Search mapSearchCatalogArticelsMy dataAdvertise
Pokaiņi

Pokaiņi

Naudītes pagasts, Dobeles novads, Latvija
(+371) 29425312
 
AllOffersGalleryMap

Nav otras tādas vietas 2.d. Ivars Vīk

Nav otras tādas vietas Uztraukumi Pokaiņos Pagājuši gandrīz četri gadi, kopš «Zemgale» ar rakstu «Pokaiņu meža noslēpumi» (22.04.95.) izcēla Pokaiņu vārdu no gadu tūkstošu ilgas aizmirstības. Autora izteiktais aicinājums, ka jāpārtrauc Pokaiņu vandāliskā iznicināšana, radīja efektu, ko vienlaikus varētu salīdzināt ar akmens sviedienu varžu dīķī un lapseņu pūžņa pabakstīšanu. Pār autora galvu sāka gāzties apvainojumu plūdi. Tam bija vairāki iemesli.. Vieniem materiālus zaudējumus radīja darbības ierobežošana Latvijas - Somijas kopuzņēmumam «Silva», kas ar nepiemērotu smago tehniku veica Pokaiņu meža kailcirti, tā iznīcinot ārkārtīgi vērtīgus senās kultūras pieminekļus. Pokaiņi bija izcila un reti ērta medību vieta. Pētnieku, talcinieku un ekskursantu grupas traucē medniekus. Tas otrkārt. Treškārt, Latvijas senatnes pētnieku grupas atradumi Pokaiņos atkal un jau kuro reizi atsedza neapmierinošo darbību, lai neteiktu - noziedzīgo bezdarbību -, senās kultūras pieminekļu aizsardzībā. Diemžēl kaislības, kas saistītas ar šo vietu, nebūt nav rimušas. Ik pa brīdim parādās darboņi, kas grib nopelnīt, aizmirstot par tiem, kas Pokaiņos patiešām ieguldījuši lielu darbu, tos atklājot, izpētot, sakārtojot, sakopjot, labiekārtojot. Pie tam dara to jau kuro gadu nesavtīgi bez jebkādas atlīdzības un vēl tagad to vēlas turpināt. Pokaiņu atklāšanas vēsture Manā kartotēka ir vairāk nekā 20 gadus vecas piezīmes par Dobeles rajona izcilām vietām. Ap 1988. gadu, skaitļojot Kurzemes - Zemgales svētvietu tīkla modeli, līnijā Ventspils - Jonišķi konstatēju iespējamo svētvietu sistēmu līniju mezgla vietu ap Īli. Bet toreiz vārdu «Pokaiņi» vēl nezināju. 1990. gadā mana palīdze Biruta Vītoliņa, gatavojot izrakstus no literatūras par Dobeles rajonu, atrada Kārļa Ieviņa grāmatā «Pie teiksmotā ezera» (1938) vietu, kur pieminēti Pokaiņu krāvumi. 1991. gadā kopā ar Annu Zariņu gatavojām Dobeles rajona ievērojamo vietu sarakstu, kur šie krāvumi pieminēti. Vienu šī saraksta eksemplāru nodevu Dobeles rajona muzejam, lūdzot piezīmes un papildinājumus. Tā paša gada beigās rakstīju uz Auci Diānai Ozolai ar lūgumu uzzināt, kur šie krāvumi atrodas. 1992. gada sākumā saņemu D.Ozolas vēstuli. Viņa bija iztaujājusi bijušo Pokaiņu mežsargu Ziedoni Mitrēvicu. Tās bija pirmās ziņas. Drīz vien, 1992. gada pavasari, mans draugs, vēstures skolotājs Egils Brāķis pēc mana lūguma gatavoja Rīgas skolotāju izbraukumu krāvumu apskatīšanai. Mums tos laipni parādīja mežsargs Aivars Klūga. Pirmie iespaidi un spēcīgais bioenerģētiskais starojums rādīja, ka šeit atrodas teorētiski izskaitļotais lielais svētvietu mezgls. Nu sākās daudzi klusi pētnieku braucieni uz Pokaiņiem. Kaut arī mūsu grupai bija uzkrāta visai ievērojama pieredze seno svētvietu izpētē un ne mazums ievērojamu atklājumu, Pokaiņos sadūrāmies ar daudzām citur nepieredzētām problēmām. Pārsteidza šīs vietas grandiozums un nozīmīgums senatnē. Ilga un spraiga darba rezultātā 1994. gada beigās bija izstrādāta šīs vietas principiālā koncepcija. Ar lielu apmierinājumu varam teikt, ka daudzie jaunie atklājumi nākošos piecos gados šo koncepciju nav būtiski mainījuši. Gatavojot šo rakstu, vēlreiz aplūkoju grupas dalībnieces mākslinieces Astras Reines 1994. gadā zīmētās krāsainās skices, kas pārsteidz vēl šodien. 1995. gada martā mūsu grupas dalībnieki no Dobeles paziņoja, ka uzarta un pilnīgi izpostīta, liela daļa no mūsu pētītām vietām. Dažu dienu laikā sagatavoju 'materiālu avīzei «Zemgale». Vēlāk plašāku materiālu nodevu arī Dobeles muzejam. Vēl uzaicināju TV režisori Mārīti Balodi, kas uzņēma divas filmas par Pokaiņiem. Tā gada vasarā parādīju Pokaiņus arī Rasmai Rozītei. Šajā rudenī sākās daudzi entuziastu izbraukumi uz Pokaiņiem to iepazīšanai. Pokaiņu izglābšana Ziņa par to, ka Latvijas senatnes pētnieku grupa Pokaiņos veikusi izcilu atklājumu, radīja lielu satraukumu. Latvijas - Somijas kopuzņēmumam «Silva» un tiem, kas guva tiešus vai netiešus ienākumus no Pokaiņu meža nociršanas, tas nozīmēja ienākumu samazināšanos. Bet Latvijas vēsturniekiem un tiem, kam jāatbild par senatnes pieminekļu aizsardzību, tas bija milzīgs kauna traips, jo senās kultūras pieminekļu izpostīšana Pokaiņos bija viņu nolaidīgā darba rezultāts. Šie darboņi atcerējās kāda padomju diktatora iemīļoto teicienu, un viņu lozungs tapa: ir Pokaiņi - ir problēmas, nebūs Pokaiņu -nebūs problēmu. Te nu gan daži saimnieciskie darbinieki, gan daži negodīgie zinātnieki veica darbības, kuru gala mērķis bija senās kultūras, precīzāk, civilizācijas pieminekļu iznīcināšana. Nedaudz apsteidzot notikumus, teikšu, ka Latvijā atradās pietiekoši daudz godīgu un drosmīgu cilvēku, kuriem izdevās Pokaiņus aizsargāt. Šodien bijušie iznīcinātāji saka, ka viņi nu gan vienmēr esot bijuši par Pokaiņu saglabāšanu. Tas atgādina to, kā nesenie čekisti sit sev pa krūtīm un brēc, kas viņi bijuši par vareniem tēvzemes patriotiem. Tāpēc jāatgādina, kā notika darbības Pokaiņu aizsardzībai. Lai tiktu galā ar spēcīgajiem pretiniekiem, nācās daudz un radoši pastrādāt. Latvijas senatnes pētnieku grupu vajadzēja pārvērst par oficiālu organizāciju. Tā tika nodibināts Latvijas Nacionālo vērtību apzināšanas fonds (VAF), kura vārdā jau rakstīju vēstules dažādām organizācijām. 1995. gada novembra beigās Vides aizsardzības klubs (VAK) pēc mana ziņojuma pieņēma nozīmīgu lēmumu - ja turpināsies Pokaiņu postīšana, tad VAK aktīvisti pieķēdēsies pie traktoriem; taisīs starptautisku skandālu un ar citu Eiropas valstu Zaļo biedrību palīdzību izsauks uz Poķaiņiem ārzemju zinātniekus. Šis paziņojums stipri mazināja dažu darboņu uzpūtīgo pašapziņu, jo tad viņu nekaunīgie meli atklātos un skandāla rezultātā šie ierēdņi varētu pat zaudēt darbu. Šo abu darbību augļi nāca ne tūlīt, bet mazliet vēlāk. Bet tajā brīdī saspīlējums turpināja pieaugt. Ar augstprātīgiem ģīmjiem Pokaiņos ierodas Latvijas vēstures zinātņu spīdekļi un paziņo, ka, izņemot skaistu vietu, te nekā nav. Vēlāk, Rīgā rīkotajā pasākumā Mākslas darbinieku namā, nācās uzklausīt vēsturnieku spriedelējumus, ka Pokaiņu akmens krāvumi esot no laukiem novāktie akmeņi. Tie esot vākti 19. un 20. gs. mijā. Pokaiņu glābšanai nodibinājām komisiju, kuru apņēmās vadīt Latvijā labi pazīstamais zinātņu doktors Jānis Ligers. Bet nelīdzēja ne viņa pūles, ne Dobeles pašvaldības vēstules. Vēstures «spīdekli» palika pie saviem ieskatiem, ka te nav nekā ievērības cienīga, izņemot skaistu ainavu. Situācija kļuva pilnīgi bezcerīga. Tad pašā vistumšākajā brīdī nāca Dieva padoms, un proti - sastādījām vēstuli Ilgai Kreitusei, kuru parakstīja rajona padomes deputāti. Piebildīsim, ka tērvetniece Ilga Kreituse ir arī vēsturniece. Toreiz viņa bija Saeimas priekšsēdētāja. I. Kreituse reaģēja ātri. Bet vēl ātrāk reaģēja augsti godātie vēstures zinātnieki. Viņu nervi neizturēja, uzskati momentā, līdzīgi kā vēja rādītājs, pagriezās uz otru pusi. Nu jau viņi par Pokaiņu akmeņu krāvumiem rakstīja: «... Tie ir kultūras pieminekļi, kas ņemami valsts aizsardzībā.» Diemžēl, cik autoram zināms, cienījamie vēsturnieki solījumu nav izpildījuši un par Pokaiņu tālāko nepostīšanu jāpateicas tikai meža darbiniekiem. 1996. gada februārī Dobeles rajona padome pieņēma lēmumu par Pokaiņu aizsardzību, bet, ak, vai, izrādījās, ka šis lēmums ir bez spēka, jo Pokaiņi atrodas valsts fonda zemē. Te nu sākās vēl viens cīņas posms, kas ilga vairākus mēnešus. VAF viceprezidente Ilze Jansone neskaitāmas reizes devās uz Zemkopības ministrijas Valsts meža dienestu. Gods kam gods, mežinieki pēc tam, kad viņiem izskaidroj a lietas - būtību; nemaz; nepretojās Pokaiņu aizsardzības idejai, lai gan viņiem tas no zīmēja ienākumu mazināšanos. Problēma bija pavisam cita – viņi no sirds brīnījās, kāpēc nekādu ziņu nebija devuši zinātnieki, kuriem jārūpējas par pieminekļu aizsardzību. Un tomēr Zemkopības ministrijas valsts sekretārs A. Vītols 1996. gada 6 maijā parakstīja vēstuli par Pokaiņu meža apsaimniekošanas režīmu. Skan pārsteidzoši, bet šis VAF viceprezidentes I. Jansones, teiksim tieši, «izplēstais» dokuments šobrīd ir vienīgais, kas sargā unikālās vispasaules nozīmes senkultūras vērtības no pilnīgas iznīcības. Pokaiņi kā mācība Bija bridis, kad likās, ka Latvijas vēstures zinātne izveidojusi nesagraujamu dzelzbetona sienu, kuru vēl piedevām stutē saimnieciski ieinteresēti censoņi. Un tomēr daudzu godīgo cilvēku enerģiskā rīcība to sagrāva. Pirmām kārtām, tas bija VAF darbs, ko atbalstīja VAK un Dobeles rajona padome. Liels paldies ģeoloģijas zinātņu doktoriem Lijai Bērziņai un Rišardam Griškjanam, kuri pārliecinoši sagrāva vēsturnieku domas par t.s. ģimenes lauciņiem 20. gs. sākumā, akmeņiem piļu būvēšanai un tamlīdzīgi. Bet par tagadējo vietas uzturēšanu paldies Dobeles virsmežniecībai. Tomēr cīņa par Vispasaules nozīmes senās kultūras pieminekļu saglabāšanu Dobeles rajonā nebūt nav beigusies. Vietai vēl arvien nav sava statusa. Bez tam pēdejo gadu jaunie atradumi liek domāt par aizsargājamās joslas paplašināšanu. Zagšana Vēl ir kāda ļoti nepatīkama lieta. Pokaiņos nozagti daudzi apstrādāti akmeņi - senās kultūras pieminekļi. Varbūt kādi mākslinieciski izglītoti cilvēki grezno ar tiem savas vasarnīcas, bet daudz ticamāk, ka akmeņi nogādāti pāri Latvijas robežām. Ārzemju tirgos šādus priekšmetus prot novērtēt. Bet šādi zagļi var darboties tikai kopā ar senās kultūras vērtību pazinējiem. Gribot negribot rodas doma, ka dažu darboņu vēlmēm neaizsargāt Pokaiņus ir savs materiāls pamats. Jo, ja arī šodien noķertu kādu Pokaiņu apzadzēju, tad juridiski viņu pat nevar sodīt, jo Pokaiņi skaitās tikai mežs, nevis senās kultūras piemineklis. Precizēju. Neviens šobrīd aiz rokas nav noķerts, nevienu tieši apvainot nevar. Bet kopsakarības ir pārāk dīvainas. Pagājušajā pavasarī Ilze Jansone gandrīz noķēra kādu mašīnu ar Somijas numura. Viņasprāt, pievāca akmeni no tā sauktās Zintnieku laivas. Bet mašīna ātri attālinājās. Ko šeit pavasari varēja darīt šī mašīna un kas tajā bija? Stāstu to tāpēc, ka dažkārt ar vērīgu cilvēku palīdzību izdodas vienu otru zagli"noķert!' Ja ne noķert, tad vismaz izbaidīt. Ja citās zemēs pastāv kultūras vērtību zadzēju un zinātnieku apvienība, tad nedomāsim, ka tādas nav Latvijā. Nebūsim tik naivi, lai domātu, ka Pokaiņu vērtības zaga tikai pusjukuši mākslinieki. Nebūsim naivi un nedomāsim, ka Pokaiņu aizsardzība kavējas tikai slinkuma dēļ.. 1996. gada Dobeles rajona padomes deputāti, neraugoties uz saspīlēto budžetu, atrada iespēju izdalīt 1000 latu izrakumiem Pokaiņos. Izrakumi tiešām notika. Diemžēl, tāpat kā padomju laikos, arī tagad pēc arheologu darba palikuši tādi kā cūku rakumi. Sācies jau 1999. gads, bet vēl arvien Dobeles rajona pašvaldība, cik autoram zināms, nav saņēmusi zinātnieku atskaiti par veikto darbu ar secinājumiem un priekšlikumiem. Vai tiešām pašvaldības nauda izniekota tikpat kā G-24 kredītos? Nezinu, kā gan revīzija pieņēma šos izdevumus. Neoficiāli zināms, ka arheologi konstatēja ļoti būtisku atklājumu - proti, ka akmeņu krāvumi likti uz mirdzoši balta smilts pamatslāņa. Tātad Pokaiņu krāvumi nav taisīti ne 20. gs. sākumā, ne hercoga Jēkaba laikos, bet gan pirms daudziem gadu tūkstošiem. Var pētīt, vai tie krauti pirms 6 vai 8 gadu tūkstošiem, bet viennozīmīgi skaidrs, ka tie likti pirms daudziem gadu tūkstošiem. Mēs saprotam, ka zinātne ir meklējumi un kļūdas ir neizbēgamas. Protams, runājot par zinātniskiem meklējumiem. Bet šeit nebija tāda veida kļūdas. Nebija meklējumu. Bija citas vēlmes, bet tās neizdevās. Lielākā talka Latvijā Saka: tautas balss ir Dieva balss. Neraugoties uz apgalvojumiem, ka Pokaiņos nekā nav, ka tas viss ir tikai Vīka izdomātās.muļķības, uz turieni devušies ap trim tūkstošiem cilvēku, lai piedalītos Pokaiņu izpētē, kopšanā. Tā ir pati lielākā talka vai talku kopums, kas rīkots bez jebkāda valsts un zinātnes atbalsta, pat pretēji oficiālajam viedoklim. Otrajā vietā ir autora organizētās talkas Jurģu kalnā, trešajā -Pantenes Pujēnos. Savādi, bet arī mūsdienās ļaudis sajūt vajadzību kopt senās svētvietas. Paveikts neticami daudz nozīmīgākās Pokaiņu vietas no kritalām pilna mūža meža pārvērstas skaistā mežaparkā. Ar virsmežniecības atbalstu izveidotas gājēju takas, izvietotas norādes un objektu apzīmējumi. Šīsdienas vērtējums Šodien jau varam izteikt būtiskus secinājumus par to, kas ir Pokaiņi. Pokaiņi ir izcilkā vietā uz Zemeslodes, kura kosmosa fotogrāfijās parādās kā milzīga apļa (diametrs 340 km) centrs. To konstatējusi gan bijušās PSKS, gan NASA (ASV) kosmiskie centri. Pokaiņus, mums nezinot, atklāja arī zinātnieki, kas slepenajās laboratorijās pētīja kosmosa uzņēmumus. Pokaiņi ir savdabīgs ģeoloģisks objekts, vēl neatrisināta mīkla. Pokaiņu apkārtnē neparastā vairumā aug reti augi. Pokaiņos ir spēcīgs bioenerģētiskais strāvojums, kas izpaužas dažādos veidos. Pokaiņi - sena svētvieta, senas civilizācijas centrs, kuru senatnē apmeklējuši desmitiem miljoniem cilvēku. Akmeņi uz Pokaiņiem nesti vai citādi gādāti no attālām vietām, dažkārt pat vairāk nekā no tūkstoš kilometru tāluma. Turpmākajos gados jāsagatavo ziņojums starptautiskajām organizācijām un jāprasa, lai visai Pokaiņu sistēmai, kas stiepjas no Tērvetes līdz Svētaiņu ezeram Saldus rajonā, piešķirtu vispasaules nozīmes kultūras pieminekļa statusu. Neatkarīgi no tā, kad tiks iegūts šis statuss, jāpanāk to vērtību saglabāšana, kas atrodas Pokaiņu uzartajā un ar eglēm apstādītajā daļā. Te var atrasties lielas, pat unikālas kultūras vērtības. Diemžēl augošās egles izdala spēcīgu skābi, kas šīs vērtības iznīcina. Tāpēc eglītes tuvākajā laikā ir jāizcērt un jāpadomā, ko gan stādīt, šai vietā. Nav otras tādas vietas Baltijā, kurai būtu tādas perspektīvas tūrisma attīstībā kā Dobelei. Bet šī attīstība nenāk ar runāšanu vien, te jāiegulda arī darbs. Ivars Vīks


Statistics :
Product viewed: 22763
View in catalog : Nav otras tādas vietas 2.d. Ivars Vīk

Products, services, keywordsSacred sites Pokaiņu wood - articles in press Pokaiņi - discoveries, mysteries, guesses. Ivars Vīks Es nedzīvoju parādību ielejā. Anita Biseniece Nav otras tādas vietas 2.d. Ivars Vīk Pokaiņos skaidrojas. Māris Atgāzis Pokaiņu noslēpums. Rišards Griškjans Pokaiņi paši sevi spēj aizsargāt. Anita Banziņa Ancient Latvian and The Balts culture - articles in press Saulstari mākoņu spraugā. Ivars Vīks more detailsPokaiņos vēl būs daudz pārsteigumu. Ināra Kaija Ekspedīcija uz Pokaiņiem. Andris Petrovs Guides in Pokaiņi Elmārs Ozoliņš Ilze Blaua Asja Ramate Aina Veidemane    Pokaiņi are waking up. Anita Biseniece

Jaunpils pils, castle
Jaunpils pils, castleJaunpils castle is one of the most rare medieval castles, that has kept its prior look.
Gaujas Lukss, café - banquet hall
Gaujas Lukss, café - banquet hallKafejnīca - banketu zāle Gaujas Lukss piedāvā svinību telpas no 10 līdz 100 cilvēkiem. Klājam gan kāzu galdus, gan bēru mielastus.
Lielkaibēni, guest house
Lielkaibēni, guest houseTwo halls with fireplaces, accommodation (30 beds). Parties for up to 70 people, catering services, party table setting.
Eco Dowel, SIA
Eco Dowel, SIAThe main directions of the company's activity are design, supply and assembly of wastewater biological treatment equipment, supply and installation of wooden summerhouses and garden houses, engineering communications construction.
Vuolake Hotelli, hotel
Vuolake Hotelli, hotelHotel Vuolake is a comfortable family hotel near the centre of Laukaa, about a 15-minute drive from Jyväskylä. Hotel Vuolake has 26 rooms.
Aldari, motel
Aldari, motelA motel. Rooms for banquets and celebrations. Sport event organization.
Pierīgas pirtis, bath
Pierīgas pirtis, bathPirts ēka, kur nosvinēt jubilejas līdz 8 cilvēkiem vai atpūsties ģimenei. Teritorija, 3ha platībā, kur uzrīkot sporta svētkus. Demokrātiskas un diferencētas cenas.
Miedziņš, store
Miedziņš, storeViss guļamistabai un saldam miegam. Matrači, segas, spilveni, gultas pārvalki, spilvendrānas, palagi utt. Mūsu piedāvātā produkcija ir no tīrām, humānekoloģiskām izejvielām, ražota ar videi draudzīgām metodēm un modernām tehnoloģijām.
Pētes, territory improvement, planting
Pētes, territory improvement, plantingSpeciālisti ātri un droši nozāģēs bīstamos kokus jūsu īpašumā, kā arī nodrošinās koksnes atlieku un zaru transportēšanu un utilizāciju. Pieredze lielu objektu (trases gar ielām, lieli būvlaukumi).
Ķekavas zoo
Ķekavas zooRecreation complex is located 3 km from the center of Ķekava, a silent and a very beautiful place, next to the river Ķekaviņa.
Visi banneri