Latvju sēta Saulgoži. Pirts, viesu nams. Telpas svinībām līdz 100 cilvēkiem.
Latvijas karteMeklēt kartēMeklētājsKatalogsSludinājumiLasītavaMani datiReklāma

Man ir tā laime dzīvot brīnumzaļā Latvijas stūrītī

16.06.2009
Inta Brikmane, no www.latvijaspirts.lv materiāliem
www.viss.lv
Viss mājaiViss par pirti

Labība un zāle, pa kuru tiek bradāts līdz Jāņu dienai, uzceļas atkal gaisā. Un paši Jāņa bērni ir auglības un svētības nesēji, tāpēc visi lauki, tīrumi un dārzi, kur viņi gājuši pāri, ziedēs un dos labu ražu.
(Latviešu tautas ticējums)

Kas tad ir īstās jāņuzāles?

Kurzemē, Zemgalē un vietām arī Vidzemē par īsto jāņuzāli sauc madaru. Vidzemē, Latgalē un Kurzemē iecienīta jāņuzāle ir nārbulis jeb zilgalvīte. Savukārt divšķautņu asinszāle ir īstā latgaliešu jāņuzāle. Bet visā Latvijā vienlīdz tautā izplatīts ticējums, ka vībotne, paparde, sarkanais āboliņš un buldurjānis ir jo labas jāņuzāles.

Man ir tā laime dzīvot brīnumzaļā Latvijas stūrītī, kas dāsni svētīts ar augu daudzveidību.
Atnākusi Zāļu diena, sācies lielais ziedēšanas skurbulis. Visapkārt dīgst, aug, zaļo, cero, kuplo, zied un zied.

Jāiet zālītēs!

 Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Vai tā nātre, vai paparde,
Suņu burkšķi, zemenāji...



Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš...

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Ērkšķu lapa, dadžu lapa,
Purā plūkta papardīte...

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Gan skostiņa, gan skalbīte,
Gan baltais vīraksnīts...

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Zilgalvītes, repējumi,
Buldurītes pastarpām...

Es ticu, ka atradīšu tieši to, kas man vajadzīgs.
Un atrodu tepat, izbradājot savas pļavas, mežus, grāvjus un brikšņus. Un tad atkal atnāk īpašā Zāļu raganas sajūta, sevišķi, kad esi sevi kronējusi ar lielo jāņuzāļu vainagu. 
Šodien vāktais ir visspēcīgākais, visvērtīgākais, visiedarbīgākais.
Šodien gaismas daudz, diena gara un es eju.

Es uzgāju sev priekšā
Ziedu pļavu nenoplūktu;
Nevarēju pāri kļūt,
Ni apkārt aptecēt.
Kad pieplūcu ziedu sauju,
Tad varēju pāri kļūt. 

Būs tējām, būs pirtsslotām vai vienkārši būs prieks kādam dāvināt.
Klasiskais pirtsslotas bērzs patlaban ir vissmaržīgākais, jaunās lapiņas ir maigas.
Tāpat arī liepu, alkšņu, pīlādžu, vītolu, apšu, lazdu un citu koku un krūmu zari.
Tos sienu lielos saišķos, katru atsevišķi, un žāvēju lielajā siena šķūnī, augšā pie sijām. Tu ir caurvējš un saules stari netiek klāt. Tās ir sagataves slotām. 
Parasti jūnijā pļavās un ceļmalās zied raspodiņi, āboliņš, nārbuļi jeb zilgalvītes, dedestiņas, madaras, pīpenes, rudzupuķes, baldriāns un visas citas dziesmās minētās jāņuzāles. 


Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte
.

Vībotnes un vīgriezes Jāņos gan vēl parasti nezied, bet pumpurotās atvases pirtsslotai ir jau derīgas.
Šajā saules kulminācijas brīdī jāvāc viss, kas zied vai tūlīt ziedēs. 
Arī ozolam lapas dažu gadu ir gaužām maigas, bet jāņuzāļu slotā kopā ar citiem augiem būs stipras diezgan.
Ozolzarus slotām tā nopietnāk varēs ievākt jūlija beigās, augustā.
Arī ziedu saišķus žāvēju katru atsevišķi. Tāpat smaržīgās kalmes, bez kurām nav iedomājama Zāļu dienas pirtsslota, jāvāc Zāļu nedēļā, pirms Jāņiem.
Nātres gatavojas ziedēt – īstais laiks tās saplūkt. Turpat grāvī atrodu arī brīnumzālīti – vārnkāju. Slotā iekšā!

Pirtsslotas jāsien no Jāņu dienas pušķiem Vecā mēnesī, tad āda neniez pēc pēršanās.
(Latviešu tautas ticējums)
Pirtsslota jāgriež un jāsien jaunā Mēnesī, tad lapas nenobirs, slota būs laba un stipra.
(Latviešu tautas ticējums)



Ļoti aromātiskas ir jaunās upenāju atvases tieši pirtsslotas garumā. Labi noder upenāji, kas “aizgājuši” savvaļā, tāpat arī avenāji. Ja tos apgriež jaunā Mēnesī, tie ataug neticami ātri.
Brīnumsmaržīgs augs ir senlaikos iecienītais, katrā lauku mājā audzētais lupstājs. 
Šajā ziedēšanas laikā iespējami vairāk vajadzētu izmantot augus svaigā veidā gan pirtsslotās, gan kompresēm, gan zāļu paklājiņiem pirtī uz lāvas. Sevišķi tādus augus, kurus grūti saglabāt ziemai. Visparastākā dārza nezāle gārsa ap Jāņiem ir pirms ziedēšanas plaukumā, mīksta, smaržīga un lieliski noder pirts lāvas paklājiņam.
Uz gārsas mēdzu noklāt kalmes un nedaudz papardes, tāpat arī kādu sauju pļavas ziedu – sarkano āboliņu vai smaržīgās madaras.

Jānīšam cisas taisu
No visām zālītēm:
Paparkstiņu, madariņu,
Āboliņu, dedestiņu,
Vēl smildziņa kalniņā,
To pieliku pagalvī.


Ap Jāņiem ir īstais laiks nopļaut kādu ziedošu pļavas stūrīti smaržīgam mīkstam sienam, kuru ziemā varēs izmantot lāvas paklājam, iepildot rupja linaudekla apvalkā, kas uzšūts lāvas lielumā.
Īpaši labs ir baltā āboliņa atāls. Sažāvētajam sienam var pievienot sasmalcinātas kalmes smaržai.
Arī lāvas pagalvja spilvena pildījumam var sagatavot smalku sienu, papildinot ar aromātiskajiem augiem – raudeni, izopu, piparmētru vai citronmelisu, kas būs ievācami nedaudz vēlāk.
Pirtsslotu sagataves glabāju labi vēdināmā šķūnī un rudens pusē, kad laukos nekas vairs nav vācams, varu siet pirtsslotās. 
Veidojot pirtsslotiņu, augus lieku kopā tā, lai tie savstarpēji sadzīvotu un to iedarbība būtu spēcīgāka – tonizējoša, nomierinoša vai enerģētiski spēcīga.
Viss atkarīgs, kādam nolūkam paredzēta slotiņa, un arī no cilvēka, kam tā domāta.




Dievkociņi, biškrēsliņi,
Jaunu meitu Jāņuzāles;
Puišiem oši, puišiem kļavi,
Puišiem zaļi ozoliņi.
Asi dadži, sīkas nātres
Jaunu zēnu Jāņuzāles;
Papardītes, vībotnītes
Vecu ļaužu Jāņu zāles.


Svarīgākais ir laikus savākt augus, tos labi izžāvēt un tikpat labi saglabāt līdz ziemai.
Sienot jauktās pirtsslotas, būtu jāievēro, ka daži augi ir mīksti un lunkani, piemēram, nātres, papardes, lupstāji.
Tie slotā jāsien kopā ar stingrākiem koku, krūmu zariem, vēlams slotas vidū, apkārt liekot stingrus zariņus. Tas attiecas gan uz zaļiem, gan žāvētiem augiem.

Aiz kalniņa dūmi kūp.
Kas tos dūmus kūpināj?
Mīļā Māra pirti kūra,
Dieva dēlus gaidīdam.

Ja pirts un rutku nebūtu, tad visi dakteri ar zelta ratiem brauktu.
(Latviešu tautas ticējums)

Pirtiņa kuras.

Svaiga slota tūlīt pirms lietošanas iemērcama remdenā ūdenī, īpaši tā nav jāsagatavo, bet žāvētu augu slotu vislabāk iemērkt vēsā ūdenī pirms pirts kurināšanas.
Kad pirts būs izkurējusies, arī pirtsslota būs atvilgusi un labi lietojama. Ja nu gadās neparedzēta došanās uz pirti un vairs nevar paspēt slotu izmērcēt, tieši pirms lietošanas tā jāiemērc karstā, bet ne vārošā ūdenī uz 10–15 minūtēm, jāpasautē uz pirts krāsns akmeņiem pirms lietošanas.
Pirts telpas aromatizēšanai sienu nelielas aromātisko augu slotiņas, kuras var izmantot arī kā kompreses.
Šim nolūkam var izmantot nelielus upenāju vai smaržīgās papeles zariņus, vībotnes, raudenes, piparmētras, kliņģerītes, izopu, timiānu un citus aromātiskos augus.

Labvakar, pirtiņ!


Pirtī ieejot, senāk teica: “Labvakar, Pirtsmāte, vai gaidīji arī mani? Vai būs silts ūdens, mīksta slotiņa, labs gariņš?”
(Latviešu tautas ticējums)

Kad izkurina pirti, jāizņem no krāsns apdegumi un jāpiesprauda kurmju rakumi, tad kurmji vairs zemi nerokot.
(Latviešu tautas ticējums)

Pirts ūdens nedrīkst uzvārīties, jo tad niez miesa.
(Latviešu tautas ticējums)

Pirtī jāiet vecā Mēnesī, tad neniezēs āda.
(Latviešu tautas ticējums)

Ja iet pirtī, tad vajagot teikt: “Kašķis mežā, vilks pirtī!”. Tad nekas nepielīpot.
(Latviešu tautas ticējums)

Kad pirts izkurināta, pirts kūrējs uzmet garu, teikdams: “Šis kausiņš gariņam!” 
(Latviešu tautas ticējums)

Pirtī garu metot un peroties saka: “Sūrums ārā, saldums iekšā!”
(Latviešu tautas ticējums)

Pērējam pateicas ar šādiem vārdiem: “Paldies, paldies, kas pirtiņu kūra, kas ūdentiņu nesa, malciņu cirta! Paldies par lāviņas mazgāšanu, slotiņas siešanu, paldies, paldies!”
(Latviešu tautas ticējums)

Sievietes parasti sacīja: “Paldies, paldies, puķīte, rozīte, ezera zālīte!”
(Latviešu tautas ticējums)

Kad meita grib vīru dabūt, tai, pirtī peroties, jāskaita šie vārdi: “Dieviņ, dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu kā pirts gariņu, kā pirts slotiņu, kā liepas lapiņu. Ne pīpju pīpētāju, ne ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandvīna dzērājiņu!”
(Latviešu tautas ticējums)

Kad pirtī mazgājas, nevar viens otru vārdā saukt un nevar prasīt ziepju, bet jāsauc p. p. puika, palaidne un t. t., un jāprasa suņa sūdu jeb citādi. 
(Latviešu tautas ticējums)

Kad ļaudis pirtī izģērbušies, tad saukušies par vilcēniem, jo tai brīdī esot nešķīstā stāvoklī un neesot cilvēka vārda cienīgi.
(Latviešu tautas ticējums)

Pirtī nevar runāt par degšanu, lai neizceļas ugunsgrēks.
(Latviešu tautas ticējums)

Pirtī nedrīkst mīzt, tad acis asaro un rokas svīst.
(Latviešu tautas ticējums)

Pirtī, tāpat kā baznīcā, nedrīkstot nelabi izturēties (pirst).
(Latviešu tautas ticējums)

Pēdējais ūdens, kas paliek pirtī, ir derīgs pret visādu ļaunumu pie cilvēkiem un lopiem.
(Latviešu tautas ticējums)

Ja no pirts atnācis, atrod kādu slotas lapu pie miesas, tā jāapēd, lai būtu laba veselība.
(Latviešu tautas ticējums)

“Lai celtos godā un slavā un šķīstītos no visa ļaunā, kad beidz mazgāties, jāceļas stāvus, jālej sev virsū ūdens un jāteic: “Ūdens uz zemi, es uz augšu slavā, šķīstībā un godā!”
(Latviešu tautas ticējums)

Nopērušās vecās sievas, pirti godājot, nometās ceļos uz lāvas beņķīti, noskaitīja tēvreizi, nobučoja lāvu un slotu. Nevienam neļāva pirtī kliegt, aurot vai dziedāt. No pirts izejot, pārmeta krustu un teica: “Peries nu, mīļā Māra, mūsu pērtā gariņā!”
(Latviešu tautas ticējums)

Kad beidz pērties un mazgāties, jānomazgā lāva, jāatstāj ūdens un slota, jāuzmet vēl gars, lai Laima nāk mazgāties.
Senāk sievas teica tā: “Peries, Laimiņ, māmiņ, 
ar saviem dēliem, meitām, ar zelta slotiņu, ar sudraba lapiņām.”
(Latviešu tautas ticējums)

Pirtī nevajag kreklam pogas pogāt cieti, tad ātri viss aizmirstas.
(Latviešu tautas ticējums)

Lai ļaunums nepiesistos, pirtī ģērbjoties vajagot vienmēr drēbes gabalu ačgārniski uzvilkt.
(Latviešu tautas ticējums)

 No pirts atnākot, jāapēd kumoss maizes, lai nesvīstu.
(Latviešu tautas ticējums)

Latvijas pirts, biedrība

Latvijas pirts, biedrība

Rīga, Latvija
(+371) 26346226 - Sandra

Raksts apskatīts : 10319 reizes.

Kandavas novada muzejs
Kandavas novada muzejsKandavas novada muzejs dibināts 1995.g., ēka celta 19. gs. otrajā pusē, muzejā skatāma ekspozīcija “Mēs savai pilsētai”, stāsti par telefona attīstību un pastu Kurzemē, kā arī atmiņas par PSRS laiku “Sarkanajā stūrīti”.
Jaņa Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzejs, muzejs
Jaņa Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzejs, muzejsŠodien muzeja kompleksā ietilpst četras ēkas, kurās izvietoti - muzeja krājums, mākslas izstāžu zāle, vēstures izstāžu zāle un administrācija. Muzeja sākums meklējams 1947.gadā, kad pieņemts lēmums par tā izveidi. Sākotnējā muzeja bagātība ir Rozentāla laikabiedra Marta Vēja savāktā mākslinieka oriģināldarbu kolekcija.
Ūdensdzirnavas, viesu nams
Ūdensdzirnavas, viesu namsAtpūtas komplekss atjaunota dzirnavu ēkā. Viesību zāle. Sauna ar baseinu, "lux" numurs ar džakuzi un kamīnu. Komfortabla naktsmītne.
Selena, kempings
Selena, kempingsKempings Selena 2003, 4-vietīgas un 8-vietīgas koka mājiņas, telšu un piknika vietas, pirts, atpūta pie Rāznas ezera.
Agande būve, būvmateriālu tirdzniecība
Agande būve, būvmateriālu tirdzniecībaAgande. Būvmateriāli, būvmateriālu tirdzniecība. Vairumtirdzniecība. Interneta veikals.
Permanent Master
Permanent  MasterPermanent-master. Permanentais meikaps. Kosmētika profesionāļiem. Mikropigmentācija lūpām, plakstiņiem, uzacīm.
Lejasbisenieki, viesu nams
Lejasbisenieki, viesu namsLejasbisenieki, viesu māja. Naktsmītnes (15 vietas), pirts, kamīnzāle, apkurināms kubls, laivu īre, makšķerēšana.
Dzirnavu 90
Dzirnavu 90Piršu celtniecība, projektēšana, bīvniecība, ķīniešu un itāļu mozaīkas, individuālie pasūtījumi, visa veida tvaika pirtis, īstas krievu pirtis, krāsnis un kamīni.
Toss Boulinga Halle
Toss Boulinga HalleBoulings, biljards, restorāns un bārs. Toss Boulinga halle aicina jūs jauki pavadīt nedēļas nogali. Vieta sporta pasākumu, svinību un banketu rīkošanai.
Meldri, atpūtas bāze
Meldri, atpūtas bāzeAtpūtas bāze pie Nierzas ezera. Uzņem grupas līdz 50 cilvēkiem, gultasvietas. Peldvieta, makšķerēšana. Viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem. Sporta laukumi.
Visi banneri