Cilvēkiem ir tieksme arvien tiekties uz jaunām tehnoloģijām, materiāliem, jaunievedumiem, taču nereti izrādās, ka tieši gadiem pārbaudītās vērtības ir tās stabilākās un noderīgākās. Vismaz par guļbūvēm to var apgalvot droši. Protams, laika gaitā guļbūvju celtniecība kļuvusi ātrāka un vienkāršāka, taču būtība nav mainījusies- tās ir kvalitatīvas un ekoloģiskas koka mājas, par kurām īpaši daudz zina pastāstīt SIA "SS-Būve" direktors Sergejs Štāls, kuram tad arī jautājām, kāda ir mūsdienīga un kvalitatīva guļbūve.

Kā laika gaitā mainījusies guļbūvju būvniecība?

Mūsdienās guļbūvju izvēle ir ievērojami plašāka, nekā, piemēram viduslaikos. Ir pieejamas gan tradicionālas guļbūves, gan mehāniski ražotas. Koku apstrādes tehnoloģijas ir attīstījušās, tāpēc tiek piedāvātas arī koka ēkas no frēzētiem, virpotiem vai cilindrētiem baļķiem, kuri tiek ražoti rūpnieciski, bet vienlaikus savu vietu saglabā arī ar rokām darinātas guļbūves, kuru tapšanā tiek ievērotas senču tradīcijas. 

Kuras no tām ir labākas- rūpnieciski vai ar rokām gatavotās?

Par to mūsdienās ir patiešām daudz diskusiju. Es uzskatu, ka būtiskākais abos šajos gadījumos ir nevis guļbūves tips, bet gan kvalitāte. 

Vai guļbūvēm mainās arī modes tendences? Kādas šobrīd varam uzskatīt par aktuālākajām?

Modes tendences guļbūvju ražošanu īpaši neietekmē, lielāka nozīme ir cilvēka gaumei. Virpotas un frēzētas guļbūves lielākoties izvēles moderni cilvēki, kam patīk mūsdienīgi interjeri, savukārt cirstas guļbūves lielākoties patīk cilvēkiem, kuri ciena klasiskas vērtības. Katra cirstā guļbūve ir vienīgā tāda pasaulē un otru tieši tādu pašu uzbūvēt nav iespējams, jo koksnes raksti, atzarojumi un raksti ir neatkārtojami.

Cik resnus baļķus izvēlēties, lai šādā namā varētu dzīvo visu gadu?

Saskaņā ar būvnormatīviem, dzīvojamo ēku ārsienu biezums nedrīkst būt mazāks par 300 milimetriem, taču daudzi cilvēki dzīvo koka mājās ar uz pusi plānākām sienām un par aukstajām ziemām nesūdzas. Kā jau iepriekš minēju, ļoti liela nozīme ir ēkas būvniecības kvalitātei. Piemēram, Sibīrijā vai Kanādā klimats ir ievērojami aukstāks, nekā Latvijā, taču cilvēki 80% gadījumu izvēlas dzīvot tieši guļbūvēs. Pētījumos ir pierādīts, ka -48 grādu salā 20 cm koka sienai izsalšanas līmenis ir tāds pats, kā 100 centimetru biezam ķieģeļu mūrim. Koksne skaitās viens no siltākajiem materiāliem.

Ar ko un kā apstrādāt koku, lai guļbūve kalpotu ilgi un izskatītos labi?

Galvenais ir neatstāt guļbūves ārsienas neapstrādātas, jo tās var sākt pelēt, veidosies trupe. Veikalos ir nopērkamas dažādas ekoloģiskās krāsas, eļļas, vaski un lazūras- tie visi būtībā pilda vienu funkciju- aizsargā koksni. Uzskatu, ka ražotāja nosaukumam šeit nav izšķiroša nozīme, svarīgāk ir pareizi veikt darbus.

Kas tad ir biežākās kļūdas, ko šajā ziņā mēdz pieļaut būvnieki?

Liela kļūda ir krāsot svaigi uzbūvētu guļbūvi, zaļus baļļus ar mitruma saturu virs 50%. Visticamāk, jau drīz uz sienām parādīsies pelējums visur, kur lietus saskāries ar saules stariem. Ja māja tiek būvēta no slapjiem baļķiem, pirmajos gados labāk to nekrāsot vispār, bet ļaut izšūt līdz 25% un tikai tad krāsot.

No kāda koka būvē guļbūves?

Piemērotākie, protams, ir skujkoki- Latvijā visbiežāk izmanto egli vai priedi, bet citās valstīs- arī lapegli vai ciedru. Mēs dodam priekšroku priedei, jo tā ir nedaudz stingrāka par egli un mazāk zaraina. Jo vairāk koksnē sveķu, jo ilgāks būs guļbūves mūžs, tāpēc ir svarīgi cirst kokus ziemā, pareizajā mēnesī, kad koksnē ir mazāk mitruma, bet vairāk sveķu.