Latvijas karteMeklēt kartēMeklētājsKatalogsSludinājumiLasītavaMani datiReklāma

Alejas Latvijā un Eiropā

25.03.2009
Ilga Kolesnikova, diplomēta ainavu arhitekte
Dārzs un sēta

Alejas ir cilvēka mērķtiecīgi veidots, Latvijas tradicionālās kultūrainavas elements, bez kura nav iedomājama Latvijas ainava. Tās tika stādītas jau kopš senseniem laikiem, tāpēc alejas bieži veido izcili koki, dižkoki, dobumaini koki, kuros sastopami daudzu Eiropas aizsargājamo sugu dzīvnieki (pūces, sikspārņi, kukaiņi). Atsevišķas alejas vai to posmi ir aizsargājamas arī kā dabas pieminekļi.

Alejām ir vairākas funkcionālās nozīmes. Tās met ēnu, aiztur troksni un vēju, absorbē dūmgāzes pilsētās. Izsenis tās ieskauj lielus un mazus ceļus - ceļus uz lauku viensētām, pat saimniecības ceļus uz ganībām un uz meža pļavām pavada alejas vai sirmo koku rindas, ko stādījuši mūsu vectēvi vai viņu vecvectēvi. Tādas alejas ir kā svētas piemiņas zīmes cauri daudzām paaudzēm - tas ir kultūrvēsturiskais mantojums. Visu Latvijas teritoriju pārklāj sazarots aleju tīkls. Atsevišķi augoši koki, alejas un koku rindas, vecu koku grupas, kas iezīmē bijušo māju vietas - tā ir pati būtiskākā latviskās kultūrainavas sastāvdaļa. Vadoties pēc koku stādījumiem, var noteikt, pirms cik gadiem un kur ir bijusi māja. Koku rindu un aleju kopgarums Latvijā ir aptuveni 100 000 km.

Diemžēl daudzas alejas gan Latvijā, gan citur Eiropā tiek izcirstas “ceļu drošības apsvērumu dēļ”. Tas gan ir ļoti skumīgi, jo alejas būtu jāsaglabā, jāaizsargā un jākopj. Arī citur Eiropā daudzviet ir ļoti skaistas alejas, taču to nav tik daudz kā Latvijā. Ļoti skaistas alejas ir Francijā. Ceļu alejas ir nacionālais lepnums tādā Eiropas Savienības valstī kā Vācija, tur pēdējos gados tiek stādītas jaunas alejas, jo veco ir ļoti maz. Daudzi sāk domāt par aleju atdzimšanu, stādīti tiek lieli koki gan pilsētās, gan vietās, kur agrāk ir bijušas alejas pie pilīm un muižām. Paies gadi, līdz tām būs to vajadzīgais šarms, noskaņa. Taču ar alejām nav jāsaprot vien lielu koku alejas, tās var būt gan krūmu (ceriņu, jasmīnu, lazdu, rožu, rododentru, spireju u.c.), gan arī nelielu - parastu, nokarenu, formās cirptu koku (vilkābeļu, plūmju, kārklu,). To sastāvā var būt gan viena, gan arī vairākas kokaugu sugas un šķirnes.

Stādot alejas, ir jāņem vērā augšanas apstākļi (augsnes skābums un saturs, mitrums, vēja virziens, noēnojums), kokaugu stādīšanas attālumi, tie nedrīkst būt pārāk tuvu ceļam, lai to saknes nebojātu tā segumu, arī ainavā tām ir jāiekļaujās, nevis jaizceļās. Regulāri ir jāizgriež lielajiem kokiem izkaltušie un liekie traucējošie zari. Kokiem sasniedzot lielu vecumu, tie ir jākopj vēl intensīvāk, regulāri pārbaudot to veselības stāvokli un veicot attiecīgos pasākumus (piemēram, koku atstutēšanu, ja pastāv bīstamība, ka tie vētras laikā vecuma dēļ var lūzt.).

Alejās izmantojamie lieli koki, it īpaši tie, kuri var sasniegt lielu vecmu:

  1. Acer platanoides – parastā kļava. Tā ir ātraudzīga, ar stipru taisnu stumbru. Parastā kļava sasniedz 20-30m augstumu, tās lapojums rudenī ir īpaši dekoratīvs. Ja ir agras salnas, lapas krāsojās skaistās oranžās un sarkanās krāsas. Aug auglīgās kaļķainās, pietiekami mitrās augsnēs. Ir dažādas parastās kļavas sķirnes, kas atšķirās ar vainaga formu.
  2. Acer pseudoplatanus – kalnu kļava. Arī kalnu kļavu var  izmantot aleju stādījumos. Tai ir arī trokšņu aizturētājfunkcija, tāpēc to ir labi stādīt gar lielcļa malām. Tā sasniedz 20-30(40)m augstumu, ātraudzīga, ar plaši izplestu otrādi olveidīgu vainagu. Kalnu kļava ir arī vēja un ūdens erozijas aizturētājs, tāpēc to var stādīt ceļmalās, kur ir nogāzes.
  3. Aesculus hippocastanum – parastā zirgkastaņa. Vidēji ātraudzīga, sasniedz 20-30m augstumu. Aug dziļās, irdenās un pietiekami mitrās augsnēs, un tai veidojas mietsakne. Mīl sauli, pati met biezu ēnu,  apgiešana nav ieteicama. Var stādīt arī pilsētu alejās, jo labi panes dūmgāzes. Kastaņa ir ļoti dekoratīva ziedēšanas laikā, tai ir arī ļoti spēcīga vainaga forma.
  4. Betula pendula – āra bērzs. Ātraudzīgs, gaismas un augsnes zīņā vidēji prasīgs vasarzaļš koks. Sasniedz 20-30m augstumu. Tos labāk ir stādīt vienus pašus alejā, jo tie noplītē apkārt augošos kokus, panes pilsētas dūmgāzes.
  5. Fraxinus excelsior – parastais osis. Tam ir vairākas interesantas šķirnes. Parastais osis sasniedz 20m augstumu un 200 gadu vecumu. Tam ir spēcīga sakņu sistēma, aug ātri, trūdvielām bagātās, mitrās augsnēs. To var stādīt arī ūdens tuvumā. Diemžēl tas var ciest no pavasara salnām.
  6. Malus – dekoratīvās ābeles. Te pieminu visas ābeles, kas ir gan netradicionāls, taču interesants aleju risinājums. Tās ir dekoratīvas gan to ziedēšanas, gan augļu laikā. Pēdējos gados dekoratīvās ābeles ir nākušas modē to dekoratīvo īpašību dēļ. Parasto ābeli gan nevajadzētu ceļa malās stādīt.
  7. Populus – apses. Ļoti ātraudzīgas un pacieš dūmgāzes. Tās daudz tika stādītas Padomju laikā, un vēl šodien ir mūsu ainavas sastāvdaļa. Tām ir spēcīga sakņu sistēma, sakņu atvases ir pat 30m attālumā no celma. Ir piramidālās apses šķirnes, kas izskatās dienvidnieciski. Ja jau izvēlās stādīt apšu aleju, tad ne mājas tuvumā, bet gan gar lielceļiem, pietiekošā attālumā, lai nebojā to segumu, gan arī pūku dēļ to ziedēšanas laikā.
  8. Quercus robur – parastais ozols. Koks ar spēcīgu sakņu sistēmu, vislabāk aug āderu krustpunktos, kā dēļ tajos bieži vien iesper zibens. Sasniedz 25m augstumu, aug trūdvielām bagātās, drenētās, karbonātus saturošās augsnēs. Tie ir gaismmīļi. Alejās izmantots jau ļoti sen, jo tam ir labas īpašības, ozols aiztur vēju, skaņu un aizsedz skatu, jo tā lapojums ir ļoti biezs.  Ozols var kļūt 500-800 gadus vecs. Diemžēl bieži vien alejas tiek izcirstas dārgās koksnes dēļ. Te vēl var izmantot parastā ozola piramidālo formu ´Fastigiata´ un sarkano ozolu (Quercus rubra), kam ir ļoti skaists brūni sarkans lapojums rudenī.
  9. Robinia psesudacacia – baltā robīnija. Ļoti interesanta aleja, robīnijas stumbra dēļ, kas izceļās īpaši ziemā. Var stādīt pilsētu un parku alejās. Koks sasniedz 18m augstumu, ir gaismasprasīgs, ātraudzīgs, augsnes ziņā pieticīgs (nepatīk kūdra). Robīnijai ir dziļa sakņu sistēma, tādēļ tā ir sausumizturīga.
  10. Tilia cordata – parastā liepa. Ļoti latviska aleja. Var izmantot arī citas liepas, piemēram Amerikas liepu (Tilia americana), platlapu liepu (Tilia platiphyllos), sudraba liepu (Tilia tomentosa), Holandes liepu (Tilia x vulgaris) u.c. Liepas sasniedz 12-25m augstumu, aug normālās, drenētās, ar trūdvielām bagātās augsnēs. Tām ir spēcīga sakņu sistēma. Liepu alejas var stādīt visur, jo tās labi panes arī pilsētas augšanas apstākļus. Latvijā ir daudzas vecas liepu alejas pie muižām, pilīm un dzīvojamajām mājām.
  11. Ulmus laevis – parastā vīksna. Sasniedz 25m augstumu. Vainags ir plats, zari aug šaurā leņķī. Aug normālās augsnēs, nepacieš pārlieku mitrumu, labi aiztur vēju, tāpēc vīksnu alejas ir labi stādīt piejūras zonā, kur ir vējains.
  12. Larix deciduas – Eiropas lapegle. Tā sasniedz 25m augstumu, prasa dziļi drenētas, auglīgas augsnes, pH 5,0-6,5. Labi aug pilsētās, taču tai ir daudz kaitēkļu. Lapegļu alejas ir retums. Vispāri skuju kokus reti izmanto šim nolūkam.

Raksts apskatīts : 8345 reizes.

Spāres internātpamatskola
Spāres internātpamatskolaSkolā var apgūt speciālās pamatizglītības programmas : izglītojamajiem ar vieglu garīgu atpalicību, kods 21015811 un izglītojamajiem ar vidēji smagu un smagu garīgu atpalicību, kods 21015911. Kā arī pirmā līmeņa profesionālās pamatizglītības programmu: pavāra palīgs, remontstrādnieks, mājstrādniece. Mums ir pieredze darbā ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Atbilstoši iekārtotas mācību vide, izmantojam piktogrammas.
Daugavpils medicīnas koledža
Daugavpils medicīnas koledžaKoledža piedāvā četras pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas: māszinības, ārstniecība, sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija un divas arodizglītības programmas. Koledžā studē apmēram 250 studenti.
Madonas Valsts ģimnāzija, ģimnāzija
Madonas Valsts ģimnāzija, ģimnāzijaSkolēnu mācību uzņēmumu darbība, karjeras izglītības ievirze, saistoši ārpusklases pasākumi, starptautisku projektu īstenošana, labs materiāli tehniskaisnodrošinājums, ir kopmītnes. Nno 7.klases - Zinātniski pētnieciskās darbības ievirze, programmēšanas apguve.
Pa Laimes Taku, pansija
Pa Laimes Taku, pansijaPiedāvājam pie mums dzīvot staigājošiem pensionāriem, kas paši tiek galā ar sevi, dzīvošana vienvietīgās istabiņās ēkas pirmajā un otrajā stāvā, otrajā stāva ir arī dažas istabiņas ar dušu un tualeti iekšā, šīs istabiņas ir dārgākas - 270 eiro mēnesī, parastās istabiņas - 250 eiro
Alma, ģimenes ārsta A. Lasmaņa klīnika
Alma, ģimenes ārsta A. Lasmaņa klīnikaŠobrīd mūsu klīnikā ir nodarbināti vairāk kā 30 cilvēki, 29 no tiem ir medicīniskais personāls – ārsti, speciālisti un māsas. Mēs apkalpojam kā privātpersonas, tā arī uzņēmumus, piedāvājot plašu veselības aprūpes un profilakses pakalpojumu klāstu.
Ūdensdzirnavas, viesu nams
Ūdensdzirnavas, viesu namsAtpūtas komplekss atjaunota dzirnavu ēkā. Viesību zāle. Sauna ar baseinu, "lux" numurs ar džakuzi un kamīnu. Komfortabla naktsmītne.
Mobilā atpūta, SIA
Mobilā atpūta, SIASIA „Mobilā atpūta” piedāvā iznomāt atpūtu jebkurā vietā un jebkurā laikā. Klāstā - kubls, pirts, nojumes, saliekami soli un galdi, strāvas ģenerators 5.5kW, ūdens pumpis, prožektors, āra gāzes sildītājs, grils un dažādas spēles.
Vīnkalni, atpūtas vieta
Vīnkalni, atpūtas vietaPirtiņa pašā Daugavas krastā. Lieliska vieta svinībām vai atpūtai draugu pulkā.
Aldari, motelis
Aldari, motelisMotelis. Telpas banketiem un svinībām. Sporta pasākumu organizēšana.
Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas- Auči, muzejs
Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājas- Auči, muzejsOzolnieku novada Sidrabenes pagastā, pašā Lielupes krastā atrodas J.Čakstes dzimtas mājas "Auči" - vieta, kas glabā mūsu pirmā prezidenta piemiņu. Ēka celta 20.gadsimta 30.gados, kopš 1995. gada atkal pieder Čakstes dzimtai.
Visi banneri