Grilogles ir tirgotāju radīts preču nosaukums kokoglēm. Latvijā nosaukums patapināts no tā laika kad Eiropā nāca modē – grilēt. Varam teikt, ka cepsim gaļu uz oglēm un doma būs viena un tā pati.
Kokogle ir cieta, melna un drūpoša viela, bez smaržas un garšas. Ķīmiski saucams par oglekli. Kokogle kā izejviela tiek plaši izmantot. Tālākā pārstrādes procesā izgatavo aktīvo ogli (izmanto kā farmakoloģisku līdzekli un nopērkama aptiekās), grafītu, galveno sastāvdaļu dinamītam, mākslīgos dimantus un daudz ko vēl citu.
Kokogļu ražotājs ir otrā vecākā profesija pasaulē. Kokogles cilvēce iepazina tajā brīdī, kad sāka apstrādāt metālu. Mūsu senči kokogles izmantoja jau ļoti sen, iespējams ne šašlika cepšanai, bet vairāk gan metāla apstrādei - kalšanai. Gadsimtu atpakaļ Latvijā kokogles ražoja kā Kalējogles. Arī mūsdienās, gadījumos kad ir nepieciešams izkalt smalkas lietas metāla sildīšanai izmanto kvalitatīvas kokogles. Kokoglei nav sēra piemaisījumi un produktu izdodas izgatavot daudz augstvērtīgāku.
Kurinot grilu ar malku veidojas dūmi. Dūmi ir organiskā ķīmija, kas sadeg. Koksnē ir daudz labas lietas, kas nekaitē mums, bet ir arī kaitīgas vielas, kas sadegot (darva) uzsūcas gaļā.
Lai labi pagatavotu gaļu malka ir jāsadedzina līdz kokogļu konsistencei. Un tikai tad var to likt cept. Malka deg ar liesmu, bet ogles intensīvi deg ar viegli zilganu mazu liesmiņu līdzīgi kā deg spirts. Kokogles degot intensīvāk un straujāk izdala siltumu un gaļa tiek cepta nevis nokvēpināta melna. Gaļa daudz drošāk visā biezumā tiek izkarsēta kas, protams, ka ir svarīgi lai mēs sevi pasargātu no dažādām saslimšanām ko izraisa negatavi pārtikas produkti. Cepot uz malkas šī izkarsēšana notiek nevienmērīgi un nereti gaļas gabals no ārpuses ir gatavs vai jau pārcepts, bet vidus ir jēls.
Cepot uz oglēm līdz galam neizcept ir praktiski neiesējams.
Ar malku cepot gaļu lielākai kompānijai, kad nepieciešams vairākas reizes atkārtot cepšanu, būs jāpavada ilgāks laiks. Jo ogles izdeg un jāatkārto viss process no gala – jāgaida, kamēr malka sadeg līdz kokoglēm un tikai tad ir ieteicams likt cepties gaļu. Šis laiks būs aptuveni viena stunda. Cepot uzreiz ar kokoglēm šī stadija izpaliek, jo tās var piebērt grilā cik bieži ir nepieciešams.
Jājautā vai mēs to esam gatavi stundas nelietderīgi veltīt grila pieskatīšanai, vai labāk pieberam grilogles kad vēlamies. Un šo laiku pavadām atpūšoties kopā ar ģimeni un viesiem.
Atcerieties! Šķidrumu nedaudz uzlej uz oglēm un pagaida 3-5min, līdz tas iesūcas oglēs. Un tikai tad aizdedzina. Gaļu liek cepties pēc 10-15 min, kad ir pilnībā izdedzis degmaisījums.
Oglēm ir jāaizdegas lēnām, nedrīkst aizdegties ar lielu liesmu. Ja tā notiek, tad tas liecina par nekvalitatīvu degmaisījumu. Degmaisījuma sastāvam visticamāk ir klāt pievienots benzīns vai kāda cita degviela. Jo degmaisījums ir bezkrāsaināks un bez specifiskas smakas, jo tas ir kvalitatīvāks.
Vislabākais ogļu aizdedzināšanas veids ir ar spirtu. Aizdedzinot nav ne liesmu, ne dūmu, ko arī izmanto profesionālie pavāri. Kvalitatīvs degmaisījums pamatā satur spirtu un nelielu sveķu daļu, kas palielina degšanas temperatūru.
Vislabākās ogles izdodas saražot no baltalkšņa. Baltalksnim ir ļoti plāna miza. Mizā ir vielas kas visgrūtāk pārogļojas. Attiecīgi jo plānāka miza, jo lielāka garantija ka būs kvalitatīvas ogles. Siltumspēja ir pilnīgi pietiekoša.
Pastāv arī viedoklis ka labākās ir no bērza. Bērza ogles ir cietākas, un nedaudz lielāka siltumspēja. Bet cepot ne vienmēr šī siltumspēja ir vēlama un nepieciešana. Degšana var būt par spēcīgu un tā nepārtraukti ir jāslāpē, lai gaļa nesadegtu.
Ogles neatvērtā iepakojuma var glabāt garāžā, šķūnītī. Kraftpapīra maisi pasargās tās no mitruma. Ja iepakojums ir atvērts, tad vēlams glabāt sausākā vietā. Ja ogles tomēr skar mitrums, tās jānoliek saulītē lai apžūst un būs atkal gatavas lietošanai. Mitrās ogles noteikti degs. Tās būs nedaudz grūtāk aizdedzināt un lēnāk degs. Ogles var glabāt arī vairākus gadus, to kvalitāte nemainīsies.
Raksts apskatīts : 10843 reizes.