Vārds LĪGO ir jauns, tikai paris simtus gadus. Senāk bija Zāļu diena un Jāņu vakars. No Līgo, Līgo cēlies šīs svinamās dienas mūsdienu nosaukums. Līgo, Līgo ir līvu valodas vārds, kas nozīmē LAI TOP. Attiecīgi izsakot līgo, līgo mēs piesaucam LAI TOP. Tāpēc saulgriežu uguns rituālos bieži vien nesaka Līgo, Līgo, bet gan LAI TOP. Līgošana ir gaisa iekustināšana, līdzināšanās, salīgšana, līganā kustība augšā un lejā, dzīvības kustība, kas vērojama arī starp sievieti un vīrieti kā dzimtas turpinājums. 

Es sakūru uguntiņu no deviņiem žagariņ
Es atnesu sausu malku, es sakuršu uguntiņu

Saulgriežu diena 

Šo laiku saucam par saulgriežiem vai saulstāvjiem. Šīs trīs dienas ap 21. jūniju saule stāv uz vietas, tā nelīgojās. Pagaida, kamēr cilvēks apdomājās ko viņam vajag un tad to visu nes visumā kā programmu kas jāpiepilda. Abi vārdi gan saulstāvji, gan saulgrieži ir pareizi teikti šajā laikā. Saulgriežus var lietot gan Ziemassvētkos, gan vasarā. Jāatceras, ka svētki mums ir tikai vieni - Ziemassvētki. Citu svētku latviešiem nav, visas pārējās ir svinamās dienas ar noteiktām darbībām.

Saulgrieži

Mūsdienās mēs neko vairs pilnībā nevaram izdarīt tā kā to darīja senatnē. Mēs dzīvojam citā laikmetā, mums ir citāda domāšana ar citiem dzīves noteikumiem. 
Šajā stiprajā laikā (20., 21. un 22. jūnijā) ir būtiski lai cilvēki turētos skaidrā prātā. Ar to jāsaprot viss, gan emociju līdzsvars, gan pārtikas un nepārtikas produktu lietošanā nepieļaut pārmērības. Svarīgi ir kontrolēt domas. Nevelti saka, ka šajā laikā ir vaļā Dieva vārti. Katra doma ko izsakām materializējas. 
Piemēram, domās sakām, ka mums ir grūti, nav naudas. Un nebūs ar nākamajā gadā naudas, jo visums nepieņem melus. Nauda ir visiem tikai cik daudz. Vai arī saka, ka mums ir slikta valdība, lūdzu Jums arī turpmāk būs tāpat. Visā pasaulē ir terorisms, lūdzu arī Tavā mājā ielauzīsies zagļi, jo domās ir izteikts, ka visā pasaulē un tava māja arī atrodas šajā pasaulē. Tik pat labi var domāt un teikt, ka manā dzīve iet arvien labāk un labāk. Tā arī būs turpmāk. 
Ir ļoti, loti, loti labi, ka kalendārs ir novirzīts pa vairākām dienām un oficiālie valsts svētki tiek svinēti ne pašā astroloģiskajā kulminācijas laikā (spēka dienās). Tā ir iegājies un mūsu kultūras līmenis ir tik augsts ka visas valsts brīvdienas pārsvarā ir degvīna un šašliku dienas. Un līdz ar to iznāk tā, ka cilvēki sadzeras alkoholu, domas un enerģijas nekontrolē, un notiek milzīgs posts uz visu nākamo gadu. Atliek vien priecāties ka šīs darbības nenotiek visspēcīgākajās dienās un ļaudis sev sagādā nedaudz mazāk raižu. Domāsim šajā laikā gaišas domas un runāsim labus vārdus.

Mūsdienu lauku mājas pagalms. Kurā vietā izvēlēties ugunskura vietu?

Pie dogmām turēties nav jēgas. Tad jau sanāk tā, ja es nevaru izdarīt tā kā senči ir darījuši, tad nekurinu ugunskuru nemaz. Tā darīt nevajag. Ir jāatceras ka ir labas vietas, vēl labākas un ekselentas vietas. Nav sliktu vietu. Ideālais variants ir pagalma tālākais labās puses stūris, skatoties no galvenās ieejas pagalmā. Tas ir mīlestības stūris. Bet jā tā nevar izdarīt, tad jāvadās galvenokārt ņemot vērā ugunsdrošību un komforta sajūtu. 
Labi ir ja var vietu izveidot uz uguns āderes, labi ir ja ir četru pušu, ja ir astoņu pušu, tad ir ideāli. Tas ir grūti izdarāms, jo mūsu jaunās sētas pārsvarā nav veidotas enerģētiski atbilstoši. 
Ir svarīga cilvēka griba, apziņa un vēlme kontaktēties ar uguni. Bet kurā vietā mājas pagalma to darīt ir individuāli risināms. Kā katrs sadzīvo ar uguni nav jāuztver dogmātiski, ir svarīgs viens noteikums - cienīt uguni.

Radam paši savu ugunskura vietu

Ja ugunskurs tiek kurināts kaut vai neitrālā vieta un vairākus gadus pēc kārtas, klāt esot vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, tad enerģētiskā vide veidojās pati. Veidojas īsais ugunskrusts. Tas ir apmēram trīs metrus rādiusā apkārt uguns vietas centram. Daba ir tik ļoti gudra, ka viņa palīdz cilvēkam justies labi, ja tik cilvēks pats to izvēlās. 
Cilvēki paši var izveidot energoinformatīvās līnijas. Deviņi cilvēki sastājas (pamīšus pieci vīrieši un četras sievietes) un kustoties, līgojoties pa saulei un pret saulei izveido apli.

Saulgriežu ugunskuri

Pēc Sarmītes vāktās informācijas un izzinot mūsu senču tradīcijas saulgriežu laikā tiek kurināti trīs ugunskuri. Ugunskuru kurināšanas laiks tiek saistīts ar saulīti. Neizmanto konkrētus pulksteņu laikus. Ir svarīgi lai neiestātos tumsa bez uguns. Uguns deg no tā brīža kad vēl ir gaišs un iestājoties tumsai arī uguns turpinātu kurties līdz saullēktam. Ugunskurs naktī ir saules aizvietotājs. Tajās vietās kur tiek kurti saulgriežu svētie ugunskuri, nekad netiek dedzināti saimniecības atkritumi un pērnās lapas, izņemot iepriekšējā gada vainagus.

Pūdele

Pirmā uguns ir kārts, jeb pūdele. Šai ugunij katrā Latvijas nostūrī var būt savs nosaukums. Uguni ceļ kārtī saimes vīrieši. Varam saskatīt līdzības ar saimes vīriešiem – uguns novietojuma forma ir uz augšu. Sava vīrišķā esība ir jātur stingri uz augšu un to pavada arī vīrišķa zīme skujiņa. Pūdeli aizdedzināja (aizšāva) ar degošām bultām. Tās ir stiprās vīriešu emocijas ar kurām aizdedzina kārtī uzlikto uguni. Ne velti mūsdienās ir saglabājies vārds nopūdelēja, laikam jau tāpēc ka gadījās arī uguns bultas aizšaut garām. 
Mūsu senči pūdeli lika ar norādi, ka mājā ciemos tiek gaidīti visi Jāņabērni. Tikai divos gadījumos nekāra pūdeli – ja mājās bija līķis vai ir izjukusi ģimene. Pūdeli lika ar domu, ka Jāņabērni dziedādami un priecādamies nes mājai, sētai svētību un pozitīvu enerģiju. Mājas saimnieki cienāja Jāņabērnus, visiem bija prieks, dalījās ar dāsnumu. Pūdele bija kā aicinājums, mēs jūs pacienāsim un jūs mums atstāsiet pozitīvo enerģiju. Tā varētu šim laikam atbilstoši komercializēti izteikties.

Saimes svētā uguns

Kā otrais ugunskurs tika kurināta uguns mājas saimes vajadzībām. Ugunskura kuršanai izmantoja deviņu dažādu lapu koku sausu malku. 
Uguns rituāla veica tikai mājas saimes cilvēki, nepiesaistot svešus. Tā bija svētā uguns. Tika ziedots ugunij, gan piesauktas visas dievības un mātes, gan izteiktas dziļas pateicības, nolikti ziedojumi un svētības iegūšana. Šo rituālu vada saimes sievietes, jo sievietes enerģija pastiprina saikni ar dievišķo enerģiju. Ir noteikums ka sieviete nedrīkst būt stāvoklī, jo enerģijas ir ļoti lielas un var kaitēt bērniņam. 
Kā stāsta Sarmīte, tad mūsdienās šo ugunskuru kurina arī priekš svešiniekiem, tikai ar vienu mērķi, cilvēkiem parādīt mūsu senču tradīcijas, lai tie var uzzināt kā šāds ugunskurs vispār ir bijis un kādas ieražas veica mūsu senči. Iznāk tā, ka ugunskurs ir gan rituālais, gan mācību uzziņas uguns. Un labi ir tas ka Latvijā šī tradīcija ar katru gadu iet plašumā un daudzi to dara. Cilvēks ir sajutis to labestību ko sniedz uguns un rodas dabiska vēlme pie tā atgriezties. Jo cilvēki īstenībā ir bez pārliecības, ka tas būtu jādara ģimenes lokā. Ir maz ģimeņu kas ir gatavi veltīt laiku un savā lokā kurināt ugunskuru. Aktīvāki mēs esam piemēram sabiedriska burziņa laikā, tad gan aktivitāte mums ir pārpārēm, bet līdzko tas ir ģimenes lokā tad parādās gausums. 
Viss uz zemes ir labs, ir tikai negatīvais uzslāņojums. Jebkurš cilvēks ir labs, bet jātiek vaļa no sārņiem. Saulgriežu uguns ir tā kas attīra. Cilvēks paliek gaišāks, mīļāks, labestīgāks. Tad kad šī enerģijas deva ir saņemta, kad viņš ir sevi sajutis kā labu, tad gaida nākošo gadu un atgriežas pie ugunskura saulgriežu laikā. 
Rituāla uguns dod svētību ne tikai sētai, bet arī apkārtnei vairāku kilometru attālumā, un jo vairāk ugunskuru, jo lielāka enerģija, kas nes labestību un svētību mūsu zemei.

Jāņabērnu uguns

Trešā uguns tiek aizkurināta no otrās uguns - saimes ugunskura. Trešo ugunskuru kurināja no saulītes rieta līdz saullēktam. Pie šī uguns sanāk visi Jāņabērni. Vakarā notiek lielā staigāšana no sētas uz sētu. Notiek alus dzeršana, lekšana pāri ugunskuram, dancošana un jautrība.

Saimes ugunskura, jeb rituālā ugunskura noformējums

Saulgriežu ugunskura noformējums ir uzrunājošs. Jebkurā gadījumā tas ir estētiski skaists un dabisks, stāsta Sarmīte. Ugunskura vidiņā uzkrauj konisko uguni. Tā ir saulītes sveicināšanas forma. Ja paskatās it kā plaknē tad vērojams trīsstūris, kas ir dievišķās enerģijas piesaiste. Apkārt uz zemes liek garenvirzienā papardes. Veidojas saules stari. Kur beidzas papardes uz zemes liek ozola zaru vītni kas ir izpušķota ar ziedošām pļavu puķēm (jāņzālēm). Līdz ar to vītne ierobežo uguni, atdala uguni no cilvēkiem, lai tie nenāk par tuvu liesmām. Veidojas estētiskais efekts. Ozola vītnei apkārt rituālā ugunskura laikā liek tautiskos rakstos izrakstītas jostas (Gudenieku jostas, Lielvārdes jostas, prievītes). Šīs jostas sanes rituāla dalībnieki, kas nu kuram ir pieejams. Jostas aptin virzienā pa saulītei. 
Tās lietas kas atrodas starp cilvēku un uguni iegūst milzīgu enerģētisko spēku, tiek svētītas. Noslēdzoties rituālam katrs savu jostu vai prievīti paņem un nes mājās. Šāda priekšmetu svētīšana ir novērota visām pasaules tautām un tādā vai citādā praktiskā izpildījumā visām reliģijām.

Ugunskura nodzēšana

Sarmīte stāsta savu ieražu, bet citviet noteikti dara savādāk un tas nav nekas slikts. Par cik šis ugunskurs tiek kurināts senču svētvietā dziļi mežā un visapkārt ir koki, tad ļaut pašam par sevi izdegt ugunij līdz galam nav prātīgi drošības apsvērumu dēļ. Tiek noņemtas jostas un prievītes. Ozola vītni pa saulītei uztin līdz ugunskura augšai kā piramīdu. Papardes arī paceļ uz augšu. Papardes un vītne sāk no iekšpuses lēnam kūpēt. Veidojas ļoti skaists aromāts. Milzīgi ietekmīgi dūmi kas griežas virpulī, kā milzīga zefīra kūka. Šie dūmi ir ļoti dziednieciski. Cilvēki stāv šajos dūmos un apdūmojās. Kad ozola vītnes zari ir sadeguši tad ugunskurā nav arī gandrīz vairs ogļu. Paliek pelnu čupiņa. Līdz ar to nekas nav aiz sevis jānovāc. Cilvēki šīs pēdējās oglītes paņem līdz uz mājām. Jo tā ir spēcīga enerģētiska aizsardzība gan lai māja nenodegtu, gan lai varētu visu gadu noturēt pozitīvu enerģiju. Oglīte gada laikā sakrāj sevī negatīvās enerģijas, kas nākošajā vasarā tiek sadedzināta saulgriežu ugunskurā. Ogle strādā kā mājas un ģimenes sargs.

Ko darīt, ja nav iespējams tikt pie dzīvā ugunskura?

Nav iespējams iziet no mājas, istabas, vai ir jāatrodas darba telpās. 
Tad ir jāsvēta uguns savā māja vai telpā kurā uzturas. Iededz svecīti un imitē ugunskuru. Var sadegt vairākas un izvietot aplī. Tikpat labi var salikt uz grīdas un arī lekšanu pār uguni var imitēt. Katrā ziņā uguns liesma tomēr būs un attīrīšanas process notiks. Ieliek vāzē pļavas ziedus, vainadziņu ar var nopirkt un uzlikt galvā.

Tiem cilvēkiem kas svinēs 23. jūnija vakarā

Var ieteikt atrast laiku un vienatnē vai kopā ar vistuvākajiem cilvēkiem klusībā pasēdēt pie ugunskura. un nedomāt neko. Uguns lieliski sakārto domas un līdzsvaro cilvēku. Tas īpaši ieteicams ja ir kādas neskaidras lietas, nevar izvēlēties kā rīkoties, tad kad jūtas saguruši, nezin kādai situācijai atrisinājumu, tad kad liekas ka problēmas ir lielākas nekā spēj ieraudzīt. Ir vērts pieiet pie ugunskura, kur jūtās labi, pasēdēt un paskatīties ugunī. Pavērot kā spēlējas uguns mēles. Jo problēmas rodas tikai tāpēc ka mēs esam uzlikuši bremzes enerģijas plūsmai. Un tad kad sēž pie dzīvās uguns tās bremzes, bloki vienkārši nodeg nost. Un pēc neilga brītiņa cilvēks pieķer sevi pie domas, o, ir risinājums un tas ir tik vienkārši. Atbildes rodas pašas no sevis.
Tāpēc ir labi ka māju pagalmos ir šīs te ugunskuru vietas, kur var uguni sakurt ne tikai Saulgriežu laikā, bet arī jebkurā citā laika, kad rodas vēlme pašam sev palīdz. Jo jebkurā gadījumā ugunskura spēks ir daudz lielāks par sveces spēku. Uguns kas barojās no malkas ir vēl stiprāka par vaska sveces uguni. No tā ar ko mēs uguni barojam ir atkarīga uguns enerģija un spēks. Kaut vai telpā saliekot uguntiņu no deviņiem dažādiem žagariņiem, uguns spēks būs stiprākas par sveces uguni.  

Tie cilvēki kas ir gatavi šajās dienās godināt uguni parasti var atbrīvoties no darbiem un veikt šo uguns rituālu. Parasti jau ir tā ka pirms Līgo valsts svētkiem darba dienas tiek pavadītas ar nelielu atdevi, pārsvarā tas tiek nelietderīgi pavadītas. Varbūt pareizi vien ir ka daļa cilvēku izvēlas šādā veidā savu laiku pavadīt – domājot par visa nākoša gala piepildījumu. Un izteiciens, man nav laika, nav patiesība. Ja cilvēks patiesi grib, atradīsies laiks. Viss ir atkarīgs no attieksmes, ko mēs gribam, un ko negribam darīt.