Latvju sēta Saulgoži. Pirts, viesu nams. Telpas svinībām līdz 100 cilvēkiem.
Latvijas karteMeklēt kartēMeklētājsKatalogsSludinājumiLasītavaMani datiReklāma

Naukšēnu Nāras atklāj sezonu

25.05.2009
Sandra Stumbre
www.latvijaspirts.lv
Atpūta, izklaide, tūrisms

22. maijā Naukšēnos, viesu namā „Nāras” pulcējās Vidzemes mediju pārstāvji uz viesu nama sezonas atklāšanu. Biedrību „Latvijas pirts” šajā pasākumā pārstāvēja Baiba Leja, Sandra Stumbre un Gvido Zinkevičs. Atpūtas centrs "Nāras" atrodas pašā Naukšēnu centrā, Rūjas upes krastā, bijušā spirta brūža ēkā, 156 km no Rīgas, 50 km no Valmieras.

Pirts viesu mājā

Kā jau pasākuma pieteikuma programmā tika rakstīts, tad šis pasākums tika orientēts uz praktisku sajūtu gūšanu. Mūsu Rīgas kompānija izbraucot bija pacilātā noskaņojuma, jo ne tik bieži tiekam aicināti ciemos pie pirtnieka uz sezonas atklāšanu. Ar lielāko prieku devāmies atbalstīt Aivaru. Jāatzīst, ka Aivara piedāvātie pakalpojumi Nārās ir veiksmīgs piemērs kā pirtnieka pakalpojumi ir integrēti tūrisma objekta pakalpojumu klāstā. Visu cieņu Aivaram! Laiks mainīt uzskatus, ka pirtnieku pakalpojumi savu klientu atrod tikai Rīgā vai Jūrmalā. Zinoša un daudzveidīgi radoša pieeja šai lietai garantē panākumus arī visnotaļ lielākā attāluma no galvaspilsētas.

Plānotajā laikā viesi sapulcējās un plašāku stāstījumu par Naukšēniem uzzinājām, no Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja Arņa Ozoliņa.

Plosts un plostošana pa Rūjas upi

Iepazinušies ar Naukšēnu vēsturi un tūristiem piedāvātajiem labumiem, padzēruši kafiju un iestiprinājušies ar plātsmaizēm devāmies uz plostu. Nāru saimnieks braucienu ar plostu "RUHJAS DONALDS" pa Rūjas upi piedāvā 2,5 stundu garumā. Ir iespējams veikt arī ne tik ilgu braucienu, piemēram, uz plosta pavadīt tikai 40 minūtes. Viss atkarīgs no viesu vēlmēm. Papildus uz plosta jaukās Nāru saimnieces piedāvā nobaudīt šašliku. Uz plosta ērti jutīsies līdz 20 cilvēku, lielākam skaitam būs jārēķinās ar slapjām kājām. Protams, vasaras karstajā saulē šāda veldze būtu pat noderīga, bet šajā braucienā, kad mūs vēl negrib atstāt vēsie pavasara vēji, laikam jau nē un mēs sastādījām kompāniju tā kā saimnieks ieteica. Neaizmirstam paņemt līdz kroga saimnieci ar šašliku piederumiem, Valmieras minerālūdeni, saimnieku, stūrmani un varam doties braucienā.

Krastā gan tiek aizsūtīti četrkājainie Nāru iemītnieki – baltais labradors un jaunais kucēns. Te gribu atgriezties pie mūsu pirmās ciemošanās reizes Nārās janvārī. Tad vilcenītei dzima pirmie kucēni un tikām krustvecāku kārtā. Nu jau mūsu krustbērns ir gana paaudzies un lielās ķepas liecina par kārtīgu mājas sargu izaugam. Jauki atgriezties uz vietu kur gaida un atceras.

Laika apstākļi mūs nelutina, palaikam smidzina sīks lietiņš un saulīte neparādās. Bet visi esam labā noskaņā un baudām Rūjas krastu zaļo rotu. Naukšēnos vēl ievas zied, saisti. Ko esam nokavējuši Rīgā, to vēl var paspēt Naukšēnos, jo tur daba mostas aptuveni divas nedēļas vēlāk. Arī ceriņi ir vēl tikai prāvos pumpuros. Krasta purenes gan ir izplaukušas un zeltaini mums uzsmaida saulītes vietā.

Uz plosta Gvido uzsāk sarunu ar mediju pārstāvjiem par pirts pakalpojumiem. Baiba piebiedrojas sarunai un iesaistās diskusijā, kas un kā labāk darāms pērtuvē. Visi pēc saunas atzīstam, ka nav vienādas pirtis un vienādu pirtnieku, arī teikt kas labs un kas slikts saistībā ar pēršanu būs nevietā. Viss ir pašam jānobauda un jāsajūt. Kaut gan sniedzot pēršanu kā pakalpojumu ir tomēr jāmāk veiksmīgi sabalansēt procedūras ilgumu ar manipulāciju skaitu un veidu. Veicot komercpakalpojumu pats galvenais ir prasmīgi apkalpot klientu, lai tas neizjustu diskomfortu, bet tajā pašā laikā būtu ievērotas arī pirtnieka komercintereses. Vienas receptes viesiem nav, tāpēc esam priecīgi būt atkal Naukšēnos un diskutēt par šiem jautājumiem. 

Brauciena laikā mūsu skatienam paveras lielā bebru māja. Tā ir iespaidīga un Aivars zina stāstīt arī bebru stāstus. Bet tos mēs neatstāstīsim. Brauciet paši klausīties! Muzeju nakts laikā viesi tikuši vadāti pa upi, kurā spīdējušas peldošās sveces. Plosta stūrmanim tad esot bijis saspringtāks brauciens, jo plosts veiksmīgi bijis jāvada starp svecēm. Lielos svētkos no plosta šaujot arī salūtu, kas pārlīst pār Rūjas upi. Romantika, skaisti, un interesanti! 

Atgriežoties Nāru ostā mūs sagaida četrkājainais draugs baltais labradors. Tas gan ir lielāks nekā mūsu krustbērns un daudz aktīvāk uzvaktē smaržas ceļu no šašliku cepšanas vietas. Mazais laikam devies diendusā pie mammas vilcenes. Neizdevās sabildēt, būs vien jābrauc atkal ciemos!

Kadiķis iederas pie pirts

Izkāpuši krastā mūs sagaida nākošā aktivitāte. No Igaunijas atvestais kadiķītis tā vien prasās iestādīt Nāru zemē. Sacīts, darīts. Gvido kā biedrības vīrišķā spēka pārstāvis ņem rokā lāpstu kopīgi ar saimnieku, protams, klāt esot četrkājainajam saimnieka aplīgam un nolūko vietu. Tā mums nezinot, varbūt iepriekš saimnieku ieplānots, var būt arī nē. Tas paliek noslēpums. Mēs tiekam vēl pie viena krustbērna. Nu mums pašiem savs pirts kadiķītis Naukšēnos. Iestādām, aplaistam un novēlam lai ar dievpalīgu aug dižs un ražens. Gvido gan solās biežāk braukt ciemos, jārūpējas par savu krustbērnu. Būs jābrauc laistīt. Tas mums vieš cerības, ka Naukšēnos drīzumā būs jaunas pirts procedūras un nebūt ne sliktākas kā lepnākajos Jūrmalas SPA salonos. Turēsim Gvido pie vārda un gaidīsim jaunumus!

Vieglu garu

Nu laiks pirts baudai un mediju pārstāvji tiek aicināti uz pirti. Tur Aivars mūs iepazīstina ar šīs sezonas jaunumiem. Pirts procedūru klāstam ir pievienotas zilo mālu maskas un vargāna skaņas, pēc remonta atvērta mazā pirtiņa. Nārās tiek piedāvātas divas pirtis. Liela pirts ar žadeīta pirts akmeņiem „Aiz Anniņas lodziņa” un mazā ģimenes pirts „Pie Babas”.

Latvijas zilais māls

Zilo mālu maskas Aivars uzliek pēc pēršanas ar slotiņām, kā vienu no noslēdzošajām procedūrām. Sabildēt procesā mums neizdodas, jo māli ķermenim tiek uzklāti pērtuvē, bet pērtuves lodziņam aizkariņi salikti. Aivars saka, kaut kas jau pirtī lai paliek noslēpumā tīts un ne jau viss ir domāts svešu acīm. Ir jāievēro emocionālā saikne, kas veidojas starp pirtnieku un klientu. Protams, mēs visi to respektējam un pacietīgi gaidām no pērtuves iznākam laimīgi smaidošo žurnālisti no Gulbenes laikraksta. Izskatās, ka sajūtas ir ļoti labas, jo dalīties uzreiz iespaidos viņai nemaz negribas. Jauki, meitene labi jūtās un pirtnieks saņēmis savu labāko samaksu par darbu – apmierinātu klientu.

Vargana skaņas

Vēl sezonas jaunums ir pēršanas laikā sadzirdēt vargana skaņas. Pēršanas procedūras laikā talkā nāk Guntis Ezers. Guntis ir apguvis vargana spēli un zināšanas smēlies aiz Urālu kalniem, pie īstenajiem šamaņiem. Šo procedūru mums izdodas iemūžināt. Vidzemes televīzijas operators arī tiek laist pērtuvē un tiek iemūžinātas arī vargana skaņas. Skaņas ir iespaidojošas, nemaz nerunājot par sajūtām kas rodas peramajam uz lāvas. Mūs pārējos priekštelpā šīs skaņas viennozīmīgi uzrunāja un neatstāja vienaldzīgus. Gan spēlētājus, gan klausītājus vienmēr vilinājusi vargana teiksmainā, citā domāšanā vedošā, civilizētu cilvēku reizēm pat biedējošā skaņa. Latvijā lielākoties varganu vairs nepazīst. Nosaukt to vārdā var tikai retais – vairāk zina kā instrumentu, ko, pieliekot pie mutes un strinkšķinot, spēlē čukčas.

Pēc pēršanas, kad Guntis ir nedaudz atpūties interese par varganu rodas arī Gvido. Guntis labprāt parāda varganu un lēnām nodemonstrē spēles māku. Gvido atliek vien pamēģināt to izdarīt. Izrādās nemaz tik vienkārši tas nav. Iespējams Gvido padosies kārdinājuma un arī iegādāsies varganu. Varēs kādā citā pirts tūrē saspēlēties.

Labas prakses pirts vieta

Kā pateicību par ieguldīto darbu veiksmīgu kvalitatīvu pirts pakalpojumu sniegšanā Nārām, pirtniekiem Aivaram un Guntim svinīgi pasniedzam biedrības apliecinājumu „Labas prakses pirts vieta”. Nāras ir pirmā vieta, kas saņem šādu biedrības liecību. 

Ar šo dokumentu mēs vēlamies pirts apmeklētājiem, tūristiem un citiem interesentiem snieg papildus informāciju par labām pirtīm un prasmīgiem pirtniekiem. Nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert šo apliecinājumu kā sertifikātu vai kā citādi nosauktu dokumentu ar vērtēšanu, kritērijiem utt. Šis ir rakstiski izteikt paldies, cilvēkiem kam rūp pirts tradīcijas Latvijā un tās veiksmīgi piedāvā arī kā pakalpojumu. Domājams, ka šāds apliecinājums apmeklētājiem, klientiem un tūristiem radīs papildus pozitīvas emocijas un mazinās neziņu par to kas pirtī sagaida. Šis izteiktais paldies, būs kā neliels pirts un pirts pakalpojumu kvalitātes garants.

Pirts laiks ir beidzies un mūs viesmīlīgi uzņem Nāru kroga saimnieces ar siltu palaunadzi. Paēduši un iedzēruši uzmundrinošu kafijas devu atvadāmies un dodamies mājup. Vēlam veiksmi saimniekam, labu augšanu saviem krustbērniem un pamājam uz drīzu atgriešanos.

Mūzikas instruments vargans palīdz ārstēt dvēseles slimības. 

Vargāns (vargans, bandura, duceklis, vargas, zoba). Saglabājušās nelielas rakstiskas ziņas par tā spēlēšanu XIX gs. otrajā pusē. Latvijā vargans, iespējams, ienācis caur vāciešiem vai tatāriem. Vargāns sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū. 

Par savu nacionālo instrumentu varganu sauc daudzviet pasaulē – Eiropā, visā Āzijā un arī Okeānijā. Ķīnā, Vjetnamā, kā arī Indonēzijā, Melanēzijā un Jaungvinejā vairāk izplatīti bambusa vargani. Centrālāzijā sastopami gan metāla, gan bambusa vargani, savukārt Eiropā – galvenokārt tikai dažādu metālu vargani. 

Eiropā senākie atrastie vargani ir saglabājušies no mūsu ēras sākumposma. 18. gadsimts tiek dēvēts par vargana zelta laikmetu Eiropā. Spēlējot varganu, jaunie cilvēki pauda savas jūtas daiļajām dāmām. Speciāli varganam komponēti skaņdarbi. Austriešu komponists, ērģelnieks un viens no Bēthovena mūzikas skolotājiem Johans Georgs Albrehtsbergers ir sarakstījis vairākus koncertus varganam un orķestrim. Jakutijā 1990. gadā tika izveidots pirmais varganu muzejs Krievijā. 1992. gadā tika nodibināts starptautisks vargana mūzikas centrs.

Spēlēšanas laikā vargana metāla rāmīti ar vienu roku stingri tur pie zobiem, piesedzot instrumentu ar lūpām tā, lai netraucē mēlītes svārstībām. Ar otras rokas rādītājpirkstu vai īkšķi rausta mēlīti aiz ūsiņas. Skaņas veidošanā piedalās mēle, mutes dobums, rīkle un visa elpošanas sistēma. Izcilais jakutu vargana spēles virtuozs Ivans Aleksejevs uzskata, ka ir 12 pamatpaņēmieni. Izmantojot bagātīgo paņēmienu klāstu, izpildītājs var sasniegt svarīgāko mūzikas izteiksmes līdzekļu – ritma, melodijas un harmonijas – īpašu tēlainību.

Ieskaties aiz Anniņas lodziņa

Pieklauvē pie lodziņa un nāc iekšā. Iepriekš gan uzvelc aitas vilnas pirtscepuri, lai nepārkarst galva un ir skaidras domas. Pirts „Aiz Anniņas lodziņa” aicina ar labu garu, smaržīgām slotām un kārtīgu pērēju. Pirts patiesībā ir sena, taču tikai tagad augšāmcēlusies un ieguvusi savu vārdu. 

Sena teika stāsta: „Ruhjas upes krastā, augšpus Naukšēnu muižas, kur ietek auksts strauts ar īstu minerālūdeni, reiz stāvēja guļbaļķu pirtiņa. Pirtniece Anniņa sējusi īpašas slotas – sievām no ziedošiem ābeļzariem un nātrēm, vīriem – no ozola un kadiķu zariem ar kādu deviņvīru spēku pa vidu. Tik pirtiņa arvien zemāk un zemāk grimusi Ruhjas upes avotainajā krastā, bet Anniņa vairs nav spējusi nest ūdeni nēšos no upes līča. Tā kādu dienu pirtiņa pavisam iegrimusi zemē, un arī par pirtnieci visi piemirsuši.” 

Ruhjas upes krastā 1881.gadā tika celts muižas alus brūzis, kādus gadus vēlāk arī spirta brūzis. Krodziniekam Aivaram, skalojot „Nāru” pirts baseinu, licies – zem ūdens tā kā jumts, tā kā spāru gali. Tad nu laiduši ūdeni arī nost – un, skat, - Anniņas pirtiņas jumts tepat vien visus šos gadus bijis. Mazliet parakuši, mazliet pamatus pacēluši un, re – pirtiņa kā pirms 150 gadiem stāvējusi, tā arī tagad - nu tikai iekš „Nāru” kroga. 

Meklējot Cilvēkmuzejā, atrastas arī Anniņas pirts receptes. Lūk, dažas: „Kad ar nātrēm izpušķo laidara vārtus, tad raganām izdzeļ acis. Kad sāpot galva, mazās nātrītes jāpiesien pie pieres un sāpes drīz mitēšoties. Nātres ir derīgas pret kaulu sāpēm - kad cilvēks pirtī labi izsutis, tad ar tām jānoperas.” 

Vēl pirtī „Aiz Anniņas lodziņa” saglabājušies mūspusē neredzēti akmeņi – tādi zaļgani pelēki – saucas žadeīti, vesti no dziļas Krievzemes. Iekšā šie akmeņi var slēpt īstu dārgakmeni, bet pirts gaisu spēj darīt vieglu, krāt un ilgi atdot siltumu, neplaisāt, pat lejot virsū ledusaukstu avota ūdeni. Cilvēkam kaitīgo smago metālu žadeītā ir 50-100 reižu mazāk, nekā citos pirts akmeņos. Žadeītam tiek piedēvētas daudzas dziednieciskas un pat mistiskas īpašības. Daudzas tautas šo akmeni vērtē augstāk par zeltu, bet ķīnieši un tibetieši lieto kā enerģētisko stabilizatoru un arī pret neauglību.

Tik pieklauvē pie lodziņa un nāc iekšā – ja vien pirts vējlukturis deg – zini, pirts gars ir īstais un jau kāda smaržīga slota ir gatava Tevi pērt, masēt un atjaunot.

Mulgimā (Muļķu zeme) vēsturisks novads Dienvidigaunijā, robežojas ar Naukšēnu novadu.

Naukšēnu pagasts (jeb vaka) plešas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā 7 km uz austrumiem no Rūjienas un robežojas ar Igauniju. Gandrīz ik vietā strāvo aizgājušo senlaiku dvesma - gan Naukšēnu muižā un Cilvēkmuzejā, gan baronu fon Grotes kapličā un Kābeles pilskalnā, gan Piksāru baznīcā un, iespējams, skaistākā Latvijas ozola - Dukurozola lapotnē. 

16.gadsimta beigās Rūjas upes krastā sāka veidoties Naukšēnu muižas apbūve. Pašreizējo izskatu muižas kungu ēka ieguva 1843. gadā un tā ir raksturīga ampīra stila celtne. Muižas kungu māja, zirgu stallis, klēts, pulksteņtornis jeb siernīca un parks ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pretī muižas kungu mājai atrodas čalojoša strūklaka un soliņi, uz kuriem var atpūsties. Muižas parkā aug reti sastopami koki, tādi kā korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava. 

2005. gadā vēsturiskā izskatā atjaunota parka estrāde. Dziļāk parkā apskatāmas arī barona fon Grotes dzimtas kapenes, no kurām līdz mūsdienām gan saglabājušās tikai drupas. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā muižas pilī atradās zēnu audzināšanas iestāde, padomju varas gados- arodvidusskola. 

Mūsdienās atjaunotajā muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni". Muižas ēkā atrodas Naukšēnu Cilvēkmuzejs, kura mērķis ir savākt un saglabāt, kā arī iepazīstināt viesus ar interesantiem cilvēkiem, kas dzīvojuši Naukšēnu pagastā. Muzejā aplūkojamas Marijas Muzikantes darinātas lellītes 30 dažādu novadu tautastērpos. Tā ciemos aicina www.naukseni.lv

Nāras, viesnīca - atpūtas komplekss

Nāras, viesnīca - atpūtas komplekss

Nāras, Naukšēni, Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, Latvija, LV-4244
(+371) 29431081
(+371) 64268194
Latvijas karte - atrašanās vieta

Raksts apskatīts : 9270 reizes.

Monilaite-Thomeko, SIA, iepakojumi
Monilaite-Thomeko, SIA, iepakojumiMONILAITE THOMEKO OY piegādā iekārtas un palīgmateriālus tirdzniecības un HoReCa uzņēmumiem, kā arī nodrošinās iekārtu tehnisko servisu Somijā un Baltijā.
Stila Elements
Stila ElementsUzņēmums Stila Elements ir klasisku dekoru eksperts, kas palīdz veidot elegantus interjera un eksterjera dizainus izmantojot tādus materiālus kā koks un ģipsis.
Vecliepas, brīvdienu māja
Vecliepas, brīvdienu mājaVecliepas, Ventas upes krastā. Makšķerēšanas un sportošanas iespējas. Telpas svinībām. Mājiņas ar terasi un grilu.
Guļbūves - Pirtis, kokapstrāde
Guļbūves - Pirtis, kokapstrādeKvalitāte ir mūsu galvenais mērķis! Guļbūves, Dārza mājas, Pirtis. Visus produktus izgatavojam arī pēc individuāla pasūtījuma.
Kalēji, atpūtas vieta
Kalēji, atpūtas vietaAtpūtas vieta Kalēji. Jūra - 100 m, Liepāja - 25 km, Ventspils - 90 km. Namiņi gimenēm, telšu vietas, piknika vietas.
Otrā Elpa, labdarības veikals
Otrā Elpa, labdarības veikalsLabdarības veikals, kurā var nodot sev vairs nevajdzīgas, bet citam lietderīgas lietas, apģērbus, apavus, grāmatas. Ieņēmumi no pārdotām mantām, tiek novirzīti dažādiem labdarības/sociāliem projektiem. Katrs pircējs var balsot par to, tieši kurš projekts saņems finansējumu tajā mēnesī.
Ķekaviņas Līči, pirts - atpūtas komplekss
Ķekaviņas Līči, pirts - atpūtas komplekssAtpūtas kompleks atrodas 3 km no Ķekavas centra, klusā un ļoti skaistā vietā, blakus upei Ķekaviņa. Kamīnzāle, pirts, dabas takas.
L.Sirsniņa, mēbeles
L.Sirsniņa, mēbelesL.Sirsniņa. Liela darba pieredze visa veida mēbeļu restaurācijā. Mīkstās, ādas, biroja, retro, korpusa mēbeles. Aizkari.
Wooden Frog, SIA
Wooden Frog, SIA"Koka Varde" ir amatnieku un mākslinieku roku darinājumu veikaliņš, kura durvis apmeklētājiem tika atvērtas 2003. gada maijā. Pašreiz veikals mīt Rīgā, klusajā un mājīgajā Akas ielā 2
Alejas projekti, SIA
Alejas projekti, SIAAlejas projekti sniedz pakalpojumus apzaļumošanas un labiekārtošanas jomās. „No projekta līdz ziedošam dārzam” .
Visi banneri