda tabaku uz Franciju. Puķu tabaka ir zema vai vidēja auguma.

Kobus magnolija, Magnolia kobu,

Zied maijā. Ziedi baltā, rožainā vai dzeltenā krāsā. Ziedēšanas periods 15-20 dienas atkarībā no laika apstākļiem. Ziedi ar ļoti patīkamu smaržu, zied pirms lapu plaukšanas

Lai iestādītu magnoliju, kā arī jebkuru citu kokaugu, ir jāizrok bedre uz pusi lielāku par sakņu kamolu. Izrakto zemi liek trīs kaudzītēs - vienā velēnu, otrā auglīgo augsni un trešajā pārējo. Ieliek magnoliju un mietu pie kura tā tiks piesieta. Uz saknēm ber auglīgāko augsi, kuru vēlams sajaukt ar labi sadalījušos kompostu vai pilnmēslojumu , pēc tam uzber pārējo augsni, veido apdobi un augsni piemin, augu aplej ar diviem spaiņiem ūdens, augu pēc pusotras, divām nedēļām piesien. Magnolijas jāstāda pietiekami reti; ja koks būs liels, vēlamais attālums ir 6 m. Magnolijai patīk labi drenēta, irdena, barības vielām bagāta augsne, pH 5,5-6,5.

Jāstāda no vējiem pasargātā vietā, daļējā noēnojumā. Pirmos gadus gan vēlams viņu pasargāt un palutināt (ziemā jāpiesedz - jāietin audumā). Savvaļā magnolijas priekšroku dod mitriem kalnu mežiem. Kamēr stāds ir mazs, tam labāk patīk pusēna, bet vēlāk - saule. Vēlams mulčēt ar kūdru, mulču, lapām, kompostu vai citu materiālu, īpaši rudenī, jo magnolijas sakņu sistēma jūtīga pret salu. Pēc 3-4 gadiem var sākt mēslot ar minerālmēsliem.

Jārēķinās, ka jo eksotiskāka magnolija, jo kaprīzāka. Savvaļā aug Japānā Honsju salā, kalnainos, mitros apvidos. Vairumam sugu ir raksturīgas ēteriskās eļļas. Šīs eļļas izmanto parfimērijā un medicīnā. Magnolija ir izcils koks un jānovieto tā, lai būtu redzama no visām pusēm. Ziemcietība viduvēja.

Avenes dekoratīvās, Rubus odoratus L.

Zied jūnijs - augusts. Rozā - purpura krāsā ziedi. Aromātiski ziedi. Pavairo ar sakņu spraudeņiem vai jaunajiem dzinumiem. Stāda rudenī vai agri pavasarī. Pēc iestādīšanas krūma stādu apgriež līdz 30cm virs zemes. Attālums starp stādiem 60-80cm. Viegli skāba , neitrāla, bagāta ar humusu. Slikti panes sausumu. Saulainas un nedaudz ēnainas vietas.

Savvaļa sastopams Ziemeļamerikā. Lapu krūms savvaļa sasniedz 3m augstumu, kā kultūraugs 1,5m. Labi attīstīta sakņu sistēma. Ātraudzīgs krūms, labi panes apgriešanu. Ieteicama ātrai dekoratīvo dārzu apzaļumošanai. Pateicoties spējai ātri augt noderēs neglītu dārza vietu aizsegšanai, dzīvžogiem. Katru gadu ir jāizgriež atmirušie zari. Jāseko lai augs neizplatītos tāla par atvēlēto vietu.

Zelta jāņoga,  Ribes aureum

Zied maijs - jūnijs.  Ziedi dzelteni. Ziedēšanas periods 15-20 dienas. Spēcīgs, patīkams aromāts, sajūtams no lielāka attāluma. Pavairo no spraudeņiem augusta beigās, septembrī. Ļoti labas piemērošanās spējas klimatiskajiem apstākļiem. Nav prasīga, sausumu izturīga. Labi ieaugas jebkurā augsnē. Labāk patīk saulainas vietas, bet iztur arī daļēji noēnotas vietas. Stāda rudenī vai agri pavasarī. Lai augi labi ziedētu un nestu augļus ir nepieciešamas blakus stādīt vismaz divas šķirnes. Sākot ar trešo gaudu veic pavasara mēslošanu.

Divmetrīgs krūms. Labi noder dzīvžogiem, panes apgriešanu. Savvaļā aug Ziemeļamerikā. Jaunās lapas un pumpuri satur bīstamus savienojumus un ir indīgi. Īpaši efektīvi dārza izskatās ziedēšanas laikā un rudenī, kad lapas krāsojas. Ir šķirnes ar ēdamām ogām.

 Krāšņā kolkvīcija, Kolkwitzia  amobilis L.

Lapu krūms 2m augstumā ar eleganti noliektiem zariem. Zied jūnijā beigās, jūlijā.  Jauktas krāsas ziedi - rozā, balti - dzelteni. Ziedēt sāk piektajā augšanas gadā. Dzeltensārts lapojums rudenī. Ziedēšanas periods viens mēnesis. Viegli salds aromāts. Labāk mīl kaļķainas, vieglas mālsmilts augsnes, nepatīk vietas kur ziemā sakrājas mitrums, kūstoša sniega ūdens. Dāsnāk zied augt saulainās vietās. Labi aug lielo koku pusēnā. Pārāk auglīgās augsnēs labi aug, bet ir nabadzīgs ziedu daudzums. Laba ziemcietība. Jaunie dzinumu rudens agrajās salnās var apsalt, pateicoties krūma kopējai izturībai, pavasarī apsalušie dzinumu ātri atjaunojās. Lai labāk ziedētu ir regulāri jāpagriež. Pavairo ar sēklām un krūmu dalīšanu. Spraudeņus apsakņo maijā, bet ziemās periodā tie ir jūtīgi pret salu, tāpēc labāk ir apsakņotos stādus uz ziemu pārvietot siltākā vietā, kur zeme nesasalst.  Nosaukums dots vācu botāniķa Riharda Kolkvitca piemiņai. Dekoratīvi izskatās gan individuālos, gan grupu stādījumos. Savvaļā sastopams centrālajā Ķīnā un Mandžūrijā. Kā kultūraugs zināms no 1901. gada. 

Divkāršā monarda,  Monarda dydima L.

Zied jūlijs - augusts.  Ziedu krāsa - balta, tumši sarkana, violeta, rozā. Augstums: 60 cm. Aromāta ziņā tā ļoti līdzinās citruss bergamotei (šī auga lapiņas ir melnās Early Grey tējas sastāvā). Piemērots stādīšanai dārzā, pagalmā, kastēs uz palodzes. Sēj februārī-aprīlī siltumnīcā, sēklas piespiež augsnei, bet neapber, dēstu izstāda maijā-jūnijā 40x50 cm attālumā. Var sēt tieši dobē maijā. Pirmajā gadā pēc iesēšanas nezied. 3-4 gadīgus cerus vēlams dalīt rudenī. Vieglas kaļķainas augsnes. Nepanes skābas un ļoti mitras augsnes. Saulainas, nedaudz noēnotas vietas. Nepieciešams pavasara mēslojums.

Savvaļā sastopams Ziemeļamerikā, Meksikā. Eiropā un Āzijā augu sāka kultivēt kā ēterisko eļļu augu. Dārzos pamatā kultivē daudzgadīgās auga šķirnes. Nosaukums dots iespējams par godu spāņu izcelsmes ārstam - botāniķim Nokolasas Monardesam, kas aprakstījis daudzus Amerikas savvaļas augus. 

Smaržīgā madara, Galium odoratum L.

Daudzgadīgs augs, 10-60cm augstumā. Smaržīgi balti ziediņi. Aromāts piemīt arī zaļajām lapiņām. Smarža nedaudz līdzinās jasmīnu smaržai. Auga ziedos ir ļoti daudz ēteriskā viela kumarīns. Zied vasaras sākumā (maijs, jūnijs). Labi aug mitrās, nedaudz noēnotās, ar humusu bagātās, nedaudz mālainās augsnēs. Saulainās vietās aug sliktāk un pamazām izkalsts.

Pavairojas no pašizsējas, ar sēklām. Sēklas var savākt un rudenī iesēt augsnē. Jaunie dīgsti parādās agri pavasarī, tie ir jūtīgi pret pavasara salnām, tāpēc ir vēlams stādījumus piesegt. Jaunos dzinumus arī rudenī piesedz. Augiem kas jau aug vairākus gadus nav nepieciešama piesegšana. Ziedēt sāk otrajā gadā pēc iesēšanas. Viegli var pavairot arī ar sakņu spraudeņiem.

Jau IX gadsimtā augu izmantoja mājsaimniecībā, tā pulveri lietoja kā līdzekli pret kodēm. Savvaļā plaši izplatīts Eiropā, un Āzijā skuju un jaukto koku mežos.

Diktamnes, Dictamnus L.

Aug Eirāzijas mērenajās un subtropiskajās joslās. Daudzgadīgs augs līdz 90cm augstumā. Zied lieliem ziediem, sastopams baltā, rozā, sarkanīgā, ceriņzilā krāsā. Zied jūnijā - jūlijā, ziedēšanas periods 30-35 dienas. Augs satur lielu daudzumu ēteriskās eļļas, kuru smarža aktivizējas sēklu nogatavošanās periodā. Savvaļā visbiežāk aug gaišos mežos, starp krūmiem vai akmeņainās, zāļainās nogāzēs. Izturīgs kā kultūraugs, labi jūtas saulainās un daļēji noēnotās vietās. Labāk aug sausās kultivētās augsnēs. Augi mīl neitrālu, vai viegli kaļķainu, trūdvielām bagātu auglīgu augsni. Vienā vietā var labi augt daudzus gadus, līdz 8-10 gadiem. Pavairo ar sēklām, dalot cerus un spraudeņiem. Sēklas nogatavojas augustā, Tās savāc un uzreiz iesēj atvērtā gruntī. Rudenī iesētās sēklas uzdīgst bieži vien tikai pēc gada. Stādiņus izstāda 15cm attālumā un audzē 2-3 gadus, tad izstāda dārzā pastāvīgai augšanai, ziedēt sāk 3-4 augšanas gadā. Ceru dalīšanu veic rudenī vai agri pavasarī. Vasarā pārstādīšanu nav vēlams veikt, jo augs var iet bojā.

Ja neuzmanīgi pieskaras augam, tas var izsaukt vieglus ādas apdegumus. Sadalītos cerus izstāda 35-40cm attālumā vienu no otra. Pēc pārstādīšanas ir dāsni jāaplaista.

Izmanto grupveida un individuālos stādījumos. Var stādīt puķu dobēs kā centrālo augu. Nestāda tuvu celiņiem un bērnu laukumu tuvumā.

Šaurlapu lavanda, Lavandula angustifolia  L.

Nosaukums cēlis no latīniskā vārda „lava" - mazgāt, kas atspoguļo seno romiešu kultūru, viņi lavandu izmantoja vannām laba aromāta un atsvaidzinošo sajūtu iegūšanai. Dzimtā ir ap 25 veidi, kā kultūraugu galvenokārt audzē 2 viedus (šaurlapu  un ārstniecisko). Ziedi satur daudz aromātiskās ēteriskās vielas. Savvaļā izplatīta Dienvideiropā.  Daudzgadīgs puskrūma augs, līdz 60cm augstumā. Zied nelieliem zili violetiem vai zilganiem ziediem. Zied jūlijā - augustā. Uz ziemu ir jāpiesedz. Labi aug saulainās, no vējiem pasargātās vietās. Labi iztur karstu un sausu laiku. Patīk sausas, labi drenētas smilšmāla, nedaudz kaļķus saturošas  augsnes. Nevar augt smagās mālainās augsnēs ar palielinātu skābes līmeni un virspusējiem stāvošiem gruntsūdeņiem. Stādus stāda 30-40cm attālumā, stādīšanas bedres dziļums 25-30cm. Pavasaros ir regulāri jāapgriež. Sausā laikā ir dāsni jālaista. Ja pēc ziemas augs ir apsalis, tas jāapgriež. Parasti lavanda labi ataug. Pavairo ar sakņu spraudeņiem. Audzējot stādus no sēklām ir jāiegulda lielāks darbs. Kad no sēklām izdīgušie augi paaugās izstāda tos 5 cm attāluma. Maijā stādus var izstādīt atvērtā gruntī. Var sēklas rudenī izsēt dobēs, tad tie sāks dīgt pavasara beigās, maijā. Priekš spraudeņiem ņem viengadīgos dzinumus, sadala 8-10cm garos spraudeņos un apsakņo. Ja vēlas dalīt cerus, tad rudenī krūmiņu apgriež 8-10cm augstumā un iestāda, rūpīgi apberot ar zemi katru atzaru. Lavandas labi iederas pie terasēm, vienviet ar citiem smaržīgajiem augiem.

Mūžzaļā ibēre, Iberis sempervirens  L.

Daudzgadīgs puskrūms 30-40cm augstumā. Zied baltiem ziediem. Masveidā zied vasaras sākumā, ziedēšanas periods 20-25 dienas. Dažkārt atkārtoti zied vasaras beigās. Kā kultūraugu audzē no 1679. gada. Labi aug saulainās un nedaudz noēnotās vietās. Nav kaprīzs pret augsni, bet labāk patīk vieglas smilšmāla augsnes. Pēc ziedēšanas ir jāapgriež lai krūms saglabātu formu. Pavairo ar sēklām un krūma dalīšanu. Sēklas izsēj kastēs martā, atvērtā gruntī aprīlī. Sāk dīgt pie 18-15oС temperatūras, dīgšanas laiks 14-20 dienas. Ziedēt sāk nākošajā gadā. Vienā vietā augs labi aug 5-6 gadus. Labi izskatās zālājos kā atsevišķs stādījums, akmensdārzos dienvidu pusē, dzīvžogos. Kā kultūraugs zināms no 1679. gada.  Auga nosaukums iespējams norāda uz tā dabisko izplatības vietu, jo Iberia, tā senāk dēvēja Spāniju, Savvaļa izplatīts Spānijā, Dienvideiropā, Vidusjūras apkārtnē.

Tūbainā radzene, Cerastium tomentosum L.

Daudzgadīgs augs, 10-15cm augstumā. Zied maziem baltiem ziediem jūnijā, jūlijā. Labi aug saulainās, sausās vietās. Labākās vietas alpinārijos, vietās starp akmeņiem, labi var dārzā nosegt plašas sausas un saulainas vietas. Daudzgadīgs ātri augošs zemsedzes augs. Nav prasīgs pret augsni, bet priekšroku dod labi drenētām augsnēm. Akmeņainām augsnēm jāpievieno sasmalcināta kūdra, lai noturētu mitrumu ap saknēm. Pavairo ar sēklām, spraudeņiem un ceru dalīšanu. Atklātā gruntī sēj aprīlī vai vēlu rudenī. Stādus izstāda dārzā pastāvīgā augšanas vietā jūlijā. Ziedēt sāk otrajā augšanas gadā. Ceru dalīšanu veic agri pavasarī. Pārstādīt būtu labi ne retāk kā pēc 3-5 gadiem. Vienā vietā var augt līdz 5 gadiem. Savvaļā izplatītas Eiropā, Itālijā. Kā kultūraugs zināms no 1620. gada. 

Ložņu arābe, Arabis procurrens L.

Daudzgadīgs zemsedzes augs, zied baltiem ziediem 10-12 cm augsts. Labi aug un ātri izveido labu augsnes segumu. Dārzos izmanto nogāžu nostiprināšanai. Laba sala izturība, bet ja ziemās ir maz sniegs, tomēr labāk ir piesegt. Pavairo ar sakņu spraudeņiem agri pavasarī vai rudenī. Augam patīk atvērtas, saulainas vietās, var augt arī daļēji noēnotās vietās, bet tad var būt mazāk ziedu. Jāizvēlas ne pārāk mitras irdenas, smilšainas, labi iestrādātas augsnes. Jāpievērš uzmanība nezāļu izravēšanai. Augs strauji izplešas un var pārņemt blakus augošos augus, tāpēc jāpievērš uzmanība tā ierobežošanai. Pavairo ar sēklām, ceru dalīšanu un sakņu spraudeņiem. Sēklas izsēj pavasarī vai vēlu rudenī. Ziedēt sāk otrajā gadā. Cerus dala pavasarī vai rudens sākuma (septembra pirmajā pusē), izstāda 30-35cm attālumā. Savvaļā augs izplatīts Eiropā, Balkānos, Karpatos. Kompozicionāli labi izskatās kopā ar tulpēm. Alpinārijos izmanto kā zālāja aizvietotāju.

 

Raksts apskatīts : 33930 reizes.

Spāres internātpamatskola
Spāres internātpamatskolaSkolā var apgūt speciālās pamatizglītības programmas : izglītojamajiem ar vieglu garīgu atpalicību, kods 21015811 un izglītojamajiem ar vidēji smagu un smagu garīgu atpalicību, kods 21015911. Kā arī pirmā līmeņa profesionālās pamatizglītības programmu: pavāra palīgs, remontstrādnieks, mājstrādniece. Mums ir pieredze darbā ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Atbilstoši iekārtotas mācību vide, izmantojam piktogrammas.
Daugavpils medicīnas koledža
Daugavpils medicīnas koledžaKoledža piedāvā četras pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas: māszinības, ārstniecība, sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija un divas arodizglītības programmas. Koledžā studē apmēram 250 studenti.
Madonas Valsts ģimnāzija, ģimnāzija
Madonas Valsts ģimnāzija, ģimnāzijaSkolēnu mācību uzņēmumu darbība, karjeras izglītības ievirze, saistoši ārpusklases pasākumi, starptautisku projektu īstenošana, labs materiāli tehniskaisnodrošinājums, ir kopmītnes. Nno 7.klases - Zinātniski pētnieciskās darbības ievirze, programmēšanas apguve.
Pa Laimes Taku, pansija
Pa Laimes Taku, pansijaPiedāvājam pie mums dzīvot staigājošiem pensionāriem, kas paši tiek galā ar sevi, dzīvošana vienvietīgās istabiņās ēkas pirmajā un otrajā stāvā, otrajā stāva ir arī dažas istabiņas ar dušu un tualeti iekšā, šīs istabiņas ir dārgākas - 270 eiro mēnesī, parastās istabiņas - 250 eiro
Ķieģeļu Nams – ķieģeļi, krāsnis, žogi
Ķieģeļu Nams – ķieģeļi, krāsnis, žogiĶIEĢEĻU NAMS Būvmateriāli un būvkonstrukcijas. Ražošana, tirdzniecība. Silikāta ķieģeļi. Fasādes ķieģeļi. Celtniecības bloki. Žoga stabi. Sētas. Mūrēšana. Apdare.
Madaras, atpūtas māja
Madaras, atpūtas mājaAtpūtas vieta atrodas gleznainā vietā Usmas ezera krastā Mājiņā ir trīs guļamistabas - divas ar divām un viena ar četrām guļvietām. Ir kamīntelpa un virtuve.
OSCA, SIA
OSCA, SIAMūsu kompānija piedāvā plašu profesionālo pakalpojumu spektru grīdas segumu veidošanas, remonta un apkalpošanas jomā, kuri ir izgatavoti no dabiskiem augstākās kvalitātes materiāliem. Mūsu darba pieredze būvniecības un remonta jomā ir vairāk nekā desmit gadi
Aviokase.Lv, aviobiļetes on-line
Aviokase.Lv, aviobiļetes on-lineLētas aviobiļetes. Visi lidojumi. Visi galamērķi. Visas vietas. Ryanair, Wizz Air, Norwegian, airBaltic, Lufthansa, Aeroflot, Finnair, LOT, SAS, easyJet, airberlin...
Vila VAKARĖ , viesu nams
Vila VAKARĖ , viesu namsVilla VAKARĖ atrodas Palanga zaļās zonas klusā vietā pie City Stadium. Īsa pastaiga uz jūras vai pilsētas centru -15 min. Liels pagalms, skaistas priedes, nojume ar āra kamīnu.
Kaijas, viesu nams
Kaijas, viesu namsViesu māja Ziemupē, netālu no jūras. Viesu nams, telšu un piknika vietas. Pirts ar nakšņošanu 20 cilvēkiem, pirtsslotas, aromātiskas ēļļas, dabīgās skaistumkopšanas maskas, masiera pakalpojumi.
Visi banneri